Ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, bieži laulību līgumi slēgti, lai pasargātu mantu no kreditoriem. Piemēram, nosakot visas laulāto mantas šķirtību un “norakstot” būtiskākos īpašumus uz otra laulātā vārda.
Tas esot saistīts arī iespējamo fizisko personu maksātnespējas lietu ierosināšanas risku, un tādā gadījumā laulības līgums par visas mantas šķirtību var nodrošināt ģimenei nepieciešamos līdzekļus, skaidro ZAB Grunte un Cers zvērināta advokāte Inese Hazenfusa. Savukārt pirmskrīzes laikā bija sastopami gadījumi, kad pirms finansiāli izdevīga darījuma fiziskā persona pieņēmusi lēmumu noslēgt laulības līgumu, lai tādā veidā sadalītu vai, tieši otrādi, ierobežotu otra laulātā tiesības rīkoties.
Šogad slēdz mazāk
Šī gada pirmajos mēnešos reģistrēts zemākais noslēgto laulāto mantisko attiecību līgumu skaits kopš 2003. gada. Pērn pirmajā pusgadā tika reģistrēti 640 jauni līgumi, bet šogad vairs tikai 429, liecina Lursoft. Tas esot teju tikpat daudz, cik visā 2000. gadā kopā. Paredzams, ka šogad neturpināsies iepriekš vērojamā tendence – palielināties līgumu skaitam –, jo patlaban reģistrēto līgumu skaits veido vien trešo daļu no pērn kopumā noslēgto skaita, norāda Lursoft. Līgumos visbiežāk minētās kategorijas ir nekustamais īpašums un cita manta. Taču cilvēkiem esot laba izdoma, jo kā cita manta tiek reģistrēta gan sadzīves tehnika un virtuves piederumi, gan žogi ap privātmājām.
Izvēlas šķirtību
Ieraksti par laulāto mantiskajām attiecībām Latvijas Vēstnesī liecina, ka vairākums pāru izvēlas slēgt visas mantas šķirtības līgumus. Arī I. Hazenfusas novērojumi liecina, ka visbiežāk personas izvēlas slēgt tieši šādus līgumus. Turklāt līgumus slēdzot tās personas, kuras darbojas lielu biznesa risku situācijās. Viņa arī piebilst, ka, noslēdzot laulības līgumu, ir iespēja arī regulēt mantošanas kārtību, piemēram, “norakstot” mantu esošajai sievai, tiktu ierobežotas pirmās sievas iespējas pretendēt mantošanas kārtībā uz sava bijušā vīra mantu. Savukārt biroja “Inlat Plus” pārstāvis Dmitrijs Šustovs uzsver, ka pareizāk būtu teikt, ka pēdējā laikā noslēgto laulības līgumu skaits ir stabilizējies vai pat nedaudz sarucis. “Ļoti bieži laulības līgums kalpo par civiltiesisku darījumu, uz kā pamata notiek īpašuma tiesību pāreja no viena laulātā uz otro. Likums nenosaka, kādai jābūt laulības līguma formai, bet, tā kā laulības līgumi ir slēdzami pie notāra, tad tieši no notāra ir atkarīgs, kāda būs līguma forma,” skaidro D. Šustovs. Viņš arī piebilst, ka vienīgais laulības līgumu regulēšanas priekšmets Latvijā ir mantisko attiecību sakārtošana laulāto starpā. Citiem vārdiem, laulības līgums reglamentējot to, kādas ir mantiskās attiecības starp laulātajiem, proti, visas mantas šķirtība vai kopums. Protams, tas neliedzot pusēm laulības līgumā iekļaut nosacījumus par citiem no ģimenes tiesībām izrietošiem jautājumiem, tomēr ne visi notāri ar prieku taisot šādus notariālos aktus.
Svarīgs brīdis
“Pēdējā laikā ir novērota cita krīzes laikiem raksturīga tendence – palielinās to gadījumu skaits, kad kreditori cenšas tiesā apstrīdēt laulības līgumu par mantas šķirtību un gūt sev apmierinājumu no tās mantas, kas kādreiz piederēja parādniekam,” stāsta D. Šustovs. Viņš arī skaidro, ka galvenais motīvs esot tas, ka parādnieks noslēdzis laulības līgumu, zinot, ka viņam ir nenokārtotas saistības, un ar mērķi novērst no sevis piedziņu. Tam, ka būtisks ir brīdis, kad tiek slēgts līgums, piekrīt arī I. Hazenfusa. Lai nodrošinātos, ka noslēgtais laulības līgums netiktu apstrīdēts uz tā pamata, ka tas noslēgts ļaunticīgi, piemēram, tiesvedības gaitā vai saņemot kreditora pretenziju, līguma noslēgšana un reģistrēšana, kas padarīs to saistošu trešajām personām, esot jāveic, jau apzinoties riskus, nevis tiem iestājoties.
Aktuāli
