Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

15. decembris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Grozījumi LR Imigrācijas likumā
2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredz izņēmumu atcelšanu dažām ārzemnieku kategorijām, kuriem nebija jāmaksā valsts nodeva pirmo reizi, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Par gaidāmajām izmaiņām Latvijas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

13.10.2015
2015.gada 23. aprīlī Saeima pieņēma vairākus grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Viena grozījumu daļa stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī, un otra - no 2017.gada 1.janvāra.
Turklāt, 2015.gada 22.septembrī valdība izskatīja un apstiprināja likumprojektu par papildu grozījumiem minētajā likumā, kurus šī raksta tapšanas brīdī vēl nebija parakstījis premjerministrs.
 
Kāda tad ir ierosināto izmaiņu būtība?
 
Pirmkārt, pieņemti grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas tieši ietekmē Mikrouzņēmumu nodokļa likuma noteikumus attiecībā uz darba ņēmēju sociālo apdrošināšanu.
 
Otrkārt, nodokļa likme tiks diferencēta un būs atkarīga no saimnieciskās darbības perioda un apgrozījuma apjoma.
 
Treškārt, pieņemti ierobežojumi mikrouzņēmumu statusa piešķiršanā.
 
Nodokļa likme, apliekamā summa un taksācijas periods
 
Mikrouzņēmumu piemērojamās nodokļa likmes apgrozījuma summa, kā arī lielums un termiņi ir atkarīgi no tā, vai 2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā iepriekšminētie grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu. Saskaņā ar šiem grozījumiem, mikrouzņēmumu darbiniekiem ir jābūt sociāli apdrošinātiem papildus tam, kas minēts Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu lielums triju gadu laikā būtu vienāds ar darba devēja un darba ņēmēja obligāto sociālo iemaksu summu, kas aprēķināta no minimālās mēneša darba algas, kas patlaban ir 122 eiro. Attiecīgi, palielināsies nodokļu slogs uz mikrouzņēmumu darbiniekiem: 2017.gadā tas būs 22,6% un 2018.gadā - ap 28.5%.
 
Tas, pēc mūsu domām, ir ļoti svarīgs grozījums, jo šobrīd spēkā esošie mikrouzņēmumu nodokļu noteikumi nedod darbiniekiem pat minimālās sociālās garantijas. 
 
Iemaksas no mikrouzņēmumu nodokļa valsts obligātā sociālā apdrošināšanā nenodrošina pat to, lai darba ņēmējs varētu, piemēram, pretendēt uz minimālo pensiju vai bezdarbnieka pabalstu.
 
Ja grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu stāsies spēkā, kā paredzēts, tad pret uzņēmumiem, kas darbojas atļautās nozarēs, tiks piemēroti šādi noteikumi:
1) pirmo saimnieciskās darbības trīs gadu laikā visam apgrozījumam līdz 100 000 EUR gadā tiks piemērota 5% nodokļa likme;
2) sākot ar ceturto saimnieciskās darbības gadu, apgrozījumam līdz 7000 EUR tiks piemērota 5% nodokļa likme, un apgrozījumam no 7000, 01 EUR līdz 100 000 EUR tiks piemērota 8% nodokļa likme.
 
Mikrouzņēmumu nodokļa likmi piemēro taksācijas periodā - kalendārā gadā, proti, pirmais taksācijas periods ir mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusa iegūšanas gads.
 
Daudzi ir norūpējušies par to, kā jaunie noteikumi attieksies uz iepriekš reģistrētiem mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem? Atbildam: attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas ieguva mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju statusu līdz 2014.gada 31.decembrim, trīs gadu periods tiks skaitīts no 2015.gada 1.janvāra.
 
Mikrouzņēmuma statusa iegūšanas/saglabāšanas ierobežojumi
 
Kādi ierobežojumi tika pieņemti?
 
Pirmkārt, tiks aizliegts saņemt mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusu uzņēmumiem, kas darbojas noteiktās nozarēs. Kādās tieši saimnieciskās darbības nozarēs nebūs atļauts reģistrēt mikrouzņēmumus, būs pieejams noskaidrot no Ministru kabineta noteikumiem, kas pagaidām ir projekta stadijā.
 
Šis projekts ietver 37 saimnieciskās darbības nozares. Ja šis projekts tiks parakstīts, tad drīz mikrouzņēmumu nebūs vispār, izņemot fotogrāfus un tulkotājus. Iepriekš reģistrētie mikrouzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību nozarēs, kas tiks iekļautas iepriekš minētajos noteikumos, ar laiku atņems mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu šādā kārtībā:
- uzņēmumi, kuri saņēmuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu līdz 30.04.2015 varēs piemērot mikrouzņēmumu nodokli 2016., 2017. un 2018.gadā, bet pēc tam zaudēs tiesības uz šo statusu;
- uzņēmumi, kuri saņēmuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu laika posmā no 01.05.2015 līdz 31.12.2015, varēs piemērot mikrouzņēmumu nodokli tikai 2016.gadā, bet pēc tam zaudēs tiesības uz šo statusu.
 
Turklāt, no šī brīža mikrouzņēmumiem būs nepieciešams, reģistrējot un iesniedzot ikgadējo deklarāciju, apstiprināt, ka tie neveic saimniecisko darbību aizliegtajā nozarē.
 
Otrkārt, tiks aizliegts pielietot 5% nodokļa likmi pirmajos trīs darbības gados tiem uzņēmumiem, kuros vismaz viens darbinieks ir nodarbināts 3 vai vairāk gadu laikā.
 
Šiem ierobežojumiem ir gan atbalstītāji, gan pretinieki. Atbalstītāji uzskata, ka pašreizējā situācijā, mikrouzņēmumu statuss tiek aktīvi izmantots, lai optimizētu nodokļus. Daudzi uzņēmumi varētu palikt kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet dod priekšroku statusam, kas ir mazāk ienesīgs valsts budžetam.
 
Piemēram, ir pasažieru pārvadājumu uzņēmumi, kur katrs taksometra vadītājs ir kļuvis par mikrouzņēmēju. Bet kā tas ietekmēs mazos uzņēmumus un vienkāršos cilvēkus, rūpējoties par kuriem, arī tika izveidots Mikrouzņēmumu nodokļa likums? Mikrouzņēmuma statuss tika ieviests, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu, lai atrastu jaunu vietu un saņemtu ieņēmumus, maksājot zemākus nodokļus. Ja bezdarbnieks var atrast darbu, izveidojot mikrouzņēmumu, tad kāpēc ierobežot nozaru sarakstu? Kā šajā nozīmē kurpnieks atšķīrās no arhitekta? Abi vēlas dzīvot labi. Ir skaidrs, ka valdība plāno samazināt mikrouzņēmumu skaitu. Mikrouzņēmumi, kas tika izveidoti, lai pārvarētu krīzi, pašlaik, saskaņā ar valdības uzskatiem, samazina valsts budžeta nodokļu ieņēmumus.
 
Uz doto brīdi informācija ir šāda. Kurš variants galu galā tiks pieņemts: iepriekšējās 9% un 12% likmes, vai jaunās, 5% un 8%? Kāda ir šo grozījumu ietekme uz mazo biznesu Latvijā? Vai tas atkal tiks pieskaitīts pelēkajai zonai vai tai pašai Igaunijai? Atbildes gaidāmas tuvākajā nākotnē.
/ Irina Štromberga, Juridiskā biroja INLAT PLUS speciāliste /
Patika informācija? Dalīties