Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

11. decembris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Grozījumi LR Imigrācijas likumā
2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredz izņēmumu atcelšanu dažām ārzemnieku kategorijām, kuriem nebija jāmaksā valsts nodeva pirmo reizi, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Kas būtu jāzina valdes loceklim, lai samazinātu savu atbildību

05.06.2015
Ņemot vērā šīs tēmas aktualitāti un vairākas izmaiņas likumdošanā, mēs gribētu vēlreiz apspriest valdes locekļu atbildību.

Valdes locekļa atbildība uzņēmuma priekšā sākas no brīža, kad viņš tiek ievēlēts valdes locekļa amatā, t.i, pēc dalībnieku lēmuma pieņemšanas un valdes locekļa rakstveida piekrišanas ieņemt šo amatu. Un, attiecīgi, atbildība beidzas ar tā atbrīvošanas no amata brīdi, par ko lemj dalībnieki vai ja valdes loceklis atsakās no amata.
Komerclikuma 169. pants nosaka, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Valdes locekļa uzdevums ir vadīt uzņēmumu, pieņemt lēmumus, kas ietekmē situāciju uzņēmumā un tās attīstību. Viņam ir jārīkojas kompānijas interesēs, nodrošinot tās ilgtermiņa attīstību, nevis dzenoties pēc īstermiņa peļņas, pakļaujot uzņēmumu nepamatotam riskam nākotnē. Turklāt jāatzīmē, ka nav iespējams paredzēt visas pieņemtā lēmuma sekas, it ​​īpaši ņemot vērā pastāvīgi mainīgus tirgus apstākļus. Projekts, kas šķiet ienesīgs šodien, rīt var būt nerentabls. Visa uzņēmējdarbība saistīta ar zināmu risku. Tādēļ būtu nepareizi pieprasīt no valdes locekļa atbildību par kļūdām, kuras viņa vietā būtu izdarījis jebkurš cits krietns un rūpīgs saimnieks.

Tāpat likums nosaka, ka valdes loceklis neatbild par zaudējumu, kas nodarīts uzņēmumam, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīgo lēmumu ietvaros. Ir nepieciešams uzsvērt vārdu "likumīgs" - gan formas, gan satura ziņā. Kā rāda mūsu prakse, varbūt šeit slēpjas slazds valdes loceklim, kurš saņemot dalībnieku rīkojumu, nekavējoties sāks īstenot savus uzdevumus. Viens no valdes locekļa pienākumiem ir likuma prasību izpilde, tādejādi, pirms dalībnieku lēmumu izpildes viņam ir jāizvērtē to likumība. Pretējā gadījumā viņam nāksies kompensēt zaudējumus uzņēmumam. Piemēram, ja dibinātāji nolems, ka nauda būtu jāiegulda kādā projektā, bet kompānijai joprojām pastāvēs nodokļu parāds, tad par to būs atbildīgs valdes loceklis.

Komerclikums paredz valdes locekļa vainas prezumpciju. Tādēļ, ja rodas strīds par to, vai valdes loceklis darbojās kā krietns un godīgs uzņēmuma vadītājs, viņam būs nepieciešams to pierādīt. Kādā veidā tas būtu jāizdara?

Mēs ieteiktu valdes loceklim pirms nopietnu darījumu noslēgšanas, vērtspapīru iegādes vai ieguldījumiem nodrošināties, proti, veikt nekustamā īpašuma novērtējumu, saņemt speciālistu atzinumus un ekspertu novērtējumus, kā arī dokumentēt valdes sēžu gaitu. Turpmāk, ja rodas tāda nepieciešamība, tieši šie dokumenti palīdzēs pierādīt valdes locekļa vainas neesamību un viņa rīcības lietderību šajā laika periodā. Bet, ja valdes loceklis nolemj ieguldīt finanšu piramīdā vai liek naudu uz komersanta depozīta, kuram nav Komisijas finanšu un kapitāla tirgus licences, tad zaudējumu gadījumā būs grūti paskaidrot šāda riska pamatotību. Jebkurā gadījumā valdes locekļa atbildība sākas, kad uzņēmums cieta zaudējumus, nevis tad, kad tika parakstīts līgums.

Ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi, tad visi valdes locekļi ir atbildīgi solidāri. Daudzi valdes locekļi kļūdaini uzskata, ka, ja valdes sēdē viņi balsos pret kāda lēmuma pieņemšanu, tad tas atbrīvos viņus no atbildības. Gluži pretēji, ir jādara viss nepieciešamais, tostarp jāsasauc dalībnieku sapulce, lai novērstu lēmuma izpildi, kura sekas izrādīsies neienesīgas. Kā rada tiesu prakse, apzināta bezdarbība tiek sodīta bargāk nekā valdes locekļa rīcība, kura lēmumi ir radījuši zaudējumus un kurš toties rīkojās ar tīru sirdsapziņu. Bet dažreiz gadās tā, ka valdes locekļa atbrīvošana no pilnvarojuma un atteikšanās no amata ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no atbildības.

Mūsu pieredze rāda, ka savlaicīga vēršanās pēc kvalificētas juridiskās konsultācijas un problēmu risināšana agrīnā posmā nākotnē ļauj izvairīties no daudzām problēmām, tiesu strīdiem un papildu finanšu izdevumiem.

Mēs arī vēlamies vērst uzmanību dažām būtiskām izmaiņām likumdošanā, kuru mērķis ir paaugstināt valdes locekļu individuālo atbildību.

Grozījumi likumā par maksātnespēju no valdes locekļa pieprasa papildu atbildību par visu grāmatvedības un citu dokumentu drošību, kas var sniegt ieskatu par darījumiem un lietu mantisko stāvokli uzņēmumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi atcerēties augstāk minēto, organizējot ikdienas uzņēmuma darbību.

Taču pēdējās izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām" piešķir Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam tiesības uzsākt procesu par uzņēmuma nodokļu parādu piedziņu no tā valdes locekļiem, ja šie nodokļu parādi ir izveidojušies laikā, kad persona atradās valdes locekļa amatā, un izpildot visus zemāk minētos kritērijus:
1. nodokļu parāda summa pārsniedz 50 minimālās algas (EUR 18000);
2. nodokļu maksātājam tika paziņots par lēmumu par nodokļu parāda piedziņu;
3. pēc nodokļu parāda veidošanos uzņēmums atsavināja savus aktīvus attiecīgām (Maksātnespējas likuma izpratnē) personām;
4. tika sastādīts akts par nodokļu parāda piedziņas neiespējamību no uzņēmuma;
5. uzņēmums nav paziņojis par savu maksātnespēju, pārkāpjot likumu par maksātnespēju.

Jāatzīmē, ka jaunie noteikumi attiecas tikai uz nodokļu parādiem, kas tika izveidoti pēc 01.01.2015.

Vairāk informācijas par šīm un citām izmaiņām var uzzināt, vēršoties pēc palīdzības Juridiskajā birojā INLAT PLUS.
/ Veronika Telepņeva, Juridiskā biroja INLAT PLUS juriste /
Patika informācija? Dalīties