Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

20. septembris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Grozījumi LR Imigrācijas likumā
2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredz izņēmumu atcelšanu dažām ārzemnieku kategorijām, kuriem nebija jāmaksā valsts nodeva pirmo reizi, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Iestādes nodarītā morāla kaitējuma atlīdzināšana

22.11.2006
Jūs atzina par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, taču pēc tam ar lielām pūlēm tiesas ceļā Jums izdevās pierādīt, ka neesat vainīgs. Ko darīt tālāk? Kādā veidā kompensēt neērtības un izdevumus, kurus Jūs cietāt pierādot savu taisnību un iestādes rīcības nelikumību?

Augstākminēto gadījumu, izņemot Latvijas Republikas Administratīvā procesa likumu (92. – 97.p.p.), regulē Saeimas 2005.gada 2.jūnijā pieņemtais Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk tekstā - Likums).

Šī likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonām Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstošu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu, kas tām nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību (Likuma 1.pants).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikvienam ir tiesības prasīt atlīdzību par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, tai skaitā par morālo kaitējumu, kas viņam ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Morālais kaitējums Likuma 9.panta izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Tādējādi, ja Jums ir likumīgā spēkā stājies tiesas lēmums, ar kuru Jūs atzina par nevainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, pastāv iespēja izvirzīt iestādei prasību par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 93.pantu un Likuma 15.pantu, iesniegums par atlīdzinājumu iesniedzams iestādei, kas nodarīja kaitējumu.

Iesniegumā jānorāda (Likuma 16.pants):
  • tās iestādes nosaukums, kurai iesniegts iesniegums;
  • iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, juridiskajām personām — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
  • prasījums ar zaudējuma atlīdzinājuma kopējā summas noradīšanu;
  • fakti, kas, pēc iesniedzēja domām, pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;
  • bankas konts, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms;
  • lietas juridisko pamatojumu un citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanā.

    Iesniegumā var arī norādīt pierādījumus, kas apliecina kaitējuma nodarīšanas faktu un kaitējuma apmēru, kā arī visus iesniegumam pievienotās dokumentu kopijas. Taču ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Likuma 11.pantu morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Tāpēc, likumīgā spēkā stājies tiesas lēmums var būt fiziskās personas tiesību un interešu pārkāpuma pierādījums. Likums privātpersonai uzliek par pienākumu uzrādīt savā iesniegumā tikai morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

    Privātpersona var iesniegt iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas (Likuma 17.pants).

    Saskaņā ar Likuma 14.panta 3.daļu morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3000 latiem. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20000 latiem. Tāpēc, augstākminētais ir jāņem vērā aprēķinot un norādot iesniegumā morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

    Gadījumā, ja iestāde pieņēma lēmumu ar kuru atteikts atlīdzināt morālo kaitējumu, šādu lēmumu var apstrīdēt administratīvo aktu apstrīdēšanas vispārīgā kārtībā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām.

    Taču ir jāņem vērā, ka jebkurā gadījumā „pēdējo vārdu var teikt” tiesa, jo tieši tiesa (gadījuma, ja tiek apstrīdēts iestādes lēmums) vērtēs visus lietas apstākļus un pieņems lēmumu par morālā kaitējuma atlīdzību un tā apmēru. Pie tam, ja tiesa konstatēs, ka fiziskās personas tiesību vai interešu pārkāpums nebija smags vai morālais kaitējums ir patstāvīgs, tā var pieņemt lēmumu par iestādes rakstveida vai publisku atvainošanos (Likuma 14.panta 4.daļa).

    Zemāk Jūs varat iepazīties ar iesniegumu paraugiem par policijas iestādes nelikumīgi pieņemtā lēmuma rezultātā nodarītā morālā kaitējuma atlīdzinājumu – policijā iesniedzams iesnieguma paraugs un Administratīvajā tiesā iesniedzams iesnieguma paraugs apstrīdot policijas lēmumu par atteikšanos atlīdzināt morālo kaitējumu.


    Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.pants Morālais kaitējums ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

    Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta 3.daļa Morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3000 latiem. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20000 latiem.


    Paraugi

    Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei ___________ iela _____, Rīga, LV-________

    ______________, personas kods _____-_______, ____________ iela ___-___, Rīga, LR, LV-_____, Tālr._________

    Iesniegums par morālā kaitējuma atlīdzinājumu

    Rīgā, 200__.gada ___. ________

    200__.gada ___._______ Administratīvā rajona tiesa pieņēma lēmumu apmierināt manu 200__.gada __._____ pieteikumu, un proti: atcelt Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes _____________ ____________ 200__.gada ___.______ lēmumu Nr.____ un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. _____________ bija pieņēmis lēmumu atstāt negrozītu 200__.gada ___.__________ Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas ___________ _________ pieņemto lēmumu Nr. ____________ un manu 200__.gada __._________ sūdzību noraidīt. Tādejādi, __________ un _________ pieņemtie lēmumi bija nelikumīgi.

    Ar šo paziņoju, ka sakarā ar _______ un _________ pieņemtajiem lēmumiem man tika nodarīts būtisks morālais kaitējums.

    Saskaņā ar ________ pieņemto lēmumu mani nelikumīgi atzina par vainīgu administratīvā pārkāpuma lietā Nr._____________ (ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā _________ automašīna _____________, valsts Nr.____________, ietriecās manā automašīnā __________, valsts Nr.________) un man tika uzlikts naudas sods ____ latu apmērā.

    Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.panta pirmo daļu, naudas sods jāsamaksā desmit dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, neskatoties uz to, ka pašu lēmumu saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 79.pantu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Tādejādi, es biju spiests diezgan ierobežotā laika posmā (10 dienās) Ziemassvētku un Jaunā gada svētku laikā (no 200__.gada ___.________ līdz ___._________) nodarboties ar _____________ prettiesiski pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu (iesnieguma sagatavošana, visu nepieciešamo dokumentu savākšana un iesniegšana, vairākkārtīgi izbraukumi uz policiju, iepazīšanās ar lietas materiāliem utt.). Sakarā ar ko brīvdienās un svētku dienās tika pilnībā izjauktas manas parastās ikdienas dzīves gaitas, tikšanās ar tuviniekiem, ģimenes locekļiem. Laikā, kuru es varētu veltīt savai ģimenei un tuvajiem, kā arī savām personīgajām darīšanām, es biju spiests nodarboties ar savas nevainības pierādīšanu, kas bija saprotama jau sākotnēji.

    Man nodarītā morālā kaitējuma apmēri pieauga pēc tam, kad __________ nelikumīgi pieņēma lēmumu Nr.____, saskaņā ar kuru __________ lēmumu atstāja spēkā negrozītu, bet manu sūdzību noraidīja. Man atkal vajadzēja likumā noteiktajos termiņos apstrīdēt pieņemto lēmumu, pierādot savu nevainību un piedaloties tiesas procesā Administratīvā rajona tiesā.

    Gatavojoties tiesas procesam, kā arī lietas izskatīšanas gaitā, es atkal biju spiests savienot savu profesionālo darbību (_____ darbs ________________) un personīgo ģimenes dzīvi ar savu tiesību aizstāvību Administratīvajā tiesā. Tā rezultātā parastas ikdienas gaitas kļuva apgrūtinošas. Pats lietas izskatīšanas fakts pirmstiesas un tiesas ceļā ir izraisījis man psiholoģisku spriedzi. Es izjutu pašsajūtas pasliktināšanos, depresiju, man nācās pārciest dažādus piespiedu apgrūtinājumus (lietišķu tikšanos atcelšana, kopā būšana ar ģimeni ierobežotu laiku u.c.). Ņemot vērā to, ka tiesas izskatīšana ilga vairāk kā gadu, es ilgu laika posmu atrados nomāktā stāvoklī, kas traucēja piedalīties sabiedriskās dzīves aktivitātēs.

    Bez tam, 200__.gada __._________ veicot savas automašīnas (__________, valsts Nr.____________) tehnisko apskati, CSDD darbinieks man paziņoja, ka es nevaru iziet tehnisko apskati, kamēr nebūšu samaksājis administratīvo sodu ____ latu apmērā sakarā ar protokolu Nr. __________. Es biju spiests samaksāt minēto sodu, lai varētu iziet tehnisko apskati. Kā vēlāk izrādījās, CSDD datu bāzē ar ____________ lēmumu bija ievietota informācija par naudas soda uzlikšanu. Šādas darbības ir nelikumīgas, jo saskaņā ar LR Administratīvā likuma 80.pantu _____ lēmums bija apturēts sakarā ar manu 200__.gada __.___________ iesniegto sūdzību. Tādejādi, man atkal vajadzēja pārdzīvot nepatīkamas negatīvas emocijas, pierādot un skaidrojot policijas rīcības prettiesiskumu. Sakarā ar to es biju spiests vērsties attiecīgās struktūrās (Policijā, CSDD, Valsts cilvēktiesību birojā, Tieslietu ministrijā un VID) pēc paskaidrojumiem un ar lūgumu atgriezt man __ latus. Valsts cilvēktiesību birojs izskatījis šo lietu un uzskatījis, ka CSDD nav tiesiska pamata neļaut veikt automašīnas tehnisko apskati. Valsts cilvēktiesību birojs aicinājis CSDD mainīt savu praksi šajā jautājumā un novērst manu tiesību pārkāpumu. VID, pamatojoties uz Valsts cilvēktiesību biroja un CSDD veiktās izmeklēšanas pamata, pieņēma lēmumu par naudas soda atmaksu.

    Jāatzīmē arī, ka sakarā ar _________ nelikumīgi pieņemto lēmumu man atteica izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Pat pēc tam, kad Administratīvā rajona tiesa 200__.gada ___.__________ pieņēma man labvēlīgo lēmumu, es līdz pat šim brīdim neesmu saņēmis apdrošināšanas atlīdzību (kas man pienākas saskaņā ar likumu), lai gan visi dokumenti apdrošinātājam jau ir iesniegti, un man līdz pat šim brīdim jāpierāda (tagad jau apdrošinātājam), ka neesmu vainojams minētajā lietā. Viss tas man izraisa paaugstinātu psiholoģisku spriedzi un nervu stresu.

    Uzskatu, ka visi augstāk uzskaitītie apstākļi kā nelikumīgi _________ un ___________ pieņemto lēmumu sekas ir būtiski radījušas man morālo kaitējumu. Minēto morālo kaitējumu novērtēju ________ latu apmērā.

    Pamatojoties uz augstāk izklāstīto un vadoties pēc LR Administratīvā procesa likuma 92.p.-97.p., kā arī LR Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 5.p., 9.p., 11.p., 14.p. un 15.p.,

    lūdzu:

    atlīdzināt man morālo kaitējumu, ko radījis 200__.gada __.________ Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas _________ ________ nelikumīgi pieņemtais lēmums Nr. __________, kā arī 200__.gada ___.______ Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes ____________ _____________ nelikumīgi pieņemtais lēmums Nr.____, pārskaitot man naudas summu ______ latu apmērā uz manu sekojošu bankas kontu: _______________________.

    Pielikumā:

    Administratīvā rajona tiesai Antonijas iela 6, Rīga, LV-1010

    Pieteicējs:

    _________________,

    Personas kods ________-________, __________ iela ___-____, Rīga, ________

    Atbildētājs:

    Rīgas pilsētas Galvenā policijas pārvalde Kārtības policijas pārvalde ____________ iela ____, _______, LV-________

    Pieteikums

    Rīgā, 200__. gada ___. __________

    200__.gada ___._______ Administratīvā rajona tiesa pieņēma spriedumu apmierināt manu 200__.gada ___.________ pieteikumu, un proti: atcelt Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes _________________ 200__.gada ___._________ lēmumu Nr._____ un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. ________ bija pieņēmis lēmumu atstāt negrozītu 200__.gada ___.__________ Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas ____________ pieņemto lēmumu Nr. ___________ un manu 200___.gada __.___________ sūdzību noraidīt. Minētais spriedums stājies likumīgā spēkā. Tādejādi, ________ un ____________ pieņemtie lēmumi bija nelikumīgi.

    Sakarā ar _____ un ___________ pieņemtajiem lēmumiem man tika nodarīts būtisks morālais kaitējums.

    Saskaņā ar _______ pieņemto lēmumu mani nelikumīgi atzina par vainīgu administratīvā pārkāpuma lietā Nr._____________ (ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā ___________ automašīna ____________, valsts Nr._________, ietriecās manā automašīnā _________, valsts Nr.________) un man tika uzlikts naudas sods _______ latu apmērā.

    Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.panta pirmo daļu, naudas sods jāsamaksā desmit dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, neskatoties uz to, ka pašu lēmumu saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 79.pantu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Tādejādi, es biju spiests diezgan ierobežotā laika posmā (10 dienās) Ziemassvētku un Jaunā gada svētku laikā (no 200__.gada ___._________ līdz ___.________) nodarboties ar __________ prettiesiski pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu (iesnieguma sagatavošana, visu nepieciešamo dokumentu savākšana un iesniegšana, vairākkārtīgi izbraukumi uz policiju, iepazīšanās ar lietas materiāliem utt.). Sakarā ar ko brīvdienās un svētku dienās tika pilnībā izjauktas manas parastās ikdienas dzīves gaitas, tikšanās ar tuviniekiem, ģimenes locekļiem. Laikā, kuru es varētu veltīt savai ģimenei un tuvajiem, kā arī savām personīgajām darīšanām, es biju spiests nodarboties ar sava nevainīguma pierādīšanu, kas bija saprotams jau sākotnēji.

    Man nodarītā morālā kaitējuma apmēri pieauga pēc tam, kad _______ nelikumīgi pieņēma lēmumu Nr.____, saskaņā ar kuru ______ lēmumu atstāja spēkā negrozītu, bet manu sūdzību noraidīja. Man atkal vajadzēja likumā noteiktajos termiņos apstrīdēt pieņemto lēmumu, pierādot savu nevainīgumu un piedaloties tiesas procesā Administratīvā rajona tiesā.

    Gatavojoties tiesas procesam, kā arī lietas izskatīšanas gaitā, es atkal biju spiests savienot savu profesionālo darbību (______ darbs ___________________) un personīgo ģimenes dzīvi ar savu tiesību aizstāvību Administratīvajā tiesā. Tā rezultātā parastas ikdienas gaitas kļuva apgrūtinošas. Pats lietas izskatīšanas fakts pirmstiesas un tiesas ceļā ir izraisījis man psiholoģisku spriedzi. Es izjutu pašsajūtas pasliktināšanos, depresiju, man nācās pārciest dažādus piespiedu apgrūtinājumus (lietišķu tikšanos atcelšana, ģimenei veltītā laika samazināšana u.c.). Ņemot vērā to, ka tiesas izskatīšana ilga vairāk kā gadu, es ilgu laika posmu atrados nomāktā stāvoklī, kas traucēja piedalīties sabiedriskās dzīves aktivitātēs.

    Bez tam, 200__.gada ___._________ veicot savas automašīnas (_________, valsts Nr.___ _____) tehnisko apskati, CSDD darbinieks man paziņoja, ka es nevaru iziet tehnisko apskati, kamēr nebūšu samaksājis administratīvo sodu ___ latu apmērā sakarā ar protokolu Nr. ________. Es biju spiests samaksāt minēto sodu, lai varētu iziet tehnisko apskati. Kā vēlāk izrādījās, CSDD datu bāzē ar _______ lēmumu bija ievietota informācija par naudas soda uzlikšanu. Šādas darbības ir nelikumīgas, jo saskaņā ar LR Administratīvā likuma 80.pantu ________ lēmums bija apturēts sakarā ar manu 200__.gada __.________ iesniegto sūdzību. Tādejādi, man atkal vajadzēja pārdzīvot nepatīkamas negatīvas emocijas, pierādot un skaidrojot policijas rīcības prettiesiskumu. Sakarā ar to es biju spiests vērsties attiecīgās struktūrās (policijā, CSDD, Valsts cilvēktiesību birojā, Tieslietu ministrijā un VID) pēc paskaidrojumiem un ar lūgumu atgriezt man ___ latus. Valsts cilvēktiesību birojs izskatījis šo lietu un uzskatījis, ka CSDD nav tiesiska pamata neļaut veikt automašīnas tehnisko apskati. Valsts cilvēktiesību birojs aicinājis CSDD mainīt savu praksi šajā jautājumā un novērst manu tiesību pārkāpumu. VID, pamatojoties uz Valsts cilvēktiesību biroja un CSDD veikto izmeklēšanu, pieņēma lēmumu par naudas soda atmaksu.

    Jāatzīmē arī, ka sakarā ar ________ nelikumīgi pieņemto lēmumu man atteicās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Pat pēc tam, kad Administratīvā rajona tiesa 200___.gada ___.______ pieņēma man labvēlīgo lēmumu, es līdz pat šim brīdim neesmu saņēmis apdrošināšanas atlīdzību (kas man pienākas saskaņā ar likumu), lai gan visi dokumenti apdrošinātājam jau ir iesniegti, un man līdz pat šim brīdim jāpierāda (tagad jau apdrošinātājam), ka neesmu vainojams minētajā lietā. Tas viss man izraisa paaugstinātu psiholoģisku spriedzi un nervu stresu.

    Uzskatu, ka visi augstāk uzskaitītie apstākļi kā _________ un ___________ nelikumīgi pieņemto lēmumu sekas ir radījuši man būtisku morālo kaitējumu.

    Minēto morālo kaitējumu novērtēju ______ latu apmērā.

    Sakarā ar to, 200__.gada ___.________ es sniedzu iesniegumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei un lūdzu atlīdzināt man morālo kaitējumu _____ latu apmērā.

    200__. gada ___.________ Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes _______________ pieņēma lēmumu Nr. ________ noraidīt manu lūgumu par morālā kaitējuma izmaksu ______ latu apmērā.

    ______________ pieņemtajam lēmumam es nepiekrītu un apstrīdu to pilnā apjomā sekojošu iemeslu dēļ.

    Pieņemot lēmumu, __________ pārkāpa lietas izskatīšanas procesuālo kārtību. Saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 62.panta 1.daļu, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Pieņemot lēmumu, mani neizsauca un nenoskaidroja manu viedokli un manus argumentus sakarā ar šo lietu, kā arī iespējamos papildus pierādījumus, kas varētu noderēt _________ pieņemot lēmumu, t. sk. arī zvērestu, ar kuru es varētu apstiprināt savus paskaidrojumus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 161.panta 3.daļu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63.panta 1.daļu, tikai pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde izvērtē lietas apstākļus un pieņem lēmumu. __________ pārkāpa arī šo likuma normu.

    Bez tam, ________________ apgalvojums, ka neesot nekādu objektīvu un dokumentālu apstiprinājumu, kas norādītu uz morālā kaitējuma nodarīšanu, neatbilst patiesībai, jo manam iesniegumam tika pievienoti vairāki dokumenti, kas tiek uzskatīti par pierādījumiem administratīvajā procesā.

    Saskaņā ar LR Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 11.panta 3.daļu, morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Šajā gadījumā manu tiesību un interešu aizskārums ir pierādīts ar Administratīvā rajona tiesas 200___.gada ____._______ lēmumu.

    Attiecībā uz ____________ apgalvojumu, ka netika nodarīts kaitējums, kas būtu klasificējams kā Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.pantā reglamentētais, vēlos paziņot sekojošo.

    Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1.pantu, likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Minētā likuma 9.pants nosaka, ka morālais kaitējums ir fiziskās personas ciešanas (nevis personas fiziskas ciešanās, kā to interpretēja ___________ savā lēmumā), kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Kā jau tika minēts, policijas darbinieku prettiesiski pieņemtie lēmumi, kas aizskāra manas personiskās tiesības un intereses, kā arī visas šajā sakarā radušās sekas izraisīja man tieši ciešanās. Uzskatu, ka man tika nodarīts smags morālais kaitējums, jo prettiesiski pieņemtie lēmumi izraisīja nopietnas sekas (prettiesiska piespiešana samaksāt naudas sodu, šīs darbības turpmākā apstrīdēšana, apdrošināšanas atlīdzības nesaņemšana un ar to saistītās prāvas ar apdrošinātāju utt.).

    Pamatojoties uz augstāk izklāstīto un vadoties pēc LR Administratīvā procesa likuma 75., 76., 81., 92.p.-97.p., 122., 253.p., kā arī LR Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 5.p., 9.p., 11.p., 14.p.,

    lūdzu:

    atcelt pilnā apjomā 200__.gada ___.___________ Kārtības policijas pārvaldes ___________ pieņemto lēmumu Nr.______, izskatot lietu pēc būtības, un uzlikt Atbildētājam par pienākumu atlīdzināt man morālo kaitējumu, ko radījis 200__.gada ___.__________ Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas __________ nelikumīgi pieņemtais lēmums Nr. __________, kā arī 200__.gada __._________ Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes __________________ nelikumīgi pieņemtais lēmums Nr.___, pārskaitot man naudas summu _____ latu apmērā uz manu sekojošu bankas kontu: _______________ (________ BANKA), kā arī piedzīt no Atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.

    Pielikumā:

    1. Iesnieguma kopija un dokumentu, kuri ir pielikumā, kopijas Atbildētājam.

    2. Kvītis par valsts nodevu samaksu.

    3.

    / Aleksandrs Koposovs /
    Patika informācija? Dalīties