Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

20. janvāris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas noformēšana, aizsardzības noteikšana no izraidīšanas (izdošanas)
Juridiskais birojs INLAT PLUS piedāvā šādus pakalpojumus bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas jomā:
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Radio pārraide Latvijā no trešās valsts ar Interneta vietnes starpniecību

24.04.2015
Radio pārraide, izmantojot Interneta vietni, var pakļauties Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likumam. Šajā gadījumā jurisdikcija tiek noteikta atkarībā no EPL saimnieciskās darbības veikšanas teritorijas: vai tā būtu Latvija vai ārpus tās.
Saskaņā ar EPL likuma 3.pantu, lai noteiktu vai EPL veic saimniecisko darbību Latvijā tiek novērtēti sekojošie gadījumi:
 
1) ja Latvijā ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes atrašanās vieta un redakcionāli lēmumi par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumiem tiek pieņemti Latvijā, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic saimniecisko darbību Latvijā;
 
2) ja Latvijā ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes atrašanās vieta, bet redakcionālus lēmumus par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību pieņem citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstī, tad uzskatāms, ka saimnieciskā darbība tiek veikta tajā valstī, kurā strādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa strādā abās valstīs, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic saimniecisko darbību tajā valstī, kurā ir tā valdes atrašanās vieta. Ja nevienā no šīm valstīm nestrādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic saimniecisko darbību tajā valstī, kurā tas pirmo reizi sāka darbību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, — ar nosacījumu, ka tas uztur stabilu un efektīvu saikni ar attiecīgās valsts ekonomiku.
 
3) ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes atrašanās vieta ir Latvijā, bet redakcionālus lēmumus par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību pieņem valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai arī otrādi, tad uzskatāms, ka saimnieciskā darbība tiek veikta Latvijā, — ar nosacījumu, ka Latvijā strādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa.
 
Latvijas ārvalsts komersanta pārstāvniecība ir Latvijas Uzņēmumu Reģistrā reģistrējamā struktūra, kurai nav juridiskās personas statusa, tā neveic saimniecisko darbību Latvijā. Šī struktūra tikai tērē, tai var būt bankas konts, tā var apmaksāt galvenā uzņēmuma izdevumus. Pārstāvniecībai ir pārstāvji ar paraksta tiesībām Latvijas teritorijā, kurus arī reģistrē Latvijas Uzņēmumu reģistrā un kuriem ir tiesības noslēgt līgumus, kas paredz izdevumus nevis ienākumus.
 
Ja ar terminu “pārstāvniecība” saprotam kompānijas (filiāles vai SIA) atvēršanu, tad šādai struktūrai būs gan valde, gan personāls, kas nodarbojas ar radio materiāla apraides nodrošināšanu ar interneta vietnes starpību, ka arī radio satura tālākpārdošanu citām personām. Šajā gadījumā šī darbība atbilst EPL likuma 3.panta 3.daļai.
 
Turklāt, nevar izslēgt, ka pārstāvniecības plašas darbības Latvijā rezultātā noteiktās valsts iestādes (piemēram, Valsts Ieņēmumu Dienests) var atzīt tās darbību par saimnieciskās darbības veikšanu Latvijā (neraugoties uz to, ka tā ir pārstāvniecība bez saimnieciskās darbības veikšanas tiesībām Latvijā), bet pārstāvjus – par Latvijā esošo valdi. Un šajā gadījumā var pieprasīt noformēt šo pārstāvniecību kā komercstruktūru (piemēram, SIA).
 
Ja attiecīgā vietne nodarbosies ar radio pārraidi (no valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts) online režīmā, kā arī ar radio satura ražošanu un izplatīšanu, kas pakļaujas EPL likumam, tad šāda veida darbībai ir nepieciešama apraides atļauja, kuru saņem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.
 
Saskaņā ar EPL likuma 18.pantu apraides atļauja apliecina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesības veidot un izplatīt programmas un nosaka tā saistības un pienākumus. Apraides atļauju izsniedz Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Apraides atļauja tiek izsniegta uz 10 gadiem.
 
Valsts nodevu par apraides atļaujas izsniegšanu nosaka atkarībā no pārraides atļaujas veida. Ja radio apraide notiks retranslācijas veidā bez jebkādiem satura grozījumiem, tad valsts nodeva par šīs atļaujas saņemšanu ir 142,29 eiro. Tiklīdz radio saturā notiek jebkādi grozījumi (piemēram, ievietota reklāma), šīs saturs vairs netiks uzskatīts kā retranslējams, un šādai apraidei būs nepieciešama apraides atļauja komerciālo pārrobežu radio programmu pārraidei 2845,74 eiro apmērā. Jebkurā gadījumā pirms apraides atļaujas izsniegšanas Nacionālā EPL padome apmēram viena mēneša laikā veiks šīs vietnes un radio apraides satura monitoringu un tikai pēc tam pieņems lēmumu par konkrētās apraides atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu.
 
Turklāt nedrīkst aizmirst, ka šīs vietnes, kā arī Latvijā reģistrētās struktūras (pārstāvniecības vai SIA) darbība var pakļauties Latvijas likumam Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem.
 
Saskaņā ar šī likuma 2.pantu masu informācijas līdzekļi ir ne tikai avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi, kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Tādējādi, ja EPL darbība tiks pakļauta EPL likumam, tas nozīmē, ka likums Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem arī būs tai saistošs. Šajā gadījumā struktūrai, kas veiks šādu saimniecisko darbību Latvijā, būs jāreģistrē Latvijas Uzņēmumu Reģistrā savs masu informācijas līdzeklis. Pēc masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas un rakstiskā pieprasījuma saņemšanas Latvijas Uzņēmumu Reģistrs izsniedz par atsevišķu maksu reģistrācijas apliecību. Pēc masu informācijas līdzekļa ierakstīšanas reģistrā tam piešķir individuālo reģistrācijas numuru. Par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju tiek iekasēta valsts nodeva 142,29 eiro apmērā.
 
Papildus augstāk minētajam var teikt sekojošo: visa atbildība par jebkurām vietnē notiekošajām darbībām tiks uzlikta uz Latvijā reģistrēto un uz vietni attiecināmo struktūru. Ja šādu struktūru novar noteikt, atbildību uzliek uz domēna vārda īpašnieku. Ja domēna vārda īpašnieks ir Latvijas rezidents, tad viņam piemēro jebkuras Latvijas likumos paredzētas sankcijas par vietējo likumu pārkāpšanu.
 
Papildus radio saturam vietnē var būt citi objekti un informācija, kuru izmantošanu regulē citi Latvijas likumi. Piemēram, ja radio saturs vai tā atsevišķie faili satur skaņdarbus, tad to izmantošana Latvijā ir iespējama tikai saņemot licenci no Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA). Šajām organizācijām ir savi tarifi un aprēķini, atkarībā no izmantojamo autortiesību un blakustiesību objektu apjoma, kā arī no citiem faktoriem.
/ Aleksandrs Koposovs, Juridiskā biroja INLAT PLUS jurists /
Patika informācija? Dalīties