Jaunais imigrācijas likums

Ar 2003. gada 1.maiju Latvijas Republikā spēkā stājas jaunais Imigrācijas likums, kas paredz izmaiņas gan vīzu, gan arī uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā Latvijas Republikā. Līdz šim un pašlaik darbojas likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

Jaunais likums nosaka, ka ar Latvijas Republikas vīzu valstī var uzturēties ne ilgāk kā 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Šis termiņš var pārsniegt 90 dienas pusgada laikā, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem. Noteiktas arī galvenās prasības ārvalstniekam, pieprasot vīzu (derīgs ceļošanas dokuments, pietiekoši finansu līdzekļi, ielūgums, kurā ielūdzējs uzņemas noteiktas saistības, dokumenti, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi).

Vīzas ārzemniekam izsniedz, ņemot vērā viņa ieceļošanas mērķi – tā var būt ieceļošanas vīza, kas ļauj ieceļot uz vīzā norādīto laiku, uzturēties un izceļot; tranzītvīza, kas paredzēta, lai vīzā norādītajā laikā šķērsotu Latvijas Republikas teritoriju tranzītā un izceļotu no tās; kā arī lidostas tranzītvīza – lai, nešķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, vīzā norādītajā laikā šķērsotu Latvijas Republikas teritorijā esošas starptautiskas lidostas tranzīta zonu starptautiska reisa gaisakuģa nolaišanās laikā vai laikā, kamēr notiek pārsēšanās no viena starptautiska reisa gaisakuģa uz citu starptautiska reisa gaisakuģi. Imigrācijas likumā atbildība noteikta gan pārvadātājiem par personu pārvadāšanu bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, gan atbildība uzaicinātājiem gadījumos, ja uzaicinātais ārvalstnieks pārkāpis vīzu režīmu (jāsedz izraidīšanas izdevumi; ja tie nav segti – pat aizliegums uzaicināt citus ārvalstniekus, izņemot pirmās pakāpes radiniekus).Runājot par termiņuzturēšanās atļaujām: likums min 19 gadījumus, kad ārzemnieks var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju. Daži no tiem ir:

• ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs (uz laiku, kas nepārsniedz 1 gadu);
• tiek nodarbināts (bet ne ilgāk kā uz 4 gadiem);
• ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis (uz laiku, kas nepārsniedz 4 gadus),
• uz laika periodu, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai LR valsts vai pašvaldību institūcijā (uz 1 gadu)
• uz laika periodu, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai (uz 1 gadu);
• ja pieprasītājs ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā (piem., ja vectēvs ir LR pilsonis) vai līdz otrajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz otrajai pakāpei (reizi kalendārā gadā, uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešus) un daudzos citos gadījumos.

Jaunais likums paredz daudzu jaunu nosacījumu ieviešanu, kas saistīti ar Eiropas Savienības acquis communautaire prasībām. Līdz šim nebijusi ir uzturēšanās atļaujas izsniegšana pašnodarbinātām personām. Pašreiz iesniedzamos dokumentus un darba atļaujas saņemšanas kārtību regulē MK noteikumi Nr.116 “Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā”.

Tuvākajā laikā tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuri noteiks to personu loku, kuram nebūs nepieciešams Valsts Nodarbinātības dienesta apstiprināts darba izsaukums. Šīs personas visas formalitātes varēs nokārtot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē – gan saņemt termiņuzturēšanās atļauju, gan darba atļauju.

Nākošais apskatāmais likuma pants ir saistīts ar neiespējamību studējošajiem pēc mācību beigām saņemt uzturēšanās atļauju sakarā ar darbu, neatstājot Latvijas teritoriju. Tas nozīmē, ka izglītības iestāžu audzēkņiem un studentiem, kas pārtrauc mācības, būs jāizbrauc no Latvijas Republikas, un varēs atgriezties, ja būs saņemta uzturēšanās atļauja jau saistībā ar darbu.

Jaunais likums nosaka, ka personas, kuras uzturas LR teritorijā ar privātu vīzu, nav tiesīgas iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai (dokumenti jāiesniedz ārvalstīs), nosakot dažus izņēmuma gadījumus.

Ieviesti papildus nosacījumi, kuri ir pieļaujami saskaņā ar ES prasībām. Saņemot uzturēšanās atļauju sakarā ar ģimenes apvienošanu, jāpierāda, ka ģimene dzīvos kopā; laulībai jābūt monogāmai; ja ģimenes apvienošanas nolūkā ieceļo bērns, viņam jābūt ne vecākam par 18 gadiem, kā arī viņš nedrīkst būt precējies un neved atsevišķu saimniecību.

Mēs noteikti Jūs informēsim par jaunpieņemtajiem noteikumiem, tiklīdz tos Ministru kabinets būs apstiprinājis. Saistībā ar jauno Imigrācijas likumu, gaidāmi arī noteikumi par nepilngadīgu bērnu ieceļošanas, ārvalstnieku nodarbināšanas, ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtību, un uzturēšanās atļauju izsniegšanu Eiropas Savienības pilsoņiem.