Galvenās izmaiņas Latvijas Imigrācijas likumā

25.08.2016 Aleksandrs Koposovs, valdes loceklis

2016.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunie grozījumi Latvijas Imigrācijas likumā. Grozījumi galvenokārt attiecās uz likuma pantiem, kuros tiek atrunāta termiņuzturēšanās atļaujas sniegšana ārzemniekam, kuri ir iegādājušies nekustamo īpašumu vai veikuši ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā. Turklāt, šie grozījumi rada ārzemniekam papildu finanšu izdevumus, ja termiņuzturēšanās atļauja tiek piešķirta, veicot ieguldījumu pamatkapitālā, kā arī gadījumā, ja tiek pieprasīta atkārtota termiņuzturēšanās atļauja pēc pirmā 5 gadu perioda beigām, bet ar atrunām, kas ļauj nedaudz samazināt izdevumu daļu.

Uz doto brīdi termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks var pieprasīt: 

1. Uz laiku, kas nepārsniedz 5 gadus, ja tas ir veicis ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā, palielinot to, vai ieguldījumu pamatkapitālā, nodibinot jaunu sabiedrību, un ir samaksājis valsts budžetā 10 000 EUR, kā arī ar nosacījumu, ka veiktais ieguldījums sastāda summu ne mazāk kā: 

  • 50 000 eiro, un ieguldījums tika veikts sabiedrībā, kurā strādā ne vairāk par 50 darbiniekiem un kuras gada apgrozījums vai kopējā sabiedrības gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Saistībā ar ieguldījumu vienā sabiedrībā termiņuzturēšanās atļauja tiek izsniegta ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no tiem veica iepriekš minēto ieguldījumu un samaksāja valsts budžetā 10 000 eiro. 
  • 100 000 eiro, un ieguldījums tika veikts sabiedrībā, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai kopējā gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. 
  • 100 000 eiro, un ieguldījums tika veikts sabiedrībā, kurā kopā ar vienu vai vairākiem tās meitasuzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā, strādā vairāk nekā 50 darbinieku un kuru gada apgrozījums vai kopējā gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. 

2. Uz laiku, kas nepārsniedz 5 gadus, ja ārzemnieks ir ieguvis un tam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums Rīgā vai Jūrmalā, kā arī Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā (izņemot gadījumus, kad nekustamais īpašums ir neapbūvētā zeme) vismaz 250 000 eiro vērts, vai ārpus šiem administratīviem rajoniem – ne vairāk kā divi nekustama īpašuma objekti (izņemot gadījumus, kad nekustamais īpašums ir neapbūvētā zeme), un katrs no tiem ir funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā summa ir vismaz 250 000 eiro vērta, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi: 

  • ārzemniekam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi; 
  • kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā; 
  • nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī. Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura Latvijas Republikā ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikas nodokļu jomā reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikā izsniegtu uzturēšanās atļauju; 
  • nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 eiro. Ja ārzemnieks ir ieguvis divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas vai Jūrmalas, vai Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 eiro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par noteikto apmēru, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēto vērtētāju noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 eiro vai, ja ārzemnieks ir ieguvis divus nekustamā īpašuma objektus, tad katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 125 000 eiro; 
  • ārzemnieks, pirmo reizi pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, samaksājis valsts budžetā 5% no nekustamā īpašuma vērtības; 
  • nekustamā īpašuma sastāvā nav iekļauta lauksaimniecībā izmantotā zeme vai zeme ar mežu. 

Vēl viens jaunievedums ir jauns likuma pants, kas nosaka papildmaksu par atkārtotu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu uz nākamajiem 5 gadiem tiem ārzemniekiem, kas vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļauju pamatojoties uz LR Imigrācijas likuma pirmās daļas 23.panta Imigrācijas  likuma 28.p. (ieguldījums sabiedrības pamatkapitālā), 29.p. (nekustamā īpašuma iegāde), 30.p. (subordinētās saistības ar banku) un 31.p. (valsts vērtspapīru iegāde). 

Ārzemniekam, kuram termiņuzturēšanās atļauja tika izsniegta saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29., 30. un 31. p., ir tiesības ne agrāk kā sešus mēnešus pirms šīs termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām atkārtoti pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja joprojām pastāv tās izsniegšanai nepieciešamie nosacījumi un, atkārtoti saņemot termiņuzturēšanās atļauju, viņš ir samaksājis valsts budžetā 5000 eiro. 

Tādējādi, likumdevējs ir ieviesis papildmaksu, bet ar zemāk minētajām atrunām, kas tika norādītas Imigrācijas likuma Pārejas noteikumos. 

Attiecībā uz ārzemnieku, kurš ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktu (nekustamā īpašuma iegāde), saskaņā ar Latvijas Imigrācijas likumu, kas bija spēkā 2010.gada 22.aprīļa redakcijā, pirmo reizi pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, netiek piemērots nosacījums par 5000 eiro samaksu valsts budžetā.

Tas nozīmē, ka ārzemnieki, kuri saņēma termiņuzturēšanās atļauju pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi saskaņā ar Imigrācijas likuma 2010.gada 22.aprīļa redakciju, tiek atbrīvoti no 5000 eiro samaksas pirmo reizi atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju. Tas pats tiek paredzēts attiecībā uz ārzemnieku, kurš ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju pamatojoties uz Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktu (subordinētās saistības ar banku) un 31.punktu (valsts vērtspapīru iegāde). Šajā gadījumā ārzemnieks arī tiek atbrīvots no 5000 eiro samaksas pirmo reizi atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju. 

Ar ārzemniekiem, kuri saņēma termiņuzturēšanās atļauju pamatojoties uz Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu (ieguldījums sabiedrības pamatkapitālā), situācija ir nedaudz savādāka. 

Saskaņā ar LR Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 31.p., ja ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta “a” apakšpunktu 2014.gada 29.maija redakcijā (ieguldījums sabiedrības pamatkapitalā 35 000 eiro apmērā) un attiecīgajā kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro, ieguldījumu veikuši un ar derīgu termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uzturas vairāk nekā trīs ārzemnieki, tad ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju atbilstoši augstāk minētajai likuma normai, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar ieguldījumu šajā kapitālsabiedrībā vai reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju, iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka veiktais ieguldījums atbilst vismaz 50 000 eiro un valsts budžetā samaksāti 10 000 eiro.  Atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, nepiemēro nosacījumu par 5000 eiro samaksu valsts budžetā. 

Tas nozīmē, ka ja sabiedrības dalībnieku sastāvā tiks pieņemts jauns dalībnieks, kas vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļauju (ieguldījums sabiedrības pamatkapitālā 50 000 eiro apmērā), kā rezultātā sabiedrības sastāvā būs vairāk nekā 3 dalībnieki, sabiedrības iepriekšējie dalībnieki, atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju vai reģistrējot savas termiņuzturēšanās atļaujas, tiek atbrīvoti no 5000 eiro samaksas, taču tiem jāiegulda pamatkapitālā papildus 15 000 eiro, lai sasniegtu summu 50 000 eiro apmērā, kā to pieprasa šobrīd spēkā esošais likums, kā arī jāsamaksā 10 000 eiro valsts budžetā. 

Attiecībā uz ārzemnieku, kurš līdz 2016.gada 30.jūnijam ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar LR Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.p. (ieguldījums sabiedrības pamatkapitālā) un uz kuru neattiecas Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 31.p. nosacījumi, un kurš atkārtoti pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, tiek piemēroti šī likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta nosacījumi, kas bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam. Šajā gadījumā šie ārzemnieki tiek atbrīvoti arī no 5000 eiro samaksas valsts budžetā. 

Tālāk likums atkal paredz atvieglojumus attiecībā uz tiem ārzemniekiem, kuri iziet termiņuzturēšanās atļaujas reģistrācijas procedūru, un atbrīvo viņus no 10 000 eiro samaksas un no pienākuma papildināt savu ieguldījumu līdz likumā noteiktajam minimumam, taču tikai attiecībā uz tiem, kuri ieguldījuši sabiedrības pamatkapitālā 150 000 eiro. 

Tāda ārzemnieka termiņuzturēšanās atļauja, kura tika izsniegta saskaņā ar  Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta “b” apakšpunktu 2014.gada 29.maija redakcijā (ieguldījums sabiedrības pamatkapitālā 150 000 eiro apmērā) un kuras reģistrācijai dokumenti tika iesniegti līdz 2017.gada 30.jūnijam, tiek reģistrēta, piemērojot tos likuma noteikumus, kas bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam.    

Bez noteikumiem, kas groza LR Imigrācijas likuma esošos pantus, likums tika papildināts ar vēl vienu nosacījumu, pamatojoties uz kuru ārzemnieks var pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu – tas ir Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 32.punkts. Saskaņā ar šo likuma normu, ārzemnieks var pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš augstskolā apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu, ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi un pieprasījis uzturēšanās atļauju ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā diploma iegūšanas.

Aktuāli