Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

17. janvāris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas noformēšana, aizsardzības noteikšana no izraidīšanas (izdošanas)
Juridiskais birojs INLAT PLUS piedāvā šādus pakalpojumus bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas jomā:
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Kā tikt galā ar ekspertu

01.10.2008

Pēdējā laikā valstī mēģina sakārtot neatkarīgas ekspertīzes sistēmu. Cik efektīvi ir jaunievedumi, vai patērētājam būs labāk, ja ekspertu pakalpojumi kļūs komerciāli un vai ir iespējams tikt galā ar negodprātīgu ekspertu, mums stāsta juridiskā biroja INLAT PLUS prezidents, Neatkarīgo ekspertu asociācijas loceklis – Viktors Koposovs. Viņš uzskata, ka no korupcijas ekspertus var glābt nevis valsts regulēšana, bet tikai brīva tirgus konkurence.

… un citas oficiālas personas

„2007.gadā tika pieņemts Tiesu ekspertu likums. Saskaņā ar šo likumu, valstī var pastāvēt divu veidu ekspertīžu iestādes: valsts tiesu ekspertīžu iestāde un valsts atzītā privāta tiesu ekspertīžu iestāde. Tiesības iesniegt tiesā vai citā instancē savu kompetentu atzinumu jomās, kurās nav šādu iestāžu vai speciālistu, ir piešķirtas citām personām, kurām ir atbilstošas zināšanas un pieredze.

Tika pieņemti arī Ministru Kabineta noteikumi Nr.427. Šie noteikumi nosaka, kas Latvijā šodien var būt par ekspertu. Obligātie noteikumi tiem, kas vēlas saņemt eksperta licenci ir: augstākā izglītība, akadēmiskā vai papildus izglītība, t.s. otrā līmeņa izglītība, profesionālās zināšanas, sertifikāts par profesionālo kvalifikāciju, obligātas ir arī valsts valodas zināšanas (augstākā kategorija) un nevainojama reputācija. Un, protams, katram kandidātam jāiziet komisija. Komisijas sastāvs arī ir norādīts MK noteikumos: tiesneši, prokurors, Tieslietu ministrijas pārstāvis un, protams, ekspertīžu iestādes pārstāvis. Visdrīzāk, valsts ekspertīžu iestādes pārstāvis.”

Kandidātu nav

Likums ir, bet to praktiski nav kam pildīt. „Kopš pēdējā gada vēl nevienam nav izdevies saņemt valsts licenci, - saka Viktors Koposovs, - objektīvu iemeslu dēļ. Cilvēki mūsu valstī, kuriem, piemēram, ir milzīga profesionāla pieredze, var nezināt latviešu valodas vai tiem varētu nebūt vajadzīgas izglītības. Šie cilvēki strādā par ekspertiem, tos neatlaiž no darba, jo citu tādu speciālistu nav. Ar ko aizvietot, piemēram, krieviski runājošo speciālistu ballistikas jomā vai grafoloģijā ar 40 gadu pieredzi un vidējo speciālo izglītību?
Ir jāatzīmē arī, ka 90% no licencēšanas komisijas jābūt valsts aparāta ierēdņiem. Rodas jautājums: kā viņi lems par atbilstību profesionālajā jomā, piemēram, zootehnikā vai molekulārajā fizikā? MK noteikumos jāatrunā arī profesionālās sertifikācijas kārtība. Kas pie mums notiek šodien? Lielākai ekspertu daļai, kuri strādā pat dažādās valsts iestādēs, nav sertifikāta, es speciāli interesējos. Dažiem šādi dokumenti ir, tos izsniedz dažādas profesionālās asociācijas, kuras ir izveidotas ar valsts līdzdalību vai bez tās. Jebkurš cilvēks, pat mēs ar jums varam nodibināt asociāciju un līdz ar to mēs būsim tiesīgi izsniegt sertifikātu. Principā, nekā briesmīga šajā situācijā nav, tirgus parādīs, cik vērtīgi ir šie dokumenti. Bet kāds tam visam sakars ar valsts regulēšanu? Mans viedoklis ir šāds: jauns likums sašaurina tiesvedības iespējas, sasien rokas tiesnesim – tas vēl pie tam, ka pie mums jau tā tiesu lietas velkas vairākus gadus”

Likums kā svira

Tomēr Viktors Koposovs apgalvo: neskatoties uz likumdevēja neveiksmēm, ekspertīze Latvijā tomēr pastāv un diezgan efektīvi darbojas. Pateicoties vēl vecām juridiskām normām. Civilprocesa likumā, piemēram, ir teikts, ka ekspertīzi var izdarīt attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Pēc tiesas ieskatiem puses var izvēlēties ekspertu pēc savstarpējas vienošanās. Gadījumā, ja vienošanās pušu starpā nav panākta, ekspertu izraugās tiesa. Liels firmu skaits, kas sniedz ekspertīžu pakalpojumus, ir tikai par labu patērētājam. „Minēšu vienu piemēru, - stāsta Viktors Koposovs. – Mēs aizstāvam klientu, kuram celtnieki ir uzbūvējuši māju nekvalitatīvi. Klients atsakās viņiem maksāt par šādu darbu. Eksperts, kuru pieaicināja celtnieks, izsniedz atzinumu, kas ir izdevīgs būvfirmai. Vispār, otrā puse mūs jau brīdināja par to iepriekš. Mūsu klientam ir tiesības nozīmēt citu ekspertīzi. Tiesnesim uz rokas ir divi atzinumi, katrs no kuriem novērtē faktus atšķirīgi. Tiesa var pieņemt lēmumu pamatojoties uz vienu no šiem atzinumiem vai nozīmēt trešo ekspertīzi. Šādā veidā mēs pārliecinoši virzāmies pareizajā virzienā – pie patiesības”.

Zems LDK

Kas attiecas uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, Viktors Koposovs uzskata, ka šis likums mūsu valstī darbojas ne visai efektīvi, tikai par kādiem 30 procentiem, un nav līdz galam izstrādāts un pārdomāts. „Saskaņā ar šo likumu, pārdevējam pēc pircēja lūguma ir pienākums par saviem līdzekļiem pasūtīt nederīgas preces ekspertīzi. Sanāk, ka pārdevējs izvēlas ekspertu un ietekme uz ekspertīzes rezultātiem viņam ir daudz efektīvāka nekā iedzīvotājam. Vai tiešām nevarēja piešķirt Patērētāju tiesību aizsardzības centram noteiktu summu, lai izslēgtu korupcijas iespēju?” Par centra darbu Viktors Koposovs arī reti ir dzirdējis labas atsauksmes, un no savas prakses ir pārliecinājies, ka šī iestāde ne visai efektīvi gādā par patērētāju tiesībām: „Gadās, ka cīnies, cīnies par klientu, un pēkšņi saproti, kāpēc ir tik grūti panākt taisnību – centra darbinieki vienkārši bremzē lietas gaitu. Viņu iecienītākās formālas atbildes – „lietas izskatīšanas termiņš tiek pagarināts sakarā ar papildus pierādījumu vākšanu”. Un lieta velkas vairākus mēnešus, un galu galā zaudē savu aktualitāti, klients atdziest…”

Kā pārsūdzēt eksperta lēmumu?

Par Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieka darbībām var sūdzēties augstākstāvošajā instancē (Centrs ir Ekonomikas ministrijas padotībā), un jebkuru tā lēmumu var pārsūdzēt. Bet sanāk, ka par neobjektīvu privāto ekspertu nav kam sūdzēties? Vai tiešām bez trijām ekspertīzēm neiztikt?
Kāpēc nav kam? Daudz kur var. Ja jūs turat ekspertu aizdomās kukuļņemšanā, varat griezties gan policijā, gan KNAB. Ja viņam ir sertifikāts – tajā organizācijā, kura to ir izsniegusi. Un, ja tiesa konstatēs, ka ekspertīzi veica speciālists, kuram nav pieredzes vai izglītības, tad tiesa var neņemt šo ekspertīzi vērā. Vai, ja pēkšņi tiks konstatēti procesa pārkāpumi, piemēram, izrādīsies, ka eksperts bija agrāk sodīts vai alkoholiķis. Bet, varbūt, viņš ir ieinteresēta persona vai kādas puses radinieks.

Skaidrs. Alternatīva ir viena – meklēt kompromitējošo informāciju par ekspertu.

Vai meklēt citus netiešus pierādījumus, kuri palīdzēs saprast izveidojušos situāciju. Ekspertīze taču nav obligāta tiesas prasība. Pieņemot lēmumu tiesnesis novērtē visus pierādījumus kopumā: gan liecinieku liecības, gan lietiskos pierādījumus.

Kā vinnēt?

Mēģināsim paspriedelēt: kā pierādīt mājas nederīgumu dzīvošanai? Mums var derēt liecinieku liecības, dokumenti, kas pierāda nepareizu tehnoloģiju pielietošanu, dokumenti no citiem uzņēmumiem, piemēram, piegādātājiem vai apakšuzņēmējiem, kas pierāda, ka tika piegādāti nekvalitatīvi materiāli. Remontdarbu tāmes.

Fotogrāfijas?

Tās mēs arī izmantojam. Bet pati par sevi fotogrāfija nav pietiekošs pierādījums. Tai jāpiešķir pierādījuma spēks. Ja jūs fiksējat plaisu uz sijas, ir jāparāda, ka tā atrodas tieši šajā ēkā. Bet, ja tā ir fotomontāža? Vai datums uz fotogrāfijas nav uzzīmēt ar datora palīdzību? Viss taču notiek reālajā režīmā. Tas nozīmē, ka fotografēšanai jānotiek liecinieku klātbūtnē. Vislabākais, ja šo faktu fiksē kādas valsts instances pārstāvis: zvērināts notārs vai tiesu izpildītājs. Starp citu, notārs var apliecināt gandrīz jebkuru faktu. Tomēr labāk par ekspertu to neizdarīs neviens cits.

/ Бизнес.LV /
Patika informācija? Dalīties