Būtiskas izmaiņas ir nesusi Latvijas tautas pateiktais jāvārds par pievienošanos Eiropas Savienības valstīm, kas nozīmēs, ka Latvija ratificē pievienošanās līgumu, kas 16. aprīlī tika parakstīts Atēnās, un kļūs tiesībās un pienākumos par pilntiesīgu ES dalībvalsti no 2004. gada 1. maija. Latvija ar savu pārstāvju starpniecību pilnībā piedalīsies lēmumu pieņemšanas procesā gan Ministru padomē, gan Eiropas Komisijā, kā arī Eiropas Parlamentā un visās pārējās ES institūcijās. Vai Latvija būs ieguvēja no tādām ES politikām kā struktūrfondi, kas atbalsta ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī lauksaimniecību, rādīs laiks, bet jau tagad ir jāuzņemas pienākums sakārtot un izstrādāt normatīvos aktus, kas atbilst gan valsts nacionālajām interesēm, gan starptautiskajām saistībām.
Pateicoties brīvajai kapitāla un darbaspēka kustībai, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, migrācijas plūsmas palielināsies un darba tirgū aizvien vairāk ienāks ārvalsts darba spēks. Jau Vispārējā cilvēktiesību deklarācija nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu jebkurā valstī, kā arī tiesības uz darbu un brīvu darba izvēli. Latvija visu iekārtu laikos ir bijusi pievilcīga tūristiem, bet pēdējos gados palielinās ārvalstu kapitāla ieguldīšana, kas liecina par aizvien sakārtotāku komercdarbības vidi.
Daudzu valstu pilsoņi dibina uzņēmumus vai atver savas pārstāvniecības Latvijas Republikā, gūstot peļņu sev un nodrošinot ar darbu vietējos iedzīvotājus. Bet ir arī situācijas, kad firmu īpašnieki paši vēlas vadīt un kontrolēt savu, bet LR esošu uzņēmumu, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, balstoties uz likumā piedāvātajām iespējām. Un iespēju paveras daudz.
Šajā rakstā vairāk pievērsīsim uzmanību tiem gadījumiem, kad ārzemnieks ir nolēmis uzturēties Latvijā kā komercuzņēmuma izpildinstitūcijas loceklis ar paraksta tiesībām.
Piedāvājam iepazīties ne tikai ar šajā jomā pastāvošajām likumdošanas normatīviem un prasībām, bet arī ar Juridiskā biroja “Inlat Plus” praktisko un ilggadējo pieredzi, palīdzot ārzemniekiem gan saņemt darba un uzturēšanās atļaujas, gan dažādu iemeslu dēļ atgūt anulētās.
2003.gada 1.maijā Latvijas Republikā stājās spēkā jauns Imigrācijas likums ar mērķi noteikt kārtību, kādā ārzemnieki drīkst ieceļot, uzturēties un izceļot, kā arī to izraidīšanas un apmaksas nosacījumi. To valstu pilsoņiem, ar kurām Latvija noslēgusi divpusējos bezvīzu režīma līgumus, ieceļojot Latvijas teritorijā vīza nav nepieciešama (tās ir gan Dānija, Francija, Lietuva, Austrija, Igaunija un vēl aptuveni 35 valstis). Pārējo valstu pilsoņiem, lai ieceļotu vai šķērsotu Latvijas teritoriju vīza ir nepieciešama (kas ļauj ārzemniekam Latvijas Republikā atrasties līdz 90 dienām 6 mēnešu laikā). Izņēmuma gadījumos, ko stingri regulē likums, piemēram, tas atbilst Latvijas valsts interesēm, starptautiskajām tiesību normām vai saistīts ar humāniem apsvērumiem, ārzemnieks var lūgt Latvijas Republikā atrasties ilgāk par 90 dienām 6 mēnešu laikā, saņemot ilgtermiņa uzturēšanās vīzu. Vīzas pašas par sevi neļauj iebraukt Latvijā, tam nepieciešams dokumentāli pamatot ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un vietu, vai arī norādīt, ka ārvalstniekam ir apstiprināts ielūgums. Visbiežāk vīzas tiek izmantotas, aicinot privātā apciemojumā savus ārvalstīs dzīvojošos radus vai ceļojot.
2003.gada 29.aprīlī pieņemti Uzturēšanās atļauju noteikumi, kuri regulē ārzemnieku loku, kuri ir tiesīgi prasīt termiņuzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās atļauju.
Uzturēšanās atļauja nepieciešama, ja Jūs vēlaties uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, nodarboties ar komercdarbību, strādāt vai uzturēties Latvijas Republikā kā pašnodarbināta persona.Uzturēšanās iemesli var būt visdažādākie, un daži no tiem ir:
- ģimenes apvienošana;
- darba līgums;
- reģistrēšanos komercreģistrā kā individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs;
- ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis;
- ārstēšanās, mācībās, reliģiskā darbība.
Termiņš, uz kādu izsniedz uzturēšanās atļauju, saistīts ar uzturēšanās iemeslu, tas var būt no 1 gada līdz 4 gadiem vai arī uz konkrētu laiku, piemēram ārstniecības periodu.
Pastāvīgu uzturēšanās atļauju izsniedz personām, kas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju uzturējies vismaz 10 gadus.
Kā ziņo PMLP apkopotā informācija, tad termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas iemesli pārsvarā ir saistīti ar privātu apciemojumu, LR un citas valsts pilsoņu laulībām, darba līgumiem, mācībām un firmu vadīšanu. Visbiežāk termiņuzturēšanās atļaujas pieprasa Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, ASV, Igaunijas, Vācijas un Baltkrievijas pilsoņi, kas liecina, ka uzņēmējdarbības īstenošanai Latvijā nav nozīmes, vai uzņēmējs ir Lietuvas, Igaunijas vai Vācijas pilsonis.
Izvēloties strādāt Latvijas valstī, nesteidzieties bezvīzu vai vīzu režīmā doties uz Latviju, lai iesniegtu dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai. Jāpārliecinās, vai Jūsu valsts pilsonis ir tiesīgs iebraukt Latvijā bez vīzas un vai viņa uzturēšanās iemesls atbilst likumā noteiktajiem izņēmumiem, kuri drīkst dokumentus iesniegt Latvijas Republikas teritorijā. Jo kā rāda piemērs, tad Krievijas pilsoņi ir tiesīgi dokumentus darba atļaujas un termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniegt ārpus LR teritorijas (ja vien viņi nav profesionāli sportisti, valsts zinātniskās institūcijas zinātnieki, valsts budžeta finansēti mūziķi utt).
Piemērs:
LR pilsonis šķīries no KF pilsones. Abpusēji vienojoties tiek nolemts, ka nepilngadīgais bērns dzīvos LR. Tēvs, nepārzinādams nianses LR likumdošanā, apstiprina ielūgumu un uz privāta apciemojuma pamata bērnu ieved Latvijā. 2 mēnešus gatavotos dokumentus, kas nepieciešami pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, iesniedz Latvijas iestādei (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde). Seko atteikums, jo vīza, kas saņemta sakarā ar privātu apciemojumu aizliedz prasīt uzturēšanās atļauju. Likums šajā gadījumā saka, ka ārzemnieks dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz LR diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs.Ja esat, piemēram, Lietuvas pilsonis, kuram ieceļošanai Latvijā vīza nav vajadzīga, un uzturēšanās saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību, tad likums pieļauj 5 izņēmumus, kas ļauj Jums iesniegt dokumentus LR valstī, un tie ir:
- ja esat individuālais komersants;
- komercsabiedrības vienīgais dibinātājs;
- atomenerģētikas nozares speciālists;
- komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības valdes loceklis;
- amatpersona ar pārstāvības tiesībām.
Bet situācija ar LR diplomātiskajām vai konsulārajām pārstāvniecībām nav tik paredzama. Var gadīties, ka pat pilnībā pareizu dokumentu noformēšana un vislielākās valsts nodevas samaksa tomēr negarantēs savlaicīgu dokumentu izskatīšanu atbilstoši cerētajam.
Piemērs:
KF pilsonis dokumentus iesniedz LR vēstniecībā Lietuvā. Samaksāta vislielākā nodeva par paātrinātu dokumentu izskatīšanu 5 dienās. Pēc 2 nedēļām, nevarot sagaidīt Pilsonības Migrācijas lietu pārvaldes atbildi, tiek noskaidrots, ka dokumenti tiek vesti ar diplomātisko pastu, kas apceļo vēl citas blakus esošo valstu vēstniecības, vēlāk reģistrētas 2 LR ministrijās (Ārlietu Ministrija un Iekšlietu Ministrija) un tikai pēc dokumentu aprites citur, nonāk pie vajadzīgajiem darbiniekiem. Reālā dokumentu ceļa uz LR nepārzināšana ārzemnieka plānus maina par 3 nedēļām. Kā arī – vēstniecībā jānoskaidro, vai nav iespēja izmantot kurjerpastu.
Ja uzturēšanās atļaujas pieprasīšana ir saistīta ar nodarbinātību, jāpārliecinās, vai pats uzņēmums ir tiesīgs izsaukt, jo, piemēram, nodokļu parāda esamība, to var liegt. Arī paša izsaukuma noformēšana prasa likumdošanas prasību ievērošanu – tajā ne tikai visas izsaucamās personas dati jānorāda, bet arī nepieciešamība tieši pēc šī konkrētā cilvēka, jo darba ņēmēju tirgus Latvijas Republikā tomēr ir salīdzinoši liels. Kā arī, jāatceras, ka izsaucējs uzņemas obligātas saistības par ārzemnieka izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
Izskatot uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniegtos dokumentus, PMLP pārbaudīs Jūsu iesniegto informāciju ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Ja ārzemnieks vēlas šeit atrasties sakarā ar to, ka viņš ir uzņēmuma valdes loceklis, nedrīkstētu aizmirst pārliecināties, vai viņa paraksta tiesību termiņš vēl ir spēkā. Kā arī, tieši otrādi, “pārlieku cenšanās” un cenšanās var maksāt uzturēšanās atļauju.
Piemērs:
Laikā, kamēr PMLP izskata iesniegtos dokumentus, firma nolemj pārreģistrēties no LR Uzņēmumu reģistra atbilstoši jaunajam Komerclikumam Komercreģistrā, kas savukārt maina iesniegtās informācijas atbilstību reālajai situācijai, kā arī mainījās ārvalstnieka, kurš pretendēja uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu, amats šajā uzņēmumā, kas izraisīja papildus pārbaudes un pagarināja uzturēšanās atļaujas saņemšanas laiku.
Nākošais klupšanas akmens bieži izrādās darba līgums, kas jāiesniedz PMLP, ja Jūsu uzturēšanās atļaujas pieprasīšana saistīta ar nodarbinātību. Pirmkārt, darba līgumā ir jāievēro LR spēkā esošā Darba likuma prasības, neaizmirstot norādīt ne darba laika režīmu, ne atvaļinājumu, kā arī pareizi aprēķinot darba samaksu amatpersonai ar paraksta tiesībām. Jo pašreizējās likumdošanas nosacījumi prasa, lai darba alga vai ienākumi no komercdarbības būtu vidējās darba samaksas divkāršā apmērā (aptuveni 350 Ls).
Piemērs:
Atteikums pieņemt izskatīšanai iesniegtos dokumentus saistīts ar darba līguma termiņu. Darba līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, kas ir atbilstoši Darba likumam, ja tiek runāts par LR iedzīvotājiem, bet ārvalstnieks var strādāt tikai uz tādu termiņu, kas viņam būs noteikts darba un termiņuzturēšanās atļaujā. Vispareizāk būtu šajā līguma vietā atstāt tukšu vietu un ierakstīt datumu vēlāk vai arī ierakstīt, ka “Darba līgums ir spēkā līdz datumam, kas norādīts termiņuzturēšanās atļaujā.”Kā arī 2003.gada 9.decembrī ir pieņemti ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi, kuri nosaka gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties LR bez veselības apdrošināšanas polises un kārtību, kā jāapdrošina ārzemnieku veselība un kā jāsaņem veselības aprūpes pakalpojumi Latvijā. Svarīgi zināt, ka polisē norādītais minimālais apdrošinātāja atbildības limits nedrīkst būt mazāks par:
- 15 000 Ls – ārstniecības izdevumiem;
- 15 000 Ls – nogādāšanai atpakaļ mītnes zemē slimības gadījumā
- 5000 Ls – nogādāšanai atpakaļ mītnes zemē nāves gadījumā
Ārvalstīs izsniegtus dokumentus pieņem, ja tie ir noteiktā kārtībā legalizēti vai apliecināti saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (ASV, Itālija, Zviedrija, Lietuva un daudzas citas). Lai ārvalstīs izsniegtu dokumentu varētu izmantot Latvijas Republikā:
- Ja dokuments ir izsniegts valstī, kura ir 1961. gada Hāgas konvencijas dalībvalsts, tā īstumam apstiprinātam ar “Apostille” ārvalsts kompetentajā institūcijā. Šādi sagatavotu dokumentu vairs nav nepieciešams apstiprināt LR diplomātiskajā pārstāvniecībā vai konsulārajā iestādē;
- Ja dokuments ir izsniegts valstī, kura nav 1961. gada Hāgas konvencijas dalībvalsts, tas jālegalizē Latvijas Republikas diplomātiskajā pārstāvniecībā vai konsulārajā iestādē attiecīgajā ārvalstī, vai vispirms jālegalizē attiecīgās valsts diplomātiskajā pārstāvniecībā Latvijā vai tuvākajā ārvalstī un pēc tam LR Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.
Bet, dokumenta īstuma apliecināšana nav nepieciešama valstīs, ar kurām LR noslēgusi divpusējos un daudzpusējos līgumus “Par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās”. Jo dokumenti, kurus vienas valsts teritorijā ir noformējusi vai apliecinājusi tiesa vai oficiāla persona savas kompetences robežās, ievērojot noteikto formu, un kas apzīmogoti ar ģērboņzīmogu, tiek pieņemti otras valsts teritorijā bez jebkāda cita apstiprinājuma.
Tie ir tikai daži jautājumi, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijas Republikas teritorijā. Lai saņemtu uzturēšanās atļauju un to nezaudētu reizēm pat kuriozas situācijas dēļ, iesakām Jūs rūpīgi iepazīties ar pastāvošajām likumdošanas normām, griežoties pie juristiem pēc padoma.
Aktuāli
