Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, garantija ir ražotāja, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja apliecinājums, ka prece vai pakalpojums, vai to sastāvdaļas noteiktu laiku saglabās lietošanas īpašības, drošumu un izpildījumu un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildu saistības, kas nav paredzētas normatīvajos aktos.
Šādu garantiju dod rakstveidā, tajā skaidri norādāmi nosacījumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju, kā arī garantijas termiņš – laika posms, uz kuru attiecināta garantija, garantijas devēja nosaukums (firma), vārds, uzvārds, adrese.
Bet! Garantija ir labprātīgs apliecinājums un papildu saistības, kuras uzņemas tās devējs. Likums patērētājam garantē tiesības pieteikt pretenziju par nekvalitatīvu preci/pakalpojumu noteiktā laikā pēc preces iegādes/pakalpojuma saņemšanas. Tieši tāpēc garantiju nevar pieprasīt, bet var par to apjautāties un iepazīties ar garantijas noteikumiem pirms preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas, ja šāda garantija ir.
Pats svarīgākais, kas jāzina ir patērētājam, ir tas, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, patērētājam ir 2 gadi no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas brīža, lai pieteiktu pretenziju par tās kvalitāti.
Dažreiz patērētājus maldina tieši tas, ka ražotājs (piemēram, zābaku) izsniedza garantiju uz 6 mēnešiem. Šāda garantija likuma Par patērētāju tiesību aizsardzību izpratnē nav garantija, jo pats likums dod tiesības 2 gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas brīža pieteikt prasījumus par trūkumiem.
Tā kā no lasītāja izklāstītā izriet vairāki jautājumi, un iztrūkst informācijas un dokumentācijas, lai sniegtu izsmeļošu konsultāciju konkrētajā situācijā, tad atbildi sniegsim uz katru jautājumu bloku atsevišķi.
Lai gan lasītāja situācija rosina mūs domāt, ka ir radusies nesaprašanās bankas un klienta starpā, tomēr jebkādus grozījumus un papildinājumus kredīta un ķīlas līgumos var veikt, ja abas puses tiem piekrīt un paraksta šādus dokumentus.
Rūpīgi jāiepazīstas ar Jūsu un bankas starpā parakstītā līguma nosacījumiem, iespējams, ka tur tomēr ir atrunāti kredīta daļas dzēšanas nosacījumi. Ja tomēr līgumos nav atrunāta rīcība konkrētajā gadījumā, iesakām bankā vērsties rakstiski ar iesniegumu, kurā norādāt, kādu summu vēlaties atgriezt bankai, ar lūgumu sniegt Jums rakstisku apstiprinājumu, kā banka rīkosies saņemot Jūsu maksājumu par kredīta daļas dzēšanu.
Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē, kas ir izdevīgāk - veikt mazākus ikmēneša maksājumus vai kredītu atdot ātrāk. Ja Jūs tomēr izvēlaties veikt mazākus ikmēneša maksājumus un netiek grozīts galīgais kredīta atmaksas termiņš (vai valūta, vai likme), var iztikt bez papildus vienošanās parakstīšanas. Ja pēc Jūsu starpā parakstītā līguma izriet, ka visus maksājumus Jūs veicat saskaņā ar maksājumu grafiku, kas ir kredīta līguma pielikums, tad banka grozīs šo maksājuma grafiku, un Jūs turpināsies norēķināties ar banku atbilstoši jaunajam grafikam.
Īsti nav saprotama bankas atbilde par reģistrāciju zemesgrāmatā, jo tieši bankai jābūt visvairāk ieinteresētai, ka īpašums, kas bankai kalpo kā Jūsu kredītsaistību nodrošinājums, ir reģistrēts zemesgrāmatā. Zemesgrāmatā tiek reģistrēta arī hipotēka un atsavināšanas aizliegums par labu bankai. Banka ir ieguvēja, nevis zaudētāja, jo jebkurai trešai personai būs iespēja gūt publiski ticamu informāciju par konkrēto īpašumu, tā sastāvu, apgrūtinājumiem, tai skaitā arī hipotēkām un nevarēs bez bankas piekrišanas brīvi rīkoties ar konkrēto dzīvokli.
Vēlamies norādīt, ka informāciju, vai ir pieņemts lēmums par mājas nodošanu pilnai privatizācijā, var noskaidrot Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijā, kas no 2009.gada novembra mēneša atrodas Rīgā, Pērses ielā 10/12, kā arī komisijas mājas lapā: http://www.rdzmpk.lv/dsaraksti.htm
Ja māja, kurā atrodas Jūsu dzīvoklis, ir nodota pilnai privatizācijai, tad pēc paziņojuma saņemšanas no Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas viena mēneša laikā ar privatizācijas komisiju ir jānoslēdz pirkuma līgums. Tieši ar šo privatizācijas paziņojumu Jūs varat vērsties bankā un pieprasīt izsniegt Jūsu dzīvokļa īpašumu apliecinošā dokumenta oriģinālu (ja tas joprojām glabājas bankā).
Gadījumā, ja Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas paziņojums par pirkuma līguma noslēgšanu ir nosūtīts bijušajam īpašniekam, jāvēršas Privatizācijas komisijā ar iesniegumu un Jums tiks izsniegts jauns paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu. Iesniegumam nepieciešams pievienot dokumenta, kas apliecina Jūsu īpašuma tiesības, kopiju.
Lai noslēgtu dzīvokļa pirkuma līgumu, nepieciešams Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā iesniegt Valsts zemes dienesta apliecību vai izziņu par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, izziņu par komunālo maksājumu veikšanu un par to, ka nav celta prasība tiesā, kā arī pašu paziņojumu par pirkuma līguma slēgšanu. Pēc pirkuma līguma ar komisiju noslēgšanas, īpašuma tiesības uz attiecīgo īpašumu jānostiprina zemesgrāmatā.
Diemžēl sniegt Jums atbildi, vai Jums izsniegs jaunu kredītu, ja Jūs nodzēsiet pašlaik esošās kredītsaistības, Jums varēs tikai konkrētā banka, izvērtējot Jūsu maksātspēju, kredīta lielumu, kredīta atmaksas termiņus un konkrētā dzīvokļa vērtību.
Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un Pilsonības likumu, Latvijas Republikas pilsoņa statusu var reģistrēt personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktā kārtībā Iedzīvotāju reģistrā (izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību;
Par cik Jūs esat pēcnācējs (tas ir – tēva vai kāda no viņa vecāku, kurš ir Latvijas Republikas pilsonis saskaņā ar Pilsonības likuma 2.pantu, lejupējais radinieks taisnā līnijā), tad arī uz Jums attiecas tiesības reģistrēt LR pilsoņa statusu.
Iespējams, ka Jums prasīja mainīt tautību tāpēc, ka brīdī, kad Jūs vērsāties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, Jūsu tēvs vēl bija tikai dokumentu noformēšanas procesā un viņš vēl Iedzīvotāju reģistrā nebija reģistrēts kā LR pilsonis.
Tādejādi Jums toreiz tika piedāvāta iespēja reģistrēt LR pilsoņa statusu saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta 11) apakšpunktu, kas nosaka, ka Latvijas pilsoņi ir latvieši, kuru patstāvīgā dzīves vieta ir Latvijā.
Lai gan likumdošana par vārda, uzvārda un tautības ierakstu maiņu šo desmit gadu laikā vairākkārtīgi ir mainījusies, tomēr attiecībā uz latviešu valodas zināšanām joprojām ir spēkā tas, ka jāiesniedz dokuments, kas apliecina, ka Jums ir trešās pakāpes (jeb augstākās) valsts valodas zināšanas.
Ja faktiskā situācija atbilst šeit izklāstītajai, tad mūsu skatījumā Jums ir tiesības reģistrēt LR pilsonību, vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (agrāk Naturalizācijas pārvaldē) ar iesniegumu par LR pilsoņa statusa reģistrāciju
Papildus informējam, ka pamatojoties uz 22.01.2010. Ministru kabineta lēmumu Nr. 24, no 1.marta tiks likvidēta Naturalizācijas pārvalde. Pēc Likvidācijas komisijas lēmuma faktisko darbu pārvalde beidz 23.februārī. 24.-26.02. Naturalizācijas pārvaldes reģionālās nodaļas būs slēgtas.
Pēc 1.marta ar jautājumiem par pilsonības saņemšanas un zaudēšanas jautājumiem jāgriežas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 91.pantu katra laulātā atsevišķa manta ir manta, ko viens laulātais ir ieguvis bez atlīdzības laulības laikā, kā arī tā manta, ar ko atvietota šāda manta.
Jūsu gadījumā var veikt naudas līdzekļu dāvinājumu. Minētā nauda būs dāvinājums, kas ir nodots Jūsu dēla rīcībā bez atlīdzības. Savukārt, par minēto naudu Jūsu dēls varēs iegādāties garāžu un uz sava vārda noformēt to zemesgrāmatā. Laulātajai šajā situācijā nebūs tiesību pretendēt uz šo īpašumu un uzskatīt to par laulības laikā iegūtu kā kopīgu mantu.
Protams, Jūs varat vispirms iegādāties uz sava vārda šo garāžu, un pēc tam uzdāvināt dēlam, noformējot dāvinājuma līgumu. Bet tie tad būs divi darījumi, kas prasīs gan papildus laiku, gan papildus izdevumus par īpašumtiesību nokārtošanu un notariāliem pakalpojumiem.
Papildus vēlamies informēt, ka strīdus gadījumā sava taisnība par to, ka nekustamais īpašums ir Jūsu dēla atsevišķā manta, būs jāpierāda tieši dēlam. Tādejādi būtu ieteicams nopietni izturēties pret īpašuma iegādi laulības laikā un pareizi sagatavot naudas dāvinājuma līgumu, garāžas pirkuma līgumu un pats svarīgākais - nostiprinājuma lūgumu par īpašumtiesību reģistrāciju zemesgrāmatā, jo tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ir jāieraksta zemes grāmatā.
Pieļaujam, ka kreditors runā par Civillikuma 1927. pantu, jo saskaņā ar to - manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījuma, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, nevien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā pret kreditoriem tikai tad, ja viņi tai piekrituši.
Tomēr, šis pants ir iekļauts sadaļā “Visas mantas dāvinājums” pie sevišķajiem dāvinājuma veidiem, un daudzi tiesību jomā strādājošie šo Civillikuma 1927.pantu interpretē savādāk, no kā ir arī radies viedoklis, ka viena dzīvokļa dāvinājuma gadījumā kreditoram tomēr nav tiesības vērsties pret apdāvināto personu, jo dāvinātājam dāvināšanas brīdī var būt gan zināmi, gan nezināmi vai apšaubāmi parādi. Un no parādiem nevar atbrīvoties, aizdāvinot visu mantu. Tā kā Jūs nedāvinājāt savai radiniecei visu savu mantu, bet gan tikai dzīvokli, tad kreditors nevarot atsaukties uz 1927.pantu. Tomēr, tas ir tikai viedoklis un šī jautājuma galīga izlemšana paliek tiesas kompetencē.
Iesaku Jums noformēt parādzīmi pie notāra notariāla akta veidā. Tūlīt paskaidrošu, kur ir starpība. Gadījumā, ja Jūsu paziņa parakstīs parādzīmi vienkārši privātā veidā (piemēram, Jūsu virtuvē naudas saņemšanas brīdī) vai pat gadījumā, ja notārs vienkārši apliecinās viņa parakstu uz parādzīmes, tad, ja tomēr Jums netiks atgriezts parāds, Jūs gaidīs ilgstošs piedziņas process tiesas ceļā, kurā ietilpst visu tiesas instanču iziešana parastā kārtībā (kas var aizņemt līdz 5 gadiem, ņemot vērā visas iespējamās tiesas procedūras).
Ja parādzīme tiks noformēta pie notāra notariāla akta veidā, tad, lai saņemtu tiesas lēmumu par parāda piedziņu uz šādas parādzīmes pamata (bezstrīdus piedziņas procedūra), vajadzēs ne vairāk kā vienu mēnesi.
Nekā likumīga tajā, ka darbiniekam tiek piedāvāts parakstīt šādu vienošanos, nav. Šāds darba tiesisko attiecību izbeigšanās pamats ir paredzēts LR Darba likuma 114.pantā. Šajā vienošanās var norādīt jebkuru darba līguma laušanas termiņu. Taču jāņem vērā arī vēl kāda nianse. Darba līguma laušana pēc vienošanās – tas ir darba devējam visērtākais un visizdevīgākais variants. Pirmkārt, darbiniekam ir ļoti grūti apstrīdēt šādu laušanu. Otrkārt, darba devējam nav nepieciešams izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu. Treškārt, nebūs jāatstāj darbinieks darbā vēl uz vienu mēnesi un, attiecīgi, nav jāmaksā viņam alga. Līdz ar to, sakarā ar šādu laušanu darbinieks zaudē naudu. Tāpēc šajā gadījumā varu ieteikt darbiniekam neparakstīt šo vienošanos, bet aiziet no darba pamatojoties uz LR Darba likuma 101.panta 1 d. 9.p. noteikumiem – darbinieku skaita samazināšana. Šajā gadījumā darba devējam jābrīdina darbinieks par darba līguma laušanu vienu mēnesi iepriekš, jāsamaksā alga par šo mēnesi, kā arī atlaišanas dienā jāizmaksā atlaišanas pabalsts apmērā, kas atkarīgs no laika posma, kas tika nostrādāts pie darba devēja. Ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus, darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja bijis nodarbināts piecus līdz desmit gadus – divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, u.t.t.
Saskaņā ar LR Civilprocesa likuma 2491 p., tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai. Ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai.
Svarīgi! Ekspertīzes izdevumus apmaksā prasītājs, taču pozitīva rezultāta gadījumā izdevumus var piedzīt no atbildētāja.
Ekspertīzes izdevumi ir atšķirīgi atkarībā no tā, kur tiek veikta ekspertīze.
Medicīnas iestādes, kas veic analīzes paternitātes noteikšanai:
Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centrs (adrese: Rīgā, Hipokrāta ielā 2, tālr. 67536046)
Valsts SIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, Medicīniskās ģenētikas klīnika (adrese: Rīgā, Juglas ielā 20, tālr. 67536840)
Valsts policijas Kriminalistikas pārvaldes Bioloģisko ekspertīžu nodaļa (adrese: Rīgā, Bruņinieku ielā 72B, tālr. 67208566)
SIA „Genera” (adrese: Rīgā, Rātsupītes ielā 1, tālr. – 67425241)
Šīs problēmas atrisinājums meklējams LR Civilprocesa 140.p., saskaņā ar kuru Jūs varat iesniegt motivētu pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu tiesā, kura nodrošinājusi prasību, vai tiesā, kuras lietvedībā atrodas lieta. Prasības nodrošinājums tiek piemērots gadījumā, ja ir pamats uzskatīt, ka iespējama prasītājam labvēlīga sprieduma izpilde būs apgrūtināta vai arī to vispār nebūs iespējams izpildīt. Tas nozīmē, ka Jums būs jāpierāda, ka pat ja tiesas lēmums būs Jums nelabvēlīgs, nekas netraucēs to izpildīt. Jūs varat iesniegt dokumentus par Jums piederošo nekustamo īpašumu, kā arī atspēkot argumentus, kas norādīti tiesas lēmumā par nodrošinājuma piemērošanu. Jūsu pieteikums tiks izskatīts speciālā tiesas sēdē, kur Jums būs iespēja sīkāk paskaidrot tiesai savu pozīciju.
Šajā gadījumā pircēja un pārdevēja attiecības regulē “Patērētāju tiesību aizsardzības likums”. Šī likuma 16.panta 1.d. nosaka, ka garantija ir ražotāja vai pārdevēja bezmaksas apsolījums atmaksāt patērētājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu, apmainīt preci vai lietu pret atbilstošu preci vai lietu, bez atlīdzības novērst preces vai lietas neatbilstību vai veikt citas darbības, ja prece vai lieta neatbilst garantijā vai reklāmā sniegtajam raksturojumam.
Dot garantiju vai ne – tas ir pārdevēja vai ražotāja ziņā. Vel jo vairāk – pārdevējs patstāvīgi nosaka garantijas apjomu, noteikumus un termiņu, kas var būs īsāks par diviem gadiem.
Taču neatkarīgi no tā, vai pārdevējs ir vai nav devis garantiju uz preci, pircējs, sakarā ar konstatētajām preces neatbilstībām, ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam divu gadu laikā no preces iegādes brīža (“Patērētāju tiesību aizsardzības likuma” 27.panta 1.d.). Savukārt, pārdevējam vai ražotājam jāizskata pieteiktais prasījums un gadījumā, ja tas ir pamatots un tika pieteikts augstāk minētajā termiņā, apmierināt patērētāja prasījumu.
Šādas situācijas gadās diezgan bieži. Automašīnas pārdevējs noņem to no uzskaites, lai pārdotu Latvijā, pēc tam pārdod to, bet jaunais īpašnieks kādu iemeslu dēļ nereģistrē šo mašīnu CSDD uz sava vārda. Šajā konkrētajā gadījumā mašīnas īpašnieks nav iegādājies transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi un izraisīja avāriju. Apdrošināšanas sabiedrība izmaksāja cietušajam un pārņēma tiesības griezties ar regresa prasību. Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk tekstā – Likums) 41.p. 2.d. 1.p., apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju.
Ja šajā gadījumā tika noteikts autovadītājs, kurš ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, Jums ir tiesības lūgt apdrošināšanas sabiedrību griezties ar prasījumu tieši pie personas, kas vainīga avārijā.
Latviski
