Kopš 2010.gada 1.jūlija ir stājušies spēkā daudzi jauni grozījumi imigrācijas likumdošanā, kas piedāvā apmaiņā pret dažāda veida ieguldījumiem tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijā.
Ik dienas Juridiskais birojs Inlat Plus saņem ļoti daudz ārvalstnieku lūgumus atbildēt uz neskaidriem jautājumiem par jaunajām iespējām un pieprasījumus pēc juridiskas palīdzības investīciju veikšanā un uzturēšanās atļaujas (turpmāk – TUA) saņemšanā. Lai samazinātu kļūdainu darījumu noformēšanu, kas liedz saņemt uzturēšanās atļaujas, Juridiskais birojs Inlat Plus sniedz nelielu ieskatu normatīvajos aktos un dalās savā pieredzē uzturēšanās atļauju saņemšanā saviem klientiem.
1. Ja ārvalstnieks ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu un kopā valsts un pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kapitālsabiedrība kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu.
Svarīgi:
a) jāiegulda pēc 01.07.2010.;
b) TUA var saņemt laulātais un bērni līdz 18 gadiem;
c) TUA var pieprasīt tiklīdz Komercreģistrā ir reģistrēts ārzemnieka ieguldījums pamatkapitālā;
d) Maksājumu var veikt tikai pats ārzemnieks, tas ir – no sava konta sabiedrības kontā;
e) Saņemot TUA ārzemniekam tiks izsniegts lēmums, kurā būs norādīts, līdz kuram datumam viņam ir jāiesniedz pierādījums, ka nodokļos ir nomaksāti ne mazāk kā 20 000 Ls (augustā saņemtajos lēmumos ir ierakstīts 2011.gada 15.janvāris);
f) TUA tiek izsniegta uz 5 gadiem, šo 5 gadu laikā ārvalstnieks nevar samazināt savu daļu pamatkapitālā. TUA tiek reģistrēta katru gadu. Tas nozīmē, ka tad ārvalstniekam (ar ģimeni) obligāti ir jābūt Latvijā, jo reģistrācija notiek Latvijā.
g) Dokumentus TUA saņemšanai ārvalstnieks var iesniegt tikai ārpus Šengenas zonas.
Papildus standarta dokumentiem, kas ir jāiesniedz (anketa, fotogrāfija, izziņa par sodāmību, dokuments, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, kamēr ārzemnieks uzturēsies Latvijas Republikā, dokumentus, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā, veselības apdrošināšanas polise), nepieciešams būs vērsties arī Latvijas ārstniecības iestādē, lai saņemtu izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka ārzemniekam nav normatīvajos aktos par veselības traucējumiem un slimībām minēto veselības traucējumu vai slimību, vai līgumu par minēto veselības traucējumu vai slimību ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē.
Imigrācijas departaments pieņem lēmumu 30 dienu laikā, ja vien nav vajadzīga papildus pārbaude (pārbaudi vajag tādām valstīm kā Afganistāna, Irāka, Irāna, u.tm), kā arī visiem tiem, kas dzimuši vai dzīvo Čečenijā, Dagestānā un Ingušijā). Ja ir vajadzīga šāda likumdošanā noteikta pārbaude, tad lēmums tiek pieņemts 90 dienu laikā.
h) Ārzemniekam ir jāpierāda, ka viņam ir finansējums, lai atrastos Latvijā.
Šajā gadījumā, ja ārvalstnieks ir tikai SIA dalībnieks, tad finansējums ir – 3 minimālās mēneša darba algas (540 Ls). Par laulāto jāpierāda – 1 minimālā mēneša darba alga (180 Ls), par katru bērnu – 60% no minimālās mēneša darba algas (šobrīd 108 Ls mēnesī).
2. Ja ārvalstnieks ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā.
TUA var pieprasīt tiklīdz Latvijas kredītiestāde, kurā veikts ieguldījums, izsniedz apliecinājumu, ka ārzemnieks ir noslēdzis nepieciešamos līgumus un veicis attiecīgo noguldījumu. Arī šim investoram ir jāpierāda, ka viņam ir finansējums, lai atrastos Latvijā. Šajā gadījumā, tā ir 1 minimālā mēneša darba alga (pašlaik 180 Ls mēnesī), par laulāto – tāpat, par katru bērnu – 108 Ls mēnesī.
3. Ja ārvalstnieks Latvijā ir iegādājies 1 vai vairākus īpašumus Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 100 000 latu, 1 vai vairākus īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu.
Svarīgi:
a) Īpašumam jābūt reģistrētam zemesgrāmatā pēc 01.07.2010.;
b) Pirkuma maksa par īpašumu ir jāsamaksā pēc 01.07.2010.;
c) TUA var saņemt laulātais un bērni līdz 18 gadiem;
d) TUA var pieprasīt tiklīdz zemesgrāmatā ir reģistrētas ārzemnieka īpašumtiesības un veikta pirkuma maksa;
e) Maksājumu var veikt tikai pats ārzemnieks, tas ir – no sava konta pārdevēja kontā, kā arī izmantojot darījumu kontus;
f) Pašlaik Imigrācijas likumā nav atrunāts, ka ārzemnieks nedrīkst ņemt kredītu, bet veicot pārrunas ar likuma veidotājiem un Imigrācijas departamenta darbiniekiem, ir saņemti ieteikumi neiegādāties īpašumus par kredītlīdzekļiem. Imigrācijas departaments ir pat izteicis iespēju, ka varētu būt izmaiņas likumdošanā, lai nepieļautu, ka ārzemnieki ņem kredītlīdzekļus no Latvijas bankām. Šis ir diskutabls jautājums, un tīri juridiski mums nebūtu tiesības aizliegt ārzemniekiem to darīt, tomēr tas ir ārvalstnieku izvēles jautājums. Uz pašreizējo brīdi neviens nav vēlējies riskēt un noskaidrot oficiālo PMLP viedokli šajā jautājumā.
g) Par 100 000 Ls var nopirkt gan 1, gan vairākus īpašumus Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tās visas ir republikas nozīmes pilsētas.
h) Par 100 000 Ls var nopirkt gan 1, gan vairākus īpašumus Rīgas plānošanas reģionā (kas ir bijušie Rīgas rajoni, kā arī teritorija blakus Rīgas līcim, šeit ir karte: http://www.rpr.gov.lv/pub/index.php?id=6;
i) Visa pārējā Latvijas teritorija ir 50 000 Ls vērtībā.
Lai gan visur tiek uzsvērts, ka garantijas netiek dotas nevienam, un ka iepriekš minēto investīciju veikšana ir tikai viena no iespējām, tomēr Juridiskais birojs Inlat Plus visi klienti ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju.
Visbiežāk ārvalstniekus uztrauc pašu darījumu noformēšana. Piemēram, klients bija īpašumu iegādājies īsi pirms Jāņiem, tādejādi zaudējot iespēju pieprasīt TUA. Lai gan Juridiskais birojs Inlat Plus bija atklājis, ka pārdevējs ir rupji pārkāpis pirkuma līguma nosacījumus un principā pirkuma līgumu varētu lauzt vienpusējā kārtībā, tas tomēr negarantētu, ka pārdevējam būtu finansiālas iespējas arī atdot saņemto pirkuma maksu. Klients tomēr izvēlējās pārformēt savu nekustamo īpašumu uz savas laulātās vārda, tādejādi iegūstot tiesības pieprasīt TUA.
Raksts ir publicēts www.lid.lv, sadaļā ekspertu viedokļi: Raksts
Aktuāli
