Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

11. decembris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Grozījumi LR Imigrācijas likumā
2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredz izņēmumu atcelšanu dažām ārzemnieku kategorijām, kuriem nebija jāmaksā valsts nodeva pirmo reizi, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Dokumentu legalizācijas atcelšana

20.01.2003

2002.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu “Konvencija par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”.

Uz pašreizējo brīdi pastāv divi dokumentu legalizācijas veidi:
  • ārvalstīs sastādītu dokumentu vai dokumentu, kas paredzēti izmantošanai ārvalstīs, īstuma apliecināšana, ko veic konsulārā amatpersona;
  • speciāls apliecinājums (apostils), kas saskaņā ar 1961.g. Hāgas konvenciju tiek pievienots minētās konvencijas dalībnieku dokumentiem.

Abos gadījumos tāda dokumentu legalizācija apliecina personas, kura paraksta dokumentu, paraksta īstumu, un zīmoga vai spiedoga īstumu, ar kuriem apzīmogots šis dokuments.

Tādus dokumentu īstuma apliecinājumus izmanto darījumos ar ārvalsts partneriem, lai pārbaudītu partneru tiesībspēju un firmas amatpersonu pilnvaras; kā arī gadījumos, kad dokumenti tiek iesniegti valsts iestādēs.

Jau tuvākajā laikā vairs nebūs vajadzība veikt tāda veida legalizāciju vai apostilizāciju saskaņā ar jaunpieņemto likumu “Konvencija par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”. Bet arī šeit ir nianses, kurām vajadzētu pievērst uzmanību.

Pirmkārt, minētā Saeimas pieņemtā konvencija ir attiecināma tikai uz tām valstīm, kuras ir Eiropas Kopienu dalībvalsts. Tādējādi Latvijā konvencija stāsies spēkā tikai pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas kopienā (Konvencijas par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas kopienu dalībvalstu starpā 7.pants). Bet patreiz konvencija ir tikai Saeimas apstiprināta.

Otrkārt, ja tās valsts iestādēm, kuras teritorijā dokuments tiek iesniegts, ir pamatotas šaubas par paraksta autentiskumu, par personas rīcībspēju, parakstot dokumentu, vai arī par zīmogu vai spiedogu, kas ir uz dokumenta, tās var tieši lūgt informāciju dokumenta vai akta izdošanas valsts attiecīgajai galvenajai iestādei. Saskaņā ar likuma “Konvencija par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā” 2.pantu speciālas galvenās iestādes funkcijas Latvijā pilda Tieslietu ministrija. Tātad, ja jebkādai ārvalsts valsts iestādei ir nepieciešams saņemt informāciju par Latvijas dokumentu, tādai iestādei būs tiesības griezties ar attiecīgu pieprasījumu LR Tieslietu ministrijā. Un otrādi. Ja jebkādai Latvijas valsts iestādei būs nepieciešams pārliecināties par dokumenta īstumu, kurš bija izdots ārvalstu teritorijā, šai iestādei arī ir tiesības vērsties attiecīgajā ārvalsts galvenajā valsts iestādē. Diemžēl, konvencija paredz tādas tiesības tikai valsts iestādēm, nevis fiziskām personām.

Augstāk norādītā Saeimas pieņemtā konvencija paredz sekojošu publisko dokumentu legalizācijas atcelšanu:
  • dokumentus, ko izdevusi iestāde vai amatpersona, kas saistīta ar attiecīgās valsts tiesām, tostarp dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesu izpildītājs;
  • administratīvus dokumentus;
  • notariālus aktus;
  • oficiālus apliecinājumus, kas ir uz dokumentiem, ko personas parakstījušas kā privātpersonas, piemēram, oficiālus apliecinājumus par dokumenta reģistrāciju vai to, ka dokuments ir pastāvējis kādā noteiktā datumā, kā arī oficiālus un notariālus parakstu apliecinājumus.
  • Citi konvencijā paredzēti dokumenti.

Gadījumā, ja Latvija pievienosies Eiropas kopienai, sen pazīstamā dokumentu legalizācijas un apostilizācijas piemērošanas prakse vairs nebūs vajadzīga. Bet jāņem vērā, ka tāda atcelšana būs spēkā tikai tām valstīm, kuras ir Eiropas Kopienas dalībnieki.

/ Aleksandrs Koposovs /
Patika informācija? Dalīties