Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

16. janvāris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas noformēšana, aizsardzības noteikšana no izraidīšanas (izdošanas)
Juridiskais birojs INLAT PLUS piedāvā šādus pakalpojumus bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas jomā:
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Nekustamais īpašums un nodokļi Šveicē

02.09.2008

Šveice tiek uzskatīta par vienu no labākajām vietām pasaulē, kur dzīvot. Šī valsts dzīvo bez kariem jau vairāk nekā 500 gadu, jo tā vienmēr ir saglabājusi un joprojām saglabā savu politisko neitralitāti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tik daudzām starptautiskajām organizācijām ir mītne tieši Šveicē.

Inflācija Šveicē ir mazāka par 1%. Šīs valsts ekonomika ir viena no visstabilākajām pasaulē, bet Šveices franks ir vienīgā valūta, kura ir nodrošināta ar zeltu par 200%. Pēdējo 25 gadu laikā lielākā Eiropas valūtu daļa ir zaudējušas līdz 50% no savas vērtības attiecībā pret Šveices franku.

Apdrošināšanas nozarei, kā arī viesnīcu un tūrisma biznesam ir liela nozīme Šveices ekonomikā, bet bankas noslēpums vienmēr tika un tiks uzskatīts par mistisku instrumentu.

Tradicionāli Šveice ir labi pazīstama kā starptautiskais tūrisma un banku biznesa centrs. Desmitgadu laikā Šveice ir bijusi arī par starptautisko skolu un pirmsskolas iestāžu centru. Bērni no visas pasaules apmeklē Šveices internātskolas, lai uzlabotu savas zināšanas, kultūras apziņu un starptautiskās perspektīvas.

Šveicē runā četrās valodās: vācu (65%), franču (20%), itaļu (9%), retoromāņu (1%). Ap 20% no Šveices iedzīvotājiem ir ārzemnieki.

Nekustamā īpašuma iegāde Šveicē ir konservatīvs, bet drošs ieguldījums ar ilgtermiņa perspektīvu, un tas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem veidiem, kā dažādot savas investīcijas starptautiskajā tirgū. Pēdējo 40 gadu laikā Šveices nekustamā īpašuma vērtība ir pastāvīgi pieaugusi par 3-4% gadā. Svarīgs arī ir tas, ka Šveice piedāvā izdevīgāku aplikšanu ar nodokli salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Komerciālais nekustamais īpašums

Ārzemniekiem komerciālā nekustamā īpašuma iegādei Šveicē nav nekādu ierobežojumu: nedz piedāvājumu skaita ziņā, nedz platības vai tālākās pārdošanas termiņu ziņā, atšķirībā no dzīvojamā nekustamā īpašuma, kuru var iegādāties tikai ar zināmiem ierobežojumiem.

Šveice piedāvā vienādus tiesiskus noteikumus un pilnīgu juridisko aizsardzību gan ārzemju investoriem, gan Šveices pilsoņiem.

Komerciālais nekustamais īpašums (piemēram, biroji, noliktavas un ražošanas telpas, viesnīcas utt.) ir pievilcīgs tāpēc, ka investors var prognozēt savu peļņu tuvākajā nākotnē. Tiek piedāvātas jau funkcionējošās telpas. Nomas līgumi Šveicē parasti tiek slēgti uz 5 gadiem, pēc tam tiek pagarināti uz tādu pašu termiņu, un, salīdzinājumā ar dzīvojamā nekustamā īpašuma iegādi, tas kalpo par peļņas garantiju.

Dzīvojamais nekustamais īpašums

Kārtība, kādā ārzemnieki var iegādāties nekustamo īpašumu Šveicē, tiek regulēta ar federālo likumu „Par kārtību, kādā ārzemnieki var iegādāties zemesgabalus”, kuru sauc arī par Leksa Kollera (Lex Koller) likumu. Cilvēkam, kura pastāvīga dzīvesvieta ir ārpus Šveices (t.i. Šveices nerezidents), jāiegādājas īpaša „atļauja” nekustamā īpašuma iegādei. Ap 1500 „atļauju” ārzemniekiem tiek izsniegts ik gadu visā Šveicē, pēc tam tās tiek sadalītas pa kantoniem, kuriem visvairāk ir nepieciešama tūrisma attīstība un ekonomikas augšana.

Jāņem vērā, ka vairākos Šveices kantonos pastāv aizliegums pārdot dzīvojamo nekustamo īpašumu ārzemniekiem, kā arī zināmi ierobežojumi uz dzīvojamās platības lielumu (maks. 200 kv.m.), zemesgabala platības lielumu (maks. 1000 kv.m.) un tālākās pārdošanas termiņiem.

Ja ārzemnieks pērk nekustamo īpašumu Šveicē, tas vēl nenozīmē, ka viņš vienlaicīgi saņem arī uzturēšanas atļauju. Šveicē migrācija nepastāv tādā veidā, kādā tā ir zināma, piemēram, ASV. Ārzemnieks, kurš ir iegādājies nekustamā īpašuma objektu, drīkst atrasties Šveicē līdz 180 dienām gadā tūristu daudzreizējās vīzas pamata.

Nodokļi Šveicē

Nodokļu likmes Šveicē gan fiziskām, gan juridiskām personām ir daudz zemākas nekā kaimiņvalstīs. Tā, salīdzinot ar lielāko daļu Eiropas Savienības valstīm un Savienotām Valstīm, kur nodokļu likmes ir no 30 līdz 55 procentiem, Šveicē kopējā nodokļu likme nepārsniedz 35 procentus no ienākumiem.

Kompānijas nodokļus maksā trīs līmeņos – federālai valdībai (8,5%), kantoniem un komūnām (municipalitātei). Pie tam, katram kantonam ir sava likumdošana nodokļu aplikšanas ziņā un tam ir tiesības patstāvīgi noteikt nodokļu likmes un nodokļu atvieglojumus.

Šodien gandrīz visi kantoni ir gatavi piedāvāt ārzemju kompānijām vairākus atvieglojumus, kuri veicina investīcijas un jaunu darba vietu rašanos. Par vispievilcīgākajiem nodokļu likmju ziņā var uzskatīt Zug (ap 16%), Appenzell-Ausserrhoden (12,5%) un Obwalden (12,5%).
Ja kompānija neveic komercdarbību Šveicē, tad nodokļi jāmaksā tikai federālajai valdībai (8,5%).

Pārrunas nodokļu jautājumos.
Jau kompānijas reģistrācijas posmā mēs, sadarbībā ar mūsu Šveices partneriem, sniedzam mūsu klientiem konsultācijas Šveices nodokļu jautājumos un nekustamā īpašuma veida izvēles jautājumos, nolūkā pēc iespējas vairāk realizēt nodokļu atvieglojumu iespējas katrā konkrētajā gadījumā. Atkarībā no klienta biznesa veida, ar nodokļu iestādēm tiek atrunātas visas nianses, kas ļauj samazināt nodokļu nastu jaundibināmajam uzņēmumam. Vēlāk klientam var tikt piedāvāta gan pastāvīgā grāmatvedības apkalpošana, gan palīdzība dokumentu sagatavošanā gada pārskata nodošanai, nodokļu deklarāciju aizpildīšanā, utt.

Uzturēšanas atļauja

Lai pārceltos uz dzīvi Šveicē un turpmāk dzīvotu šajā valstī, ir jāsaņem uzturēšanas atļauja un darba atļauja. Parasti Šveices valdība ir gatava izsniegt uzturēšanas atļauju ārzemniekam, ar nosacījumu, ka viņš izveidos savu biznesu, kurā pats arī strādās.

Pirms griezties ar lūgumu izsniegt uzturēšanas atļauju, būtu lietderīgi izanalizēt visus aspektus, kas saistīti ar pārcelšanos uz Šveici, lai tos izrunātu jau iepriekš ar kantonu vadību, tā saucamā „kompleksa risinājuma” robežās. Sadarbības ietvaros ar mūsu Šveices partneriem mēs esam gatavi sniegt klientam sekojošus pakalpojumus:

  • klienta biznesa projekta sagatavošana atbilstoši valdības prasībām,
  • dokumentu sagatavošana, kuri ir nepieciešami uzturēšanas atļaujas saņemšanai,
  • pārrunu vešana ar kantonu valdībām par jautājumu, kas saistīts ar uzturēšanas atļaujas saņemšanu klientam un viņa ģimenei, ņemot vērā klienta biznesa projektu,
  • mājokļa meklēšana klientam un viņa ģimenei (māja vai dzīvoklis, īrēts vai īpašuma iegūts),
  • skolas (vai bērnudārza) meklēšana klienta bērniem,
  • palīdzība bankas konta atvēršanā klientam ērtajā bankā.
    Parasti lēmumu par uzturēšanas atļaujas izsniegšanu valdība pieņem trīs mēnešu laikā.

    Uzturēšanas atļaujas saņemšanas otrais variants ir līguma noslēgšana ar kantonu par paušālo aplikšanu ar nodokli. Šajā gadījumā biznesa uzsākšana Šveicē nav vajadzīga. Parasti nodokļa apmērs ir no 90.000 frankiem gadā, atkarībā no kantona, municipalitātes, nekustamā īpašuma vērtības un citiem faktoriem.

    Uzturēšanas atļaujas saņemšana ES pilsoņiem ir ievērojami vienkāršāka.
    / /
    Patika informācija? Dalīties