Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

23. septembris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Grozījumi LR Imigrācijas likumā
2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredz izņēmumu atcelšanu dažām ārzemnieku kategorijām, kuriem nebija jāmaksā valsts nodeva pirmo reizi, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Pārliecinies par darījumu partneri

15.12.2005

Šī raksta mērķis ir paskaidrot, kā vajadzētu rīkoties un uz ko vērst uzmanību parakstot līgumus. Latvijas Civillikuma 1405. pantā ir noteikts: „Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; darījumi, ko taisījušas tiesību vai rīcības nespējīgas personas, nav spēkā.”

Bieži praksē ir satopami gadījumi, kad kādai no darījuma pusēm, līgumslēdzējiem ir tikai līguma kopijas vai faksa eksemplārs. Kādēļ nepieciešams darījumu noformēt rakstveidā, ja Civillikums pieļauj darījumu noslēgt bez tā noformēšanas rakstveidā. Šeit dažas piebildes. Darījums nav spēkā, ja likums konkrētajam darījumam prasa ievērot rakstveida formu. Otrs un nemazāk svarīgs nosacījums rakstveida formai ir pierādījums tam, ka puses tiešām par konkrēto darījumu ir vienojušās, kā arī rakstiskā darījuma forma ļaus vieglāk un precīzāk pusēm atsaukt atmiņā būtiskos un citus darījuma nosacījumus, kas savukārt atvieglos dažu strīdu nonākšanu tiesā. Teiktais nebūt nenozīmē to, ka rakstiskās formas darījumi nevar tikt apstrīdēti vai celta kāda prasība saistībā ar darījumu. Lai radītais dokuments būtu saistošs, tam ir jāatbilst „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumiem”, kas apstiprināti ar LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.154 no 1996. gada 23. aprīļa. Papildus Civillikuma noteikumiem šie MK noteikumi nosaka to kā dokuments noformējams, kurā vietā liekams paraksts, kurā vietā tas atšifrējams, kurā vietā spiežams zīmogs un citas nepieciešamās prasības atkarībā no dokumenta veida.

Latvijas Civillikuma 1406. pantā ir teikts: „Tiesību spējīgas tiesiskos darījumos ir nevien fiziskas, bet arī juridiskas personas, ja likums nenosaka citādi.” Ar fiziskajām personām viss it kā ir skaidrs, noslēdzot darījumu, jāpārliecinās vai persona, kas darījumā uzdodas par darījuma partneri, ir tā pati par ko uzdodas. Par to varam vienkārši pārliecināties ieskatoties personas pasē. Pirmais nosacījums – pasei ir jābūt derīgai. Nākamais kam jāpievērš uzmanību ir darījuma partnera fotogrāfija pasē – arī fotogrāfijā vizuāli vajadzētu atpazīt darījuma partneri. Trešais un ne mazāk svarīgais, ko varam pārbaudīt ir darījuma partnera paraksta sakritība pasē un uz darījuma. Šādi pārliecinoties par darījuma partneri varam būtiski mazināt savu risku noslēdzot darījumu. Simtprocentīga garantija var nebūt, jo vēl pastāv citu dokumentu izmantošana. Lai izvairītos no šādas situācijas jācenšas pārvaicāt darījuma partnera dzimšanas datus, vai citus datus, kuri iekļauti pasē. Neizslēdzu iespēju, ka profesionālie krāpnieki šos datus būs iemācījušies, bet tas darīs viņus uzmanīgākus, bailīgākus, un varbūt darījums pat nenotiks, jo krāpniekiem netīk būt ievērotiem. Viens no „slidenākajiem” jautājumiem ir darījuma partnera rīcībspēja. Neviens mēs nenēsājam un mums arī nav izziņa par to, ka esam rīcībspējīgi un tas nav nepieciešams, jo nav spēkā tie darījumu, kuri noslēgti ar personu, kura ar tiesas spriedumu ir atzīta par rīcībnespējīgu. Tādām tiek iecelti aizgādņi. Der zināt, ka persona, kurai rīcībspēja ir atņemta var censties to slēpt. Šādām personām var būt tā sauktie „gaišie brīži”, bet „gaišo brīžu” esamību noteikti strīdu gadījumā vajadzēs pierādīt. Slēdzot darījumu pie zvērināta notāra ievērības cienīgs ir ieraksts – „rīcībspējīga persona”, no kā var nepārprotami saprast, ka notārs ir pārliecinājies par darījuma dalībnieku rīcībspēju, kaut gan rīcībspēju var atņemt tikai un vienīgi tiesa.

Mazliet sarežģītāka ir situācija ar juridiskajām personām. Vispirms ir jāpārliecinās par juridiskās personas pārstāvja tiesībām pārstāvēt konkrēto juridisko personu. Lai to noskaidrotu ir nepieciešama izziņa no komercreģistra vai uzņēmumu reģistra, kur tiek apkopota informācija par uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju amatpersonām, tas ir personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt konkrēto uzņēmumu. Arī tas vēl nav viss, jo amatpersonas un to pilnvaru apjoms var tikt ierobežots. Piemēram, kopīga pārstāvība, tas nozīmē to, ka amatpersonas var pārstāvēt uzņēmumu tikai kopā. Tāpat var tikt noteikts uzņēmuma statūtos, ka amatpersona var slēgt darījumus līdz noteiktai summai. Visu šo informāciju var saņemt Uzņēmu reģistrā (Komercreģistrā). Der zināt, ka spēkā ir tā uzņēmuma statūtu redakcija, kura pēdējā ir reģistrēta uzņēmumu reģistrā. Arī izziņu par amatpersonām, kuras apveltītas ar pārstāvības tiesībām varam saņemt no Uzņēmumu reģistra. Iespējamais risks ir izziņas par amatpersonu derīguma termiņš. Praksē, piemēram, notāri, ņem vērā no divām nedēļām līdz vienam mēnesim vecu izziņu par amatpersonām. Uz līguma slēgšanas brīdi amatpersonu var un vajag precizēt „Lursoft” datu bāzē, kur reģistrētie lietotāji var ielūkoties ar interneta, mobilā telefona „wap” vai „sms” palīdzību. Kā aptuveni gadu vecs jaunums, ko piedāvā „Lursoft”, tas ir ieskatīties parakstu paraugu veidlapā. Tas, manuprāt, ir ļoti nepieciešams tajos gadījumos kad darījums tiek parakstīts dažādās vietās ar pasta starpniecību. Šādā gadījumā mēs nevaram palūgt uzrādīt darījuma partnera, amatpersonas pasi, bet varam ieskatīties notariāli apstiprinātā amatpersonas paraksta parauga veidlapā un salīdzināt parakstus veidlapā un atsūtītajā līgumā. Zīmogu saņemšanai padomju laikos bija nepieciešama milicijas atļauja, šodien tādu prasību nav. Zīmogi, izņemot tos, kurus izmanto bankās, nekur citur netiek reģistrēti izņemot pašas bankas. Netieši ar zīmogu tiek apstiprinātas atskaites valsts ieņēmumu dienestā un iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā. Tas nozīmē tikai to, ka uzņēmumam var būt ļoti daudz un dažādu zīmogu, kas netieši papildus apstiprina dokumentu. Juridiskajām personām ir tiesības arī izsniegt dažādus pilnvarojums. Pilnvaras var būt kā klasiskās, mums labi pazīstamās pilnvaras ar vai bez pārpilnvarojuma tiesībām. Pilnvaras vajadzētu izlasīt, jo tajās parasti ir norādīts pilnvarojuma apjoms. Lai sevi maksimāli pasargātu un strīdus gadījumā sevi neapgrūtinātu ar pierādījumu meklēšanu iesaku kā līguma pielikumu tam pievienot pilnvaras vai visas pilnvarojumu ķēdes pilnvaru noteiktā kārtībā apstiprinātas kopijas. Pilnvarojums var tikt noformēts arī ar rīkojumu vai citu dokumentu. Tiesības pārstāvēt juridisko personu vēl var būt prokūristam, kura tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi ar vienu vai vairākiem valdes locekļiem vai personālsabiedrības biedriem ir noteikts sabiedrības statūtos un to var redzēt Uzņēmumu reģistra izziņā vai „Lursoft” datu bāzēs. Lielajiem uzņēmumiem parasti ir daudzpakāpju sarežģīta pilnvarojumu sistēma, kurā dažkārt nav viegli atrast pareizo ceļu līdz amatpersonai, kura ir tiesīga darījumam nepieciešamo pilnvaru izsniegt. Pilnvaras esamība nekādā veidā neatbrīvo no pārliecināšanās par to vai pilnvarotā persona ir tā pati, kas norādīta pilnvarā, pārbaudot tās pasi, kā minēts raksta sākumā.

Vēl viena būtiska sadaļa, manuprāt, ir valsts un pašvaldības sektors. Ar valsts un pašvaldību izveidotajiem uzņēmumiem vis skaidrs – ieskatāmies Uzņēmumu reģistrā un viss kļūst saprotams, bet pastāv dažādi citi veidojumi un dienesti, kuru amatpersonu pilnvaru apjoms nav publiski pieejams. Bieži vien nav skaidri nosakāms dokumentu parakstījušā darbinieka pilnvarojuma apjoms parakstīt konkrēto dokumentu. No tā arī iespējamās sekas – ir vai nav saistošs. Dažkārt ir grūti vai pat neiespējami pārliecināties par, piemēram, pašvaldības struktūrvienības vadītāja, tā vietnieka, vai citas personas pilnvaru apjomu un izņemot paša darbinieka vai pašvaldības apgalvojumu par tās amatpersonām nevaram pārliecināties neatkarīgā reģistrā, kas bieži rada neizpratni.

Iespējamās sekas. Gadījumā, ja darījums ir, jūsuprāt, noslēgts un to parakstītājs nav bijis tiesīgs to darīt – darījuma puse nav bijusi tiesībspējīga šādā gadījumā tas var būt par pamatu darījuma atzīšanai par spēkā neesošu. Par darījuma partneru tiesībspēju mums ir jāpārliecinās. Metiet kaunu pie malas un pieprasiet dokumentu, vai tā apstiprinātu kopiju par pārstāvības tiesībām. Rezultātā var tikt apgrūtināta vai neiespējama līdzekļu un vai materiālu atguve, kā arī neiespējamība prasīt saistību piespiedu izpildi, prasības iesniegšana tiesā utt.

Iesaku iepazīties ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.154 no 1996. gada 23. aprīļa „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” jo arī šajā dokumentā ir ļoti daudz nosacījumu, kas ir jāņem vērā sastādot dokumentu, tajā skaitā līgumu.

/ Ilmārs Kalniņš /
Patika informācija? Dalīties