Laulāto mantiskās attiecības

Laulāto mantiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Civillikuma pirmās daļas “Ģimenes tiesības” apakšnodaļa, kas veltīta laulāto mantiskajām attiecībām (Civillikuma 89.-145.p.). Saskaņā ar likuma normām laulāto mantiskās attiecības var tikt regulētas uz likuma pamata vai uz laulības līguma pamata.

Laulāto likumiskās mantiskās attiecības.

Laulāto likumiskās mantiskās attiecības nosaka, ka katram no laulātajiem pieder īpašums, kas tam piederējis pirms stāšanās laulībā, kā arī īpašums, ko laulātais ieguvis laulības laikā. Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet par abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta.Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma normām, katra laulātā atsevišķa manta ir:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu,
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa pastāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības (piemēram, kā dāvanu) laulības laikā,
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi (piemēram, no pirms laulības iegūtajām kompānijas akcijām), kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām,
• manta, ar ko atvietota iepriekš norādītā laulātā atsevišķā manta.

Faktu, ka noteikts īpašums ir atsevišķs, jāpierāda tam no laulātajiem, kurš to apgalvo (tas, ka nekustamais īpašums ir atsevišķa manta, jāreģistrē zemesgrāmatā). Viss pārējais īpašums pēc likuma uzskatāms par laulāto kopmantu. Likums nosaka, ka strīdīgu attiecību gadījumā par īpašuma piederību vienam vai otram no laulātajiem, jāpieņem, ka šī manta pieder abiem laulātajiem līdzīgās daļās.

Katram no laulātajiem visā laulības laikā ir tiesības rīkoties un lietot visu savu īpašumu. Saskaņā ar Civillikuma 93.-94.p. viens no laulātajiem var nodot savu īpašumu otra laulātā pārvaldībā un lietošanā. Kopīgo īpašumu laulātie pārvalda un ar to rīkojas kopīgi vai arī, laulātajiem vienojoties, – viens no viņiem. Ģimenes un mājsaimniecības izdevumi tiek segti no laulāto kopīgās mantas, bet, ja tās nepietiek, katrs laulātais var prasīt, lai otrs laulātais piedalās šādos izdevumos samērā ar savas atsevišķās mantas stāvokli.Laulāto likumiskās mantiskās attiecības paredz šādu laulāto atbildību pret trešajām personām:

• par saistībām, ko laulātie kopīgi noslēguši ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, viņi atbild ar kopīgo mantu un katrs ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek,
• par saistībām, kas radušās viena lautātā neatļautas darbības rezultātā, kuras laulātais uzņēmies personīgi vai bez otra laulātā piekrišanas vai uzņēmies, pārkāpjot otram laulātajam piešķirtās tiesības pārvaldīt un rīkoties ar tā īpašumu, atbild šis laulātais vispirms ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek – ar savu daļu laulāto kopmantā,
• viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām; šajā gadījumā kreditoru interesēs pieņemams, ka visa laulātā pārvaldībā apvienotā kustamā manta pieder viņam, bet tam, kas apgalvo pretējo, tas japierāda.

Varētu šķist, ka likums pietiekoši skaidri nosaka gan laulāto savstarpējās attiecības, gan viņu mantiskās attiecības pret trešajām personām. Tomēr, gadījumos, kad starp laulātajiem pastāv likumiskās mantiskās attiecības, vērojami šādi negatīvi momenti: Pirmkārt, rodoties strīdīgām laulāto attiecībām, reizēm ir diezgan grūti pierādīt, vai viens vai otrs īpašums ir atsevišķa vai kopmanta, bet saskaņā ar likumu, strīdīgu attiecību gadījumā par īpašuma piederību vienam vai otram laulātajam, jāpieņem, ka šāds strīdus īpašums pieder abiem laulātajiem vienlīdzīgās daļās, Otrkārt, jau pieminētās atsevišķa vai kopīpašuma noteikšanas problēmas dēļ kādudien tā laulātā kreditori, kurš neveiksmīga biznesa dēļ būs parādā lielu naudas summu, varēs iegūt tiem pienākošos parādu no laulātā kopmantas, atstājot ģimeni bez iztikas līdzekļiem. Lai novērstu iepriekš pieminētos negatīvos momentus, var noslēgt laulību līgumu, kurā nepieciešams precīzi noteikt īpašuma piederību vienam vai otram no laulātajiem.

Laulāto līgumiskās mantiskās attiecībasSaskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu savas mantiskās attiecības laulātie var noteikt, mainīt un pārtraukt uz laulību līguma pamata kā pirms laulības noslēgšanas, tā arī laulības laikā. Ar laulības līgumu var tikt noteikta:

• laulāto mantas kopība,
• laulāto mantas šķirtība.

Ja laulības līgumā noteikta laulāto mantas kopība, tad manta, kas tiem piederējusi pirms laulības noslēgšanas, kā arī laulības laikā iegādātā manta, izņemot atsevišķo (ko jānosaka līgumā), tiek apvienota vienā kopējā nedalāmā masā, kas laulības laikā nepieder nevienam laulātajam atsevišķā daļā. Noslēdzot laulības līgumu, kas nosaka mantas kopību, laulātie tādā veidā (pēc abpusējas vēlmes) novērš iespējamas pretrunas par mantas piederību šķiršanās gadījumā. Kopmanta laulības sķiršanas gadījumā tiks sadalīta stingri uz pusēm (izņemot līgumā noteikto atsevišķo mantu).Tomēr, ņemot vērā, ka, noslēdzot laulības līgumu, laulātie vēlas aizsargāt tiem piederošo īpašumu no iespējamiem negodprātīga laulātā un (vai) laulātā kreditoru tīkojumiem viņa neveiksmīga biznesa rezultātā, novērst nelabvēlīgas sekas, kas var rasties, pastāvot laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, vispieņemamākais šādā situācijā ir laulības līgums, kas nosaka laulāto mantas šķirtību (sk. šim rakstam pievienoto laulības līguma paraugu). Ja laulības līgumā noteikta visas laulāto mantas šķirtība, tad:

• katram laulātajam pieder ne tikai viņam pirms laulībām piederējusī manta, bet viņš arī laulības laikā var iegādāties citu mantu, kā arī pārvaldīt un rīkoties ar viņam piederošo mantu bez otra laulātā piekrišanas,
• laulātais nevar pārvaldīt, lietot vai kādā citā veidā rīkoties ar otra laulātā mantu bez viņa atļaujas, bet, ja tāda atļauja ir saņemta, tad laulātais, kurš pārvalda otram laulātajam piederošu mantu, ir atbildīgs par zaudējumiem, ko viņš radījis aiz rupjas neuzmanības. Bez tam, laulātais, kura īpašumu parvalda otrs laulātais, var prasīt no viņa atskaiti.
• par saviem parādiem katrs laulātais atbild ar savu īpašumu,
• katrs no laulātajiem piedalās ģimenes izdevumos un kopējā saimniecībā samērīgi ar savu mantas stāvokli.

Manta, kas ir viena vai otra laulātā īpašums, jānosaka laulības līgumā:

• nekustamais īpašums,
• kustamā manta (automobiļi un citi transporta līdzekļi, mēbeles, dārglietas, antikvārie priekšmeti, mākslas darbi u.t.t.),
• akcijas, kapitāla daļas un vērtspapīri, naudas līdzekļi (t.sk. banku kontos),
• citi.

Laulības līgums jāapliecina pie notāra un jāreģistrē Laulību līgumu reģistrā vai Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Tikai pēc šādas reģistrācijas procedūras laulību līgums iegūst juridisku spēku attiecībā pret trešajām personām. Ja laulības līgumā atrunāts nekustamais īpašums, tad tāds laulības līgums jāreģistrē arī zemesgrāmatu nodaļā, kurā šis nekustamais īpašums ierakstīts.Juridiskā biroja Inlat Plus jurists
Aleksandrs Ļenkovskis
T.7505970

LAULĪBAS LĪGUMS

Rīgā, 2002. gada ___________________

_____________________ /sievas vārds, uzvārds/, personas kods _______-________, dzīvojoša Rīgā, _____________ ielā, turpmāk tekstā saukta Laulātā, no vienas puses, un

______________________/vīra vārds, uzvārds/, personas kods _______-________, dzīvojošs Rīgā, _____________ ielā, turpmāk tekstā saukts Laulātais, no otras puses,

turpmāk tekstā abi kopā saukti Laulātie, kuru laulība ir reģistrēta ______.gada________________, laulības apliecības Nr. ___________, kas izsniegta _____________________,
pamatojoties uz savas brīvas gribas izpaudumu un atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajai likumdošanai, noslēdza šo laulības līgumu par sekojošo:

1. Līguma priekšmets
1.1. Šī Līguma priekšmets ir Laulāto mantisko attiecību noregulēšana Laulāto laulības spēkā esamības laikā, Laulāto laulības pārtraukšanas laikā, kā arī jebkuru citu tiesisku attiecību, kas skar Laulāto mantiskās attiecības, iestāšanās, spēkā esamības un pārtraukšanas gadījumos.

2. Laulāto līgumiskās mantiskās attiecības
2.1. Šis Laulības līgums nosaka Laulāto visas mantas šķirtību.
2.2. Uz minētā līguma noslēgšanas brīdi Laulāto manta tiek sadalīta sekojošā veidā:
2.2.1. Laulātajai _____________________/sievas vārds, uzvārds/, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, pieder sekojoša manta:

a) Nekustamais īpašums:

b) Kustamais īpašums:

2.2.2. Laulātajam _____________________/vīra vārds, uzvārds/, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, pieder sekojoša manta:

a) Nekustamais īpašums:

b) Kustamais īpašums:

2.3. Par saviem parādiem un saistībām katrs Laulātais atbild tikai ar savu mantu.
2.4. Viens Laulātais nevar valdīt, lietot vai citā veidā rīkoties ar otra Laulātā mantu bez tā piekrišanas, kura tiek noformēta rakstiskā veidā.
2.5. Tas Laulātais, kura mantu pārvalda otrs Laulātais, var pieprasīt no viņa atskaiti. Iepriekšējai atteikšanās no tiesībām atņemt valdījuma tiesības vai pieprasīt atskaiti nav spēka.
2.6. Ja viens Laulātais atsavina vai atdod ķīlā otra Laulātā kustamo mantu, persona, kura to saņēma, tiek uzskatīta par godprātīgu mantas iegādātāju vai ķīlas turētāju, ja tā nezināja vai arī tai nebija jāzina, ka manta pieder otram Laulātajam vai abiem Laulātajiem un ka tā tika atsavināta vai atdota ķīlā pret otra Laulātā gribu.

3. Noslēguma daļa
3.1. Laulātie pilnībā un galīgi atzīst Līguma priekšmetā noteiktā jautājuma izskatīšanu, kuras attiecināmas uz materiālajām, mantiskajām un finansu attiecībām Laulāto starpā.
3.2. Laulātie piekrīt visiem šī Līguma noteikumiem, ko apliecina, to parakstot.
3.3. Šis Līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža un nosaka Laulāto mantiskās attiecības laikā, kamēr Laulātie ir savstarpējā laulībā (t.sk. kā arī Laulāto mantiskās attiecības un no tā izrietošie strīdi laulības šķiršanas gadījumā).
3.3.1. Šis Līgums nenosaka Laulāto mantiskās attiecības, kuras radīsies pēc Laulāto savstarpējās laulības šķiršanas.
3.4. Šis Līgums ir saistošs trešajām personām no tā reģistrācijas atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajām normām.
3.5. Šo Līgumu var grozīt un (vai) papildināt ar abu Laulāto vienošanos. Šajā gadījumā tādi grozījumi un papildinājumi stājas spēkā no brīža, kad Laulātie paraksta tādus rakstiskus Līguma grozījumus un (vai) papildinājumus. Trešajām personām tādi grozījumi un (vai) papildinājumi būs saistoši no to reģistrācijas brīža atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajām normām.
3.6. Šo līgumu var lauzt līdz laulības šķiršanai, pamatojoties uz rakstisku Laulāto vienošanos. Šajā gadījumā Līgums pārtrauc savu darbību (t.sk. attiecībā uz trešajām personām) no augstāk norādītās vienošanās reģistrācijas atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajām normām.
3.7. Laulātie ir atbildīgi par šī Līguma noteikumu pārkāpšanu un no Līguma izrietošos strīdus risina atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajām normām.
3.8. Šis Līgums sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajām normām. Visā pārējā, kas nav noteikts šī Līguma noteikumos, Laulātie vadās no Latvijas Republikā spēkā esošās likumdošanas.
3.9. Šis Līgums sastādīts un parakstīts četros eksemplāros, katrs Laulātais saņem vienu eksemplāru, viens eksemplārs paliek zvērināta notāra lietā un viens eksemplārs tiek iesniegts Laulību līgumu reģistrā šī Līguma reģistrācijai atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajām normām.

Paraksti

Laulātais
Laulātā