Uzņēmumu Reģistrs: dokumentu noformēšanas un elektroniskā paraksta lietošanas aspekti

28.01.2015 Irina Štromberga, Juriste

Katrai kompānijai ik pa laikam nākas saskarties ar izmaiņām, piemēram, dalībnieku vai valdes sastāvā, kas jāreģistrē Latvijas Uzņēmumu Reģistrā (UR). Lai gan UR cenšas nodrošināt lielāko daļu informācijas un veidlapu pieejamību savā mājas lapā, tomēr ļoti bieži iesniedzamie dokumenti tiek aizpildīti nepareizi. Izrādās, ka lielākās problēmas cilvēkiem ir ar Dalībnieku reģistra nodalījuma aizpildīšanu. Kādas tad būtu vadlīnijas un visizplātītākās kļūdas to neievērošanā attiecībā uz Dalībnieku reģistra nodalījumu? Vispirms jāatzīmē, ka Komerclikums neregulē Dalībnieku reģistra nodalījuma formu. Tā normas nosaka vien ziņas, kādas nodalījumā būtu jāiekļauj. Tāpēc jūs varat izmantot gan UR piedāvāto Dalībnieku reģistra nodalījuma formu, gan savu. Svarīgi, lai tajā tiktu atspoguļotas sekojošas ziņas:

  • kompānijas nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un — attiecīgos gadījumos — ziņas par to, ka sabiedrība ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā, kā arī dokumenta nosaukumu “Dalībnieku reģistra nodalījums”; 
  • nodalījuma kārtas numuru (hronoloģiskā kārtībā 1, 2, 3) un datumu; 
  • ieraksta kārtas numuru, izmantojot vienlaidus ierakstu numerāciju no pirmā dalībnieku reģistra nodalījuma, piemēram, ja jūsu kompānijā ir 2 dalībnieki, tad pirmajā Dalībnieku reģistra nodalījumā jūs viņus ierakstījāt ar numuru 1 un 2, savukārt otrajā nodalījumā jūs tos minēsiet ar numuriem 3 un 4; 
  • daļu kārtas numurus, piemēram ja dalībniekam A pieder 40 daļas, bet dalībniekam B – 60, tad dalībnieka A daļas jāraksta ar kārta numuriem 1-40, bet dalībnieka B – 41-60. Līdz ar to katrai daļai tiek piešķirts savs kārtas numurs. Tāpēc gadījumā, kad gatavosiet nākamo Dalībnieku reģistra nodalījumu, vairs nevarēsiet vienkārši norādīt, ka pirmās 40 daļas pieder dalībniekam B, bet nākamās 60 – dalībniekam A, jo šajā gadījumā tiks uzskatīts, ka ir notikusi daļu pārdošana, un tas būtu jānoformē attiecīgi; –
  • ziņas par dalībniekiem, kas fizisko personu gadījumā ietver vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tā sasniedzama, savukārt juridiskās personas un personālsabiedrības gadījumā — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Šeit būtu svarīgi pievērst uzmanību pareizam kompānijas nosaukumam, proti, ja UR tā ir reģistrēta kā Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tad to nevar saīsināt līdz SIA. Pēc būtības tas ir viens un tas pats, tomēr nosaukumā katra zīme ir jāmin pareizi. 
  • daļas nominālvērtību; 
  • katra dalībnieka daļu skaitu;
  • pamatkapitāla apmaksas datums parasti izraisa ļoti daudz neskaidrību, proti, bieži tiek uzskatīts, ka kompānijas reģistrācijas diena un pamatkapitāla apmaksas diena sakrīt. Taču tā nav. Tā pamatkapitāla palielināšanas gadījumos jāmin palielināšanas datumu, savukārt, ja daļa vēl nav apmaksāta, tad apmaksas termiņu; 
  • daļu pārdošanas gadījumā – atsavinātāja un ieguvēja parakstus. Ko lai dara kompānijas, kuru dalībnieki dzīvo ārpus Latvijas? Noformēt pilnvaru vai braukt uz Latviju? Tā arī var. Bet var arī nosūtīt pilnvaru ārzemēs dzīvojošam dalībniekam, lai paraksts tiktu apliecināts pie tās valsts notāra, bet dokuments atsūtīts atpakaļ. 
  • dalībnieku kopīgo pārstāvi, kurš parakstīs šo dokumentu. Lai gan punkts izklausās samērā vienkārši, tomēr arī šeit ir daži aspekti, kas būtu jāņem vērā. Piemēram, ja kompānijai ir tikai viens valdes loceklis, tad nav šaubu, ka dokumentu var parakstīt tikai viņš. Taču ko darīt, ja kompānijā ir 3 valdes loceklis un neviena valdes priekšsēdētāja? Šajā gadījumā valdes locekļiem ir jāievēl tas, kurš parakstīsies viņu vietā. Kaut kādi konkrētā valdes locekļa tiesību ierobežojumu šī dokumenta gadījumā nav spēkā. 

Likums nosaka dokumenta iesniegšanas termiņu – ne vēlāk par trim dienām no tā parakstīšanas brīža. Tāpēc gadījumā ja dokumenti parakstīšanai jāsūta uz citu valsti, kā arī ja priekšā vēl ir notariāls apliecinājums, trīs dienu laikā šis darbs visticamāk nav paveicams. Taču šeit ir risinājums, proti, trīs dienas tiek skaitītas no kompānijas pārstāvja parakstīšanas dienas, kuram šajā gadījumā ir jāparakstās pēdējam. 

UR pieņem arī elektroniski parakstītus dokumentus. Taču jāatceras, ka viens un tas pats dokuments nevar tikt parakstīts gan pašrocīgi, gan ar elektronisku parakstu. Kombinēt var vien dokumentus un nekādā gadījumā ne parakstus uz dokumenta. Piemēram, varat iesniegt UR pašrocīgi parakstītus dokumentus, piefiksējot jūsu lietas numuru, un trīs dienu laikā atsūtīt pārējos dokumentus, kas ir parakstīti ar elektronisku parakstu, lūdzot, lai tos pievieno lietai. 

Jebkurā gadījumā šaubu gadījumā aicinām jūs saņemt konsultāciju pie jurista. Juridiskā biroja „INLAT PLUS” speciālistiem ir liela pieredzē darbā ar UR gan kompāniju reģistrācijā, gan izmaiņu noformēšanā, gan likvidācijas procesā. Mēs smalki pārzinām un ņemam vērā visus aspektus, noformējot dokumentus, jo ļoti labi zinām, ka šajā lietā sīkumu nav.

Aktuāli