Nodot īpašuma tiesības citai personai var dažādos veidos. Izplatītākie ir pārdevuma un dāvinājuma darījumi. Ir vairāki faktori, kas jāņem vērā, izvēloties šādu darījumu kārtot kā dāvinājumu.
Pirms dāvinājuma darījuma slēgšanas ir svarīgi uzdot sev jautājumus: kādēļ? un kas no tā izriet? Kā liecina prakse, darījuma dalībnieki visbiežāk rīkojas aiz merkantiliem apsvērumiem. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, dāvinot tuviem radiniekiem valsts nodeva ir 0.5%, bet pārdodot – 2% no īpašuma vērtības. Ja īpašuma vērtība ir liela, šī summa var būt vērā ņemama.
Ļoti svarīgi ir izpētīt konkrēto situāciju, konsultēties ar speciālistiem. Pirmkārt, dāvinājumu, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu dāvinātājs var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Dāvanas daļu var atprasīt mantinieki, kuriem ar šo dāvinājumu atņemta neatraidāmā, pēc likuma viņiem pienākošās mantojuma daļa, kā arī dāvinātāja kreditori, kas apgalvo, ka īpašuma dāvinājums noticis, lai izvairītos no parādu samaksas. Tādu darījumu var atzīt par spēkā neesošu, motivējot to ar faktu, ka dāvinātājs kā parādnieks (vai pat atbildētājs civilprocesā), tādējādi “ticis vaļā” no īpašuma, pret kuru varētu vērst piedziņu.
Jāņem vērā, ka pastāv divi dāvinājumu veidi: dāvinājums vienkārši kā dāvinājums un dāvinājums kā atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem. Atšķirība ir tā, ka dāvinājumu kā atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem nevar atsaukt (!), bet parastu dāvinājumu dāvinātājs var atprasīt, ja apdāvinātais izrādījis rupju nepateicību. Tomēr jāsaprot, ka atlīdzība nenozīmē samaksu (tad tas būtu cita veida darījums).
Svarīgs moments ir arī dāvināmā dzīvokļa statusa noteikšana. Ļoti daudz dzīvokļu joprojām nav reģistrēti zemesgrāmatās. Dokuments, kas apliecina īpašuma tiesības uz šādiem dzīvokļiem ir tā sauktā “zaļā lapa” (apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai) vai “dzeltenā lapa” (pagaidu apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli). Slēdzot jebkādu darījumu par īpašuma tiesību pāreju – tajā skaitā dāvinājumu – precīzi jāzin, kas konkrētajā brīdī notiek ar nekustamo īpašumu. Piemērs no prakses: puses nolemj noslēgt dāvinājuma darījumu. Īpašuma tiesību dokuments ir “dzeltenā lapa” (kooperatīva dzīvoklis). Puses dodas pie notāra un tur noskaidrojas, ka reģistrēt apdāvinātā īpašuma tiesības nevar, jo spēkā esošā likumdošana paredz ierobežojumu – šo dzīvokli nedrīkst nodot īpašumā citai personai, jo visa māja, kurā tas atrodas, jau ir ierakstīta zemesgrāmatā. Šādā situācijā likums uzliek pienākumu īpašniekam vispirms nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā (vesela darbību virkne: inventarizācijas lietas un uzziņas par kadastrālo vērtību saņemšana, nostiprinājuma lūguma par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā parakstīšana pie notāra, nodevu samaksa), un tikai pec tam, vadoties no Civillikuma normām, nodot īpašuma tiesības citai personai.
Dāvinājumu var veikt arī tad, ja īpašumam ir dažādi apgrūtinājumi. Tomēr ir skaidrs, ka gadījumā ar dzīvokli sevi maksimāli jānodrošina pret iespējamām saistībām pret trešajām personām.
Dāvinot dzīvokļus, bieži vien ir svarīgi ņemt vērā šajā dzīvoklī dzīvojošo personu tiesības. Tāda veida dāvinājums arī ir paredzēts Civilprocesā. Šajā gadījumā dāvinājuma līgumā puses nosaka, ka, piemēram, dāvinātājam (gados vecam cilvēkam) ir tiesības līdz savas dzīves beigām dzīvot šajā dzīvoklī un izmantot to līdztekus īpašniekam.
Kā jebkurā līgumā, vēlams norādīt, ka tā parakstīšana ir pušu brīvas gribas izpausmes rezultāts, kas izdarīts bez viltus, maldības vai draudiem. Tas tāpēc, ka Latvijas Republikas Civillikums paredz darījuma dalībnieku un trešo personu interešu aizsardzību no tamlīdzīgiem ekscesiem. Darījums var tikt atzīts par spēkā neesošu, ja tiks pierādīts viltus, svarīgas maldības vai spaidu fakts. Frāze par to, ka puses brīvi pauž savu gribu (kā arī fakts, ka pušu paraksti ir zvērināta notāra apliecināti vai arī viņš apliecinājis līgumu uzrādījuma kārtībā) būtiski mazina šādu risku.
Dāvinājums ir ļoti bieži praktizēts darījuma veids. Tāds darījums rada nopietnas juridiskas sekas kā tā dalībniekiem, tā arī trešajām personām. Kā jebkuru citu darījumu, dāvinājums jāizskata kompleksi ar tā dalībnieku tiesiskajām attiecībām un atbilstoši jānosaka tā nosacījumi, lai ar šo darījumu tiktu sasniegts vēlamais rezultāts un novērstu problēmas, kas var rasties pušu neuzmanības dēļ.
Aktuāli
