Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

25. aprīlis
Piezvanīt juristam
67 505 970
Grozījumi LR Imigrācijas likumā
2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredz izņēmumu atcelšanu dažām ārzemnieku kategorijām, kuriem nebija jāmaksā valsts nodeva pirmo reizi, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Darba līguma ar darbinieku laušanas daži pamatnoteikumi

10.12.2004

Darbinieks var lauzt darba līgumu, pamatojoties uz LR Darba likuma 100.pantu. Darba devējs var lauzt darba līgumu, pamatojoties uz LR Darba likuma 101.pantu.

Saskaņā ar LR Darba likuma 100.pantu, darbinieks ir tiesīgs rakstiskā formā paziņot par darblīguma laušanu vienu mēnesi iepriekš, ja vien kolektīvajā darblīguma vai darblīguma nav noteikts īsāks līguma laušanas termiņš.

Saskaņā ar Darba likumu, atsaukt paziņojumu par līguma laušanu darbinieks ir tiesīgs vienīgi ar darba devēja piekrišanu.

Līdz paziņojuma par līguma laušanu termiņa notecēšanai darblīgums var tikt lauzts vienīgi pēc darba devēja un darbinieka vienošanās. Saskaņā ar LR Darba likuma 101 .pantu, darba devējs ir tiesīgs rakstiskā formā paziņot darbiniekam par darblīguma laušanu vienīgi sekojošos gadījumos: 1) darbinieks bez svarīga iemesla ir būtiski pārkāpis darblīgumu vai noteikto darba kārtību; 2)darbinieks, pildot darbu, ir rīkojies prettiesiski un tāpēc ir zaudējis darba devēja uzticību; 3)darbinieks, pildot darbu, nav bijis godprātīgs,un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;
4)darbinieks pie darba izpildes ir atradies alkohola, narkotiku vai toksisko vielu reibumā; 5)darbinieks ir rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus, tādējādi apdraudot citu personu drošību un veselību;
6) darbiniekam trūkst pietiekamu profesionālo
spēju līgumdarba izpildei;
7) darbinieks nav spējīgs veikt līgumdarbu veselības
stāvokļa dēļ,un tas ir apstiprināts ar ārsta slēdzienu;
8)gadījumā, ja darbā tiek atjaunots darbinieks, kurš
agrāk ir pildījis attiecīgo darbu;

9)tiek samazināts darbinieku skaits; 10)tiek likvidēts darba devējs -juridiskā persona vai personālsabiedrība.

Ja darba devējs lauž darblīgumu gadījumos, kuri norādīti 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā,viņam ir jāpieprasa no darbinieka rakstisks paskaidrojums.Šādu paskaidrojumu var pieprasīt no darbinieka, noformējot attiecīgu rakstisku rīkojumu, ar kuru ir nepieciešams rakstiski iepazīstināt darbinieku. Gadījumāja darbinieks atsakās iepazīties ar šādu rīkojumu (t.i.,apliecināt to ar savu parakstu), rīkojumu var nosūtīt darbiniekam pa pastu ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par saņemšanu. Šajā gadījumā darba devējam būs pasta izsniegtie dokumenti, kuri apliecina,ka darbinieks ir saņēmis darba devēja rīkojumu sniegt rakstiskus paskaidrojumus. Tāpat arī ir jāatceras,ka darba devējs var lauzt darblīgumu gadījumos, kas norādīti 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā, ne vēlāk kā viena mēneša laikā kopš pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot darbinieka pagaidu darbnespējas periodu vai viņa atrašanās arvaļinājumā laiku,vai laiku, kad viņš nav pildījis darbu citu svarīgu iemeslu dēļ,bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā kopš pārkāpuma izdarīšanas dienas. Laužot darblīgumu, darba devējam ir rakstiskā formā jāpaziņo darbiniekam par tiem apstākļiem, kuri kalpo par pamatojumu darblīguma laušanai. Šos apstākļus var norādīt rīkojumā par darblīguma laušanu, ar kuru tāpat ir nepieciešams rakstiski iepazīstināt darbinieku.

Pie darblīguma laušanas no darba devēja puses Darba likums nosaka sekojošus laušanas termiņus: 1)nekavējoties - ja darblīgums tiek lauzts 2. vai 4.punktā noteiktajos gadījumos; 2)10 dienas - ja darblīgums tiek lauzts 1., 3. vai 5.punktā noteiktajos gadījumos;

3)viens mēnesis -ja darblīgums tiek lauzts 6., 7., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos. Tāpat par pamatojumu darblīguma laušanai varētu kalpot LR Darba likuma 114.pants. Atbilstoši šim pantam, darbinieks un darba devējs varētu pārtraukt darba tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās.Šāda vienošanās ir noformējama rakstiskā formā (piemēram, ar vienošanos). Laužot darblīgumu sakarā ar darbinieka izdarīto darba kārtības pārkāpumu, ir jāņem vērā sekojoši momenti. Saskaņā ar LR Darba likuma 54.pantu,darba kārtība uzņēmumā tiek noteikta:
  • ar darba kārtības noteikumiem,
  • ar kolektīvo darblīgumu,
  • ar darblīgumu,
  • ar darba devēja rīkojumiem.
Jebkurš darba kārtības pārkāpums ir jāizmeklē un jādokumentē, kaut arī šāda izmeklēšana, saskaņā ar Darba likumu, nav obligāta. Dokumenti,kurus darba devējs ir noformējis sakarā ar šādu izmeklēšanu, var kalpot par tā fakta pierādījumu, ka darbinieks ir pārkāpis darba kārtību. Izmeklēšanu varētu iedalīt sekojošos posmos: 1)dienesta izmeklēšanas komisijas nozīmēšana ne mazāk kā 3 cilvēku sastāvā - ar darba devēja rīkojumu; 2)darbiniekam tiek nodota rakstiska prasība sniegt rakstiskus paskaidrojumus sakarā ar darba kārtības pārkāpumu, - tiek noformēta ar darba devēja rīkojumu, ar kuru tiek iepazīstināts darba kārtību pārkāpušais darbinieks (apliecina ar savu parakstu); 3)komisija tieši veic dienesta izmeklēšanu un izmeklēšanas rezultātus dokumentē aktā par dienesta izmeklēšanu;

4)darbiniekam tiek piemēroti disciplinārie soda mēri sakarā ar darba kārtības pārkāpumu (piezīme, rājiens vai darblīguma laušana), - tiek noformēts darba devēja rīkojums, ar kuru tiek iepazīstināts darba kārtību pārkāpušais darbinieks (apliecina ar savu parakstu). Atbilstoši Darba likumam, par darba kārtības pārkāpumu darba devējs var izteikt darbiniekam rakstisku piezīmi vai rājienu ar pārkāpuma izdarīšanas apstākļu norādi. Piezīme vai rājiens tiek izteikts ne vēlāk kā viena mēneša laikā kopš pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pagaidu darbnespējas periodu,kā arī darbinieka atvaļinājumā atrašanās laiku vai laiku, kad viņš nav pildījis darbu citu svarīgu iemeslu dēļ, taču ne. vēlāk kā sešu mēnešu laikā kopš pārkāpuma izdarīšanas dienas. Par katru pārkāpumu var tikt izteikta tikai viena piezīme vai rājiens. Ja viena gada laikā pēc piezīmes vai rājiena izteikšanas darbiniekam nav bijusi izteikta jauna piezīme vai rājiens, tad tiek uzskatīts, ka darbiniekam nav ticis uzlikts disciplinārais sods. Darba tiesisko attiecību periodā vai pie to pārtraukšanas, atbilstoši LR Darba likuma" 129.panta prasībām, darba devējam pēc darbinieka prasības vai pēc valsts vai pašvaldības struktūras prasības tās likumīgo funkciju izpildei ir jāsniedz rakstiska izziņa par darba devēja un darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu, par darbinieka izpildāmo darbu, par no viņa ieturētajiem nodokļiem un par viņu izdarītajām obligātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Izziņā tiek norādītas pieprasītās ziņas, kuras darba devējs var pamatot ar lietvedībā vai arhīvā esošajiem dokumentiem.

/ Aleksandrs Koposovs /
Patika informācija? Dalīties