Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

17. novembris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Grozījumi LR Imigrācijas likumā
2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredz izņēmumu atcelšanu dažām ārzemnieku kategorijām, kuriem nebija jāmaksā valsts nodeva pirmo reizi, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

UZTURĒŠANĀS ATĻAUJA LATVIJĀ

Uzturēšanās atļauja Latvijā – dokuments, kas piešķir ārvalsts pilsonim tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktajā laika posmā (termiņuzturēšanās atļauja) vai pastāvīgi (pastāvīga uzturēšanās atļauja). Uzturēšanās atļauja Latvijā dod iespēju brīvi iebraukt un izbraukt no valsts, strādāt šeit, mācīties, izmantot medicīniskos un valsts pakalpojumus, noformēt  ielūgumus vīzu izsniegšanai radiniekiem. Uzturēšanās atļauja Latvijā paredz jebkuru Šengenas zonas valstu apmeklējumu bez vīzas. Uzturēšanās atļaujas esamība atvieglo vīzu noformēšanu uz citām valstīm, piemērām, uz ASV un Angliju.
 
Termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā priekšrocības:
 
1. Dzīvošana Latvijas teritorijā bez minimālā un maksimālā termiņa ierobežojuma termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā.  
 
2. Brīva pārvietošanās un dzīvošana Šengenas zonas valstīs līdz 90 dienām pusgada laikā.
 
3. Ārvalstniekam saņemot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, viņa ģimenes locekļi (laulātā/laulātais un viņu nepilngadīgie bērni) arī var saņemt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.
 
4. Pēc 5 gadu dzīvošanas Latvijā termiņuzturēšanās atļaujas ietvaros, ārvalstniekam ir iespēja pieprasīt pastāvīgu uzturēšanās atļauju, ievērojot noteiktus nosacījumus – valsts valodas apgūšana un prombūtne Latvijā piecu gadu periodā mazāk par gadu.
 
Pēc 10 gadu uzturēšanās Latvijā, ārvalstnieks ir tiesīgs pieteikties uz pilsonību naturalizācijas procesā, kas ļauj kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības pilsoni.
 
Pagaidu uzturēšanās atļauja Latvijā tiek izsniegta uz laiku no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem, atkarībā no likumā paredzētā pamatojuma, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju. Termiņuzturēšanās atļaujai beidzoties ārvalstniekam ir tiesības atkārtoti pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz to pašu periodu un uz tā paša pamata, vai mainīt pamatojumu.
 
Spēkā esošie Latvijas migrācijas normatīvie akti paredz ārvalstniekiem ikgadēju uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu ar mērķi kontrolēt, ka ārvalstnieks ievēro investīciju noteikumu izpildi, uz kuru pamata tika saņemta attiecīga uzturēšanās atļauja. Galvenokārt, termiņuzturēšanās atļaujas ID-karte tiek izsniegta uz vienu gadu. Ne vēlāk kā 45 dienas pirms ID-kartes derīguma termiņa beigām ārvalstniekam jāiesniedz dokumenti reģistrācijas procedūrai.
 
Pirms tika pieņemti grozījumi Migrācijas likumā, pamatojumi uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā ietvēra standarta nosacījumus kā lielākajā Šengenas zonas valstu daļā: ģimenes apvienošana, nodarbinātība, uzņēmējdarbība, izglītība un citi. Ar 2010.gada 1.jūliju stājās spēkā šī likuma grozījumi, kuri atklāja papildus iespējas turīgiem cilvēkiem, ja viņi ieguldīja noteiktus finanšu līdzekļus, kas sekmē Latvijas ekonomikas attīstību. 
 
Pašreizējie Latvijas spēkā esošie normatīvie akti paredz šādus pamatojumus, lai investori iegūtu termiņuzturēšanās atļauju:
 
1. Ja ārvalstnieks ir ieguldījis uzņēmuma pamatkapitālā to palielinot, vai ieguldījumu pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro, kā arī ar nosacījumu, ka veiktais ieguldījums ir vismaz:
 
- 50 000 EUR un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Saistībā ar ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā termiņuzturēšanās atļauju izsniedz ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem ir veicis šajā punktā noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000.
 
- 100 000 EUR un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro.
 
- 100 000 eiro un tas veikts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā, nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro;
 
2. Ja ārvalstnieks Rīgā vai Jūrmalā, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām — ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
 
- viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu,
 
- kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,
 
- nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju,
 
- nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 eiro. Ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas vai Jūrmalas, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 eiro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 eiro vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, — katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 125 000 eiro,
 
- ārvalstnieks, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, samaksā valsts budžetā 5% no nekustamā īpašuma vērtības,
 
- nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme.
 
3. Ja ārvalstnieks ir reģistrēts Latvijas komercreģistrā kā valdes loceklis vai padomes loceklis, prokūrists, administrators vai uzņēmuma likvidators, kuriem ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu vai kā persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komerciālā uzņēmuma darbība vai ārvalsts komersanta filiāle tiek ierakstīts komercreģistrā vismaz 1 gadu pirms termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, un šis uzņēmums veic aktīvu ekonomisko darbību, kas sekmē Latvijas valsts ekonomikas attīstību.
 
4. Ja ārvalstnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis.
 
5. Ja ārvalstniekam ir pakārtotas saistības pret kredītiestādi Latvijā par summu ne mazāk kā 280 000 EUR, darījuma ar kredītiestādi noslēgšanas termiņš nav mazāks par 5 gadiem, un viņš ir iemaksājis valsts budžetā iemaksu 25,000 EUR apmērā.
 
6. Ja ārvalstnieks īpašam nolūkam ir iegādājies valsts bezprocentu vērtspapīrus ar nominālvērtību 250 000 EUR un iemaksājis valsts budžetā 38 000 EUR.
 
Pašreizējie Latvijas spēkā esošie normatīvie akti paredz arī citus pamatojumus, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju, kurus var izmantot ārvalstnieks viņa un viņa darbības likuma prasībām atbilstības gadījumā.