Par fiziskās personas datu aizsardzību

07.04.2016 Veronika Telepņeva, jurists

Pēdējos gados arvien vairāk tiek saņemti jautājumi no klientiem par nepieciešamību reģistrēt personas datu apstrādi, kas iegūti, izmantojot DVR, kameras, kas uzstādītas uz privātmājas vai no bezpilota lidaparātu ierakstiem, piemēram, droniem.

Pirms mēs runājam par datu apstrādi, ir nepieciešams saprast, kas slēpjas zem šīs frāzes. Priekšā mums saka “Fizisko personu datu aizsardzības likums” (turpmāk tekstā Likums), saskaņā ar kuru fizisku personu datu apstrāde ir jebkura darbība, kas veikta ar personas datiem, tostarp to vākšana, reģistrēšana, ievade, glabāšana, izmantošana, nodošana, izpaušana, bloķēšana vai dzēšana. 

Tādējādi, uzstādot savā privātmājā video kameru, mēs pārkāpjam Likuma 21.panta 5.daļu, kas nosaka, ka pirms video novērošanas sākuma ar datu saglabāšanu, ir nepieciešams reģistrēt datu apstrādi Datu valsts inspekcijā. Šis noteikums uz mums neattiecas, ja video novērošana tiek veikta tiešsaistē, t.i., nesaglabājot datus. 

Likums arī neattiecas uz datu apstrādi, kas tiek veikta personiskām, mājas vai mājsaimniecības vajadzībām, kas netiek nodoti trešajām personām. Patiesībā, mums ir tiesības veikt savas privātās iežogotās teritorijas video novērošanu (ar nosacījumu, ka publiskā daļa, piemēram, iela nav iekļauta kameras redzeslaukā), vienvārdsakot, ģimenes arhīvam. Taču šeit ir zināms risks. Ja patiesais video novērošanas mērķis – trešo personu video uzņemšana, kuras nelikumīgi var iekļūt privātā teritorijā, piemēram, laupītāji, ir nepieciešams nodot video ierakstus policijai, t.i. trešajām personām, kas būs fizisku personu datu apstrāde. Tādā gadījumā būs nepieciešama reģistrācija. 

Tāda pati situācija ir ar DVR, ar kuru palīdzību tiek veikta trešo personu un publiskās telpas video novērošana, kas turpmāk tiks nodota policijai kā jūsu nevainības pierādījums, izmeklējot ceļu satiksmes negadījumu. Šīs video novērošanas mērķis – jūsu personīgo interešu, veselības un īpašuma aizsardzība, šāda datu apstrādi ir nepieciešams reģistrēt. 

Interesantāka situācija ir ar droniem, kas aprīkoti ar kamerām. Šī joma attīstās ātrāk nekā likums, kas regulē to. Šobrīd noteikumi, kas noteiks dronu izmantošanu, tiek izstrādāti, un šobrīd to izmantošanu regulē Ministru kabineta noteikumi № 656 “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi”. 

Kas attiecināms uz datiem, kas iegūti no dronu kamerām, situācija ir neskaidra. No vienas puses, drons uzņem publisko telpu, cilvēkus, t.i. fizisko personu datu apstrāde, un tāpēc ir nepieciešams to reģistrēt. Dronu var izmantot, lai pārvaldītu savu īpašumu, t.i., aizsargātu un apsargātu to. Tajā pašā laikā par juridisko pamatu var kalpot Likuma daļa 7.panta 6.daļa, kas noteic, ka datu apstrāde ir nepieciešama, lai īstenotu jūsu likumīgās intereses vai kādas trešās puses intereses, kurai sniegti personas dati, vienlaikus ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības. 

No otras puses, ainavu uzņemšana var piederēt pie mākslas projekta, kas nozīmē to, ka reģistrācija nav nepieciešama, jo Likuma 7.pants neattiecas uz personas datu apstrādes gadījumiem žurnālistikas, mākslas vai literārām vajadzībām. 

Par datu apstrādes reģistrēšanu ir atbildīga Datu valsts inspekcija, un šīs procedūras izmaksas fiziskai personai sastāda EUR 28,46. 

Kā liecina mūsu prakse, fizisko personu datu apstrāde kļūst arvien svarīgāka. Ne pēdējo vietu ieņem arī cilvēka tehnisko iespēju attīstība. Runājot par nepieciešamību reģistrēt personas datu apstrādi, ir jāatzīmē, ka katram gadījumam ir nepieciešama atsevišķa analīze, pamatojoties uz tiesisko nodrošinājumu pamatot šo nepieciešamību.

Aktuāli