Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

19. janvāris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas noformēšana, aizsardzības noteikšana no izraidīšanas (izdošanas)
Juridiskais birojs INLAT PLUS piedāvā šādus pakalpojumus bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas jomā:
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Uzņēmumā nepieciešamo dokumentu saraksts

9.09.2003

Šis jautājums jau ilgāku laiku izraisa interesi, bet ņemot vērā nepārtrauktās izmaiņas Latvijas likumdošanā, sniegt izsmeļošu atbildi uz šo jautājumu ir kļuvis praktiski neiespējami. Mūsu likumdošanas sakārtošanas procesa uzsākšana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām ir izraisījusi jaunu likumu un iepriekšējo likumu grozījumu stāšanos spēkā. Viena no pamatjomām, kurā ir nepieciešams noformēt pietiekami daudz dokumentus, ir darbinieku darba apstākļi uzņēmumā. Bez pamatdokumentiem darba apstākļu jomā, kurus parasti prasa pārbaudošās institūcijas (darba līgumi, iekšējā darba kārtības noteikumi, uzskaites žurnāli, rīkojumi, grafiki utt.), pastāv arī citi, kuri ir obligāti saskaņā ar likuma prasībām, un tas nozīmē, ka arī tos var pieprasīt pārbaudes laikā. Par šādiem dokumentiem arī runāsim šajā rakstā.

Pamatdokumentus, kuri regulē darbinieku darba apstākļus uzņēmumā, nosacīti var sadalīt dažās daļās:
  • dokumenti jomā, kas saistīta ar darba vides iekšējo uzraudzību;
  • dokumenti jomā, kas saistīta ar nepieciešamo instruktāžu veikšanu darba aizsardzībā;
  • dokumenti jomā, kas saistīta ar individuālās aizsardzības līdzekļu uzskaiti;
  • dokumenti jomā, kas saistīta ar veselības aizsardzību;
  • dokumenti jomā, kas saistīta ar nelaimes gadījumu izmeklēšanu un uzskaiti.

Dokumenti jomā, kas saistīta ar darba vides iekšējo uzraudzību

Darba vides iekšējo uzraudzību regulē Darba aizsardzības likums no 2002.gada 1.janvāra un LR MK noteikumi Nr.379 no 2001.gada 23.augusta “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”. Dokuments, kas saskaņā ar augstāk norādīto noteikumu 10.punktu jānoformē, plānojot darba vides iekšējo uzraudzību, ir darba vides iekšējās uzraudzības plāns. Tādu plānu darba devējs sastāda ne retāk kā reizi gadā. Darba vides iekšējās uzraudzības plānā jābūt sekojošiem punktiem:
  • mērķi un uzdevumi nodarbināto drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai uzņēmumā;
  • mērķi un uzdevumi atbilstošos darba aizsardzības pasākumus;
  • par darba aizsardzības pasākumu īstenošanu atbildīgās personas;
  • darba aizsardzības pasākumu īstenošanas termiņi;
  • darba vides iekšējai uzraudzībai nepieciešamie līdzekļi.

Diemžēl, likumdošana neparedz tāda dokumenta paraugu vai tā sastādīšanas kārtību. Tāpēc šādu dokumentu var noformēt kā firmas iekšējo dokumentu (piemēram, darba devēja rīkojums). Svarīgi ir neaizmirst ieviest obligātos nosacījumus atbilstoši likumam. Darba vides iekšējās uzraudzības plānus dokumentē un uzglabā ne mazāk kā divus gadus.

Vēl viens dokuments, kas nepieciešams darba vides iekšējās uzraudzības jomā, ir profesiju (amatu) vai darba vietu saraksts, kurās:
  • nodarbinātā veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori;
  • nodarbinātie ir pakļauti īpašam riskam;
  • darbinieku darbs ir saistīts ar iespējamu risku citu personu veselībai.

Tādā sarakstā norāda darba devēja noteiktos darba aizsardzības pasākumus (arī nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus), kā arī darba aizsardzības pasākumu efektivitātes pārbaudes rezultātus.

Dokumenti jomā, kas saistīta ar nepieciešamo instruktāžu veikšanu darba aizsardzībā

Saskaņā ar LR likumu par darba aizsardzību un LR MK noteikumiem Nr.323 no 2003.gada 17.jūnija darba devējam jānodrošina, lai katrs darbinieks, stājoties darba attiecībās ar darba devēju veic ievadinstruktāžu un instruktāžu darba vietā, kura periodiski jāatkārto. Ziņas par ievadinstruktāžu reģistrē attiecīgā ievadinstruktāžas žurnālā, bet instruktāžu darba vietā fiksē žurnālā par instruktāžu darba vietā. Darba devējs, rīkojot ievadinstruktāžu, piemēro MK apstiprinātus žurnālu paraugus. Ievadinstruktāžu, ierakstot informāciju žurnālā, veic speciāli apmācīts darba devējs vai darba aizsardzības speciālists, bet instruktāžu darba vietā rīko tieši darba vadītājs. Darba devējam dokumentāciju par darbinieku apmācīšanu (instruktāžu) jāglabā 45 gadus.

Darba aizsardzības instruktāžu darba vietā rīko saskaņā ar darba aizsardzības instrukcijām atkarībā no uzņēmumā pastāvošajiem risku faktoriem. Piemēram, ja darbinieks ir iesaistīts darbā ar tādu riska faktoru kā monitors, tad attiecīgi viņam nepieciešama instruktāža, kas saistīta darbam ar monitoru atbilstoši instrukcijai. Iepazīstoties ar instrukciju, darbinieks saprot, kā viņam jārīkojas, lai maksimāli samazinātu iespējamo kaitējumu darbā ar monitoru. Tāda instruktāža (instrukcija) nepieciešama ne tikai darbiniekam, bet arī darba devējam, jo, iepazīstinot darbinieku ar minēto instrukciju, darba devēja atbildība par iespējamo traumu, ko radījis monitors, var tikt samazināta. Bez tam, darba devējs nedrīkst aizmirst, ka jānoformē visu firmā apstiprināto instrukciju saraksts, kas ir obligāts dokuments saskaņā ar likuma prasībām.

Dokumenti jomā, kas saistīta ar individuālās aizsardzības līdzekļu uzskaiti

Saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr.372 no 2002.gada 20.augusta “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” individuālos aizsardzības līdzekļus lieto, ja no darba vides riska faktora iedarbības nav iespējams izvairīties vai to nav iespējams mazināt, lietojot kolektīvos aizsardzības līdzekļus (aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti vairāk nekā viena nodarbinātā drošības un veselības aizsardzībai) vai ieviešot nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus. Minēto noteikumu izpratnē individuālās aizsardzības līdzekļi ir – izstrādājumi, ierīces, iekārtas un sistēmas, kuras nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un veselību no viena vai vairāku darba vides riska faktoru iedarbības.

Dokumenti jomā, kas saistīta ar veselības aizsardzību

LR MK noteikumi Nr.86 no 1997.gada 4.marta “Noteikumi par obligāto veselības pārbaudi un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā” nosaka darba devējam pienākumu par saviem līdzekļiem veikt obligātās veselības pārbaudes darbiniekiem – veselības pārbaude pirms darba līguma noslēgšanas, iepriekšējā (pirmreizējā) veselības pārbaude - mainot darba profilu, kā arī periodiskā veselības pārbaude. Tādas pārbaudes jāveic darbiniekiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, kā arī kuri ir nodarbināti vai tiks nodarbināti darbā īpašos apstākļos.

MK ir apstiprinājis kaitīgo faktoru un darbu īpašos apstākļos sarakstu. Visām darbinieku obligātajām veselības pārbaudēm jābūt dokumentētām uzņēmumā atbilstoši Rīkojumam Nr.8 no 1998.gada 12.janvāra “Obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtība”. Nosūtot darbinieku uz veselības pārbaudi, darba devējam jānoformē obligātās veselības pārbaudes karte. Obligātās pārbaudes rezultātus ieraksta personīgajā darbinieka medicīnas kartē, kuru darba devējs iegādājas vides veselības centra teritoriālajā nodaļā. Pēc pārbaudes medicīnas karte ar ārsta slēdzienu jāiesniedz darba devējam un tai pastāvīgi jāatrodas darbinieka darba vietā. Obligāto veselības pārbaužu uzskaiti var veikt, aizpildot attiecīgu uzskaites žurnālu. Atbilstoši LR MK Noteikumiem NR.86 no 1997.gada 4.marta darba devēja pienākums ir sastādīt un apstiprināt uzņēmumā to personu sarakstu, kuru darbs saistīts ar veselībai kaitīgiem darba vides faktoriem. Kā arī darba devējam ir pienākums par saviem līdzekļiem nodrošināt darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā. Darbiniekam jāzina, kādā veidā viņš var darbā cietušam sniegt palīdzību un kā piemērot medikamentus no aptieciņas, kuras esamība uzņēmumā ir obligāta saskaņā ar likumu. Par šādu apmācību arī jāveic uzskaite un jāuzglabā tās apstiprinoši dokumenti.

Dokumenti jomā, kas saistīta ar nelaimes gadījumu izmeklēšanu un uzskaiti

Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību nosaka LR MK noteikumi no 2002.gada 9.jūlija “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”. Dokumenti, kas saistīti ar nelaimes gadījumu izmeklēšanu un uzskaites vešanu, jānoformē pēc nelaimes gadījuma iestāšanās. Šajā gadījumā noteikumi nosaka ļoti stingru veicamo darbību kārtību, kas jāievēro uzņēmumā, t.sk. dokumentu noformēšanas kārtība.

Protams, augstāk norādītie dokumenti nav vienīgie, jo katrā atsevišķā gadījumā un katrā atsevišķā darbības jomā, t.sk. atkarībā no preces rakstura, uzņēmumā jānoformē attiecīga dokumentu pakete. Piemēram, ja uzņēmumā izmantota bīstamas iekārtas, ķīmiskās vai bioloģiskās vielas, pastāv atsevišķas prasības dokumentu noformēšanai darba apstākļu jomā. Bet, jebkurā gadījumā, palīdzēt izvairīties no nepatīkamām valsts iestāžu veikto dažādu pārbaužu sekām (darba, nodokļu, sanitārās inspekcijas, patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvju, regulatora utt.), var tikai prakse un padziļināta to pastāvošo likumu izpēte, kuri regulē jomu, kurā uzņēmums darbojas.

/ Aleksandrs Koposovs /
Patika informācija? Dalīties