2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk – Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk – TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Tagad, saskaņā ar Likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu, ārzemniekam ir tiesības pieprasīt TUA uz laiku, kas nepārsniedz 2 gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis un ārvalsts komersants reģistrēts ārvalstī vismaz 5 gadus pirms TUA pieteikuma iesniegšanas dienas, pēdējā gada laikā nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku, tā gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro un tam nav nodokļu maksājumu parādu. Tādējādi, iesniedzot TUA pieteikumu, tam ir nepieciešams pievienot dokumentus, kas apliecina visu to nosacījumu izpildi, ko nosaka šī likuma norma. Bez tam, šis pants tagad nosaka, ka pēc 2 gadu TUA derīguma termiņa beigām, ārzemniekam nākamajos divos gados nav tiesības pieprasīt TUA šajā pantā noteiktajiem mērķiem. Citiem vārdiem sakot, ārzemniekam-pārstāvim pēc 2 gadu TUA derīguma termiņa beigām jāatstāj Latvija, un tikai pēc tam, kad beidzies nākamo divu gadu termiņš pēc tam, kad beidzies TUA derīguma termiņš, viņš var atkārtoti iesniegt dokumentus 2 gadu TUA saņemšanai, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Turklāt tagad ir parādījies vēl viens dokuments, kuru būs nepieciešams iesniegt kopā ar pieteikumu – tas ir biznesa plāns, kuram ir jāapstiprina ārvalsts komersanta uzņēmējdarbības stratēģija darbībai Latvijā, kas veicina rūpniecības un pakalpojumu nozares attīstību. Reģistrējot (pagarinot) TUA būs nepieciešams iesniegt dokumentu, kas apliecina šī biznesa plāna izpildi, kā arī dokumentus, kas apliecina, pārstāvības aktīvu darbību iepriekšējā gadā, kas veicināja Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Nākamie jaunievedumi ir Likuma 23.panta pirmās daļas 61. un 62.punkti. Saskaņā ar 61.punktu, ārzemniekam ir tiesības pieprasīt TUA uz laiku līdz trim gadiem, ja ārzemnieks pieprasa TUA kā uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks, kas tiks nodarbināts vadītāja vai speciālista amatā. Vadītājs Likuma izpratnē ir persona, kura ieņem augstu amatu un kuras galvenais uzdevums ir vadīt uzņēmumu, kas uzaicina ārzemnieku uzturēties Latvijas Republikā kā uzņēmuma ietvaros pārceltu darbinieku, uzraudzīt pārējo uzņēmuma darbinieku darbu un veikt citu ar personālu saistītu darbību, un kuru vispārīgi uzrauga vai kurai sniedz norādes uzņēmuma valde vai līdzvērtīga struktūra. Speciālists – ārzemnieks, kurš strādā kādā no uzņēmumu grupas uzņēmumiem, kuram ir būtiskas un specifiskas zināšanas, kas saistītas ar uzņēmuma darbības jomām, metodēm vai vadību, un kurš uzņēmumu grupā ietilpstošu uzņēmumu ietvaros tiek pārcelts darbā Latvijas Republikā. Tiek ņemtas vērā ne tikai personas specifiskās ar minēto uzņēmumu saistītās zināšanas, bet arī tas, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis, tai skaitā profesionālā pieredze, kas atbilst darba veidam vai darbībai, kuras veikšanai nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas.
Tālāk, Likuma 23.panta pirmajai daļai tika pievienots vēl viens jaunais pamats TUA saņemšanai – 33.punkts, kas stājas spēkā 2017.gada 1.maijā. Saskaņā ar šo punktu ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt TUA uz laiku, kas nepārsniedz 3 gadus, ja viņš Latvijas Republikā plāno īstenot aktivitātes ar mērķi radīt vai attīstīt inovatīvu produktu un pēc TUA izsniegšanas saskaņā ar šo punktu tiek izpildīti šādi nosacījumi:
- 3 mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par TUA izsniegšanu, ārzemnieks ir reģistrēts kā valdes loceklis ne ilgāk kā pirms gada komercreģistrā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kuras ietvaros viņš plāno īstenot minētās aktivitātes,
- kopējie minētās kapitālsabiedrības pamatkapitālā veiktie kvalificēta riska kapitāla investora ieguldījumi 6 mēnešu laikā pēc pirmās vienas un tās pašas aktivitātes īstenošanai izsniegtās TUA izsniegšanas ir sasnieguši vismaz 30 000 eiro un 18 mēnešu laikā pēc TUA izsniegšanas vismaz 60 000 eiro.
Vēl viena būtiska izmaiņa likumā bija iespēja ārzemnieka ģimenes locekļiem (kuri ir saņēmuši TUA, pamatojoties uz ģimenes atkalapvienošanos), kurš, savukārt, saņēma TUA ar tiesībām strādāt vai tiesībām veikt uzņēmējdarbību, strādāt pie jebkura darba devēja Latvijā bez jebkādiem ierobežojumiem (Likuma 9.panta piektās daļas 26.punkts).
Iepriekš Likums paredzēja, ka pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ārzemnieks zaudēja TUA, kas iegūta, pamatojoties uz ģimenes atkalapvienošanos. Tagad Likums atļauj saglabāt TUA pēc 18 gadu sasniegšanas. Saskaņā ar Likuma 23.panta ceturto daļu, ja bērns TUA pieprasīšanas laikā bijis nepilngadīgs, pēc pilngadības sasniegšanas uz viņu attiecina šā Likuma 29. panta nosacījumus. Likuma 29.pants nosaka, ka uz Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgs pieprasīt šā laulātā bērns. Tādējādi, iepriekš izsniegtās TUA beigās bērns, pamatojoties uz ģimenes atkalapvienošanos, kurš ir sasniedzis pilngadības vecumu var atkārtoti iesniegt pieteikumu TUA saņemšanai, izmantojot iepriekš minētās Likuma normas.
Aktuāli
