Kop\u0161 90.gadu s\u0101kuma Krievij\u0101 notiku\u0161as iev\u0113rojamas izmai\u0146as sabiedriski politiskaj\u0101 iek\u0101rt\u0101, ekonomiskaj\u0101 sist\u0113m\u0101 un \u0101rpolitikas sf\u0113r\u0101. Valst\u012b tikusi ieviesta kardin\u0101la reforma past\u0101vo\u0161\u0101s likumdo\u0161anas sf\u0113r\u0101, kas piln\u012bb\u0101 izskaidrojams ar to, ka valsts cen\u0161as realiz\u0113t uzdevumus, k\u0101di ir nepiecie\u0161ami p\u0101rejai no \u201catt\u012bst\u012bta soci\u0101lisma\u201d uz ne maz\u0101k att\u012bst\u012btu kapit\u0101lismu. Tikai nu jau tiesiskas valsts form\u0101, kuras pamat\u0101 likti vis\u0101 civiliz\u0113taj\u0101 pasaul\u0113 pie\u0146emtie demokr\u0101tiskie principi. K\u0101 zin\u0101ms, viens no sabiedrisko procesu regul\u0113\u0161anas pamatmeh\u0101nismiem tiesisk\u0101 valst\u012b ir normu rad\u012b\u0161ana, ar kuru pal\u012bdz\u012bbu le\u0123it\u012bmie varas org\u0101ni realiz\u0113 \u0161\u0101das valsts politiku gan valsts iek\u0161ien\u0113, gan ar\u012b \u0101rpus t\u0101s, taj\u0101 skait\u0101 \u0101r\u0113j\u0101s ekonomisk\u0101s darb\u012bbas sf\u0113r\u0101. Krievij\u0101 likumdo\u0161anas darb\u012bbas process, kura nosaka tirgus ekonomikai rakstur\u012bg\u0101s \u012bpatn\u012bbas, jau sen p\u0101rg\u0101jis no kvantit\u0101tes stadijas kvalit\u0101tes stadij\u0101. Milz\u012bgais normat\u012bvo aktu skaits (tie regul\u0113 ar\u012b saimniecisko (ra\u017eo\u0161anas, komerci\u0101lo) darb\u012bbu), k\u0101di tiku\u0161i pie\u0146emti p\u0113d\u0113jo vair\u0101k k\u0101 desmit gadu laik\u0101, patreiz ticis iev\u0113rojami izmain\u012bts un papildin\u0101ts. Rezult\u0101t\u0101 paaugstin\u0101jies likumdo\u0161anas b\u0101zes l\u012bmenis, kura tagad atbilst starptautiskajiem ties\u012bbu principiem un \u013cauj izdar\u012bt pozit\u012bvus secin\u0101jumus attiec\u012bb\u0101 uz Krieviju k\u0101 valsti ar tirgus ekonomiku. Runa galvenok\u0101rt ir par normat\u012bvi tiesiskajiem aktiem, kuri regul\u0113 civiltiesisk\u0101s attiec\u012bbas, k\u0101 ar\u012b tiesisk\u0101s attiecibas nodok\u013cu un muitas sf\u0113r\u0101.<\/p>\n\n
Krtevijas likumdo\u0161anas b\u0101zi saimnieciskaj\u0101 sf\u0113r\u0101 nosac\u012bti var\u0113tu iedal\u012bt iek\u0161\u0113j\u0101, galvenok\u0101rt feder\u0101laj\u0101 likumdo\u0161an\u0101 un starptautiskaj\u0101 likumdo\u0161an\u0101, kas nosaka savstarp\u0113jo attiec\u012bbu k\u0101rt\u012bbu Krievijas un \u0101rvalstu personu starp\u0101, uz p\u0113d\u0113j\u0101m kop\u0161 nesena laika tiek attiecin\u0101ti Latvijas saimniekojo\u0161ie subjekti. K\u0101 iek\u0161\u0113jo pamatdokumentu, iz\u0146emot KF Konstit\u016bciju ar t\u0101s noteico\u0161o un tie\u0161o darb\u012bbu, var dro\u0161i nosaukt Krievijas Civilkodeksu, kur\u0161 regul\u0113 praktiski visas komerci\u0101l\u0101s darb\u012bbas sf\u0113ras Krievijas Feder\u0101cijas teritorij\u0101, s\u0101kot ar saimniecisk\u0101s darb\u012bbas subjektu tiesisk\u0101s un darbotiessp\u0113jas j\u0113dziena noteik\u0161anu, oblig\u0101to noteikumu formul\u0113\u0161anu dar\u012bjumu, to skait\u0101, piem\u0113ram, nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma nomas l\u012bguma, atz\u012b\u0161anai par sp\u0113k\u0101 eso\u0161iem un beidzot ar \u0101rpusl\u012bgumu saist\u012bb\u0101m. Atkar\u012bb\u0101 no komerci\u0101l\u0101s darb\u012bbas rakstura, civilo likumdo\u0161anu regul\u0113 ar\u012b speci\u0101l\u0101s normas, k\u0101das satur t\u0101di normat\u012bvie akti k\u0101 feder\u0101lie likumi \u201cPar hipot\u0113k\u0101m\u201d, \u201cPar bank\u0101m un banku darb\u012bbu KF\u201d, \u201cPar nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma ties\u012bbu un dar\u012bjumu ar to re\u0123istr\u0101ciju\u201d, k\u0101 ar\u012b Likumdo\u0161anas pamati par notari\u0101tu, KF Zemes, Pils\u0113tu b\u016bvniec\u012bbas, Me\u017eu kodeksi un daudzi citi likumdo\u0161anas akti, to skait\u0101 normat\u012bvi tiesiskie akti (KF prezidenta dekr\u0113ti, KF vald\u012bbas l\u0113mumi), kuru skaits patreiz tikai feder\u0101laj\u0101 l\u012bmen\u012b vien sast\u0101da aptuveni 120 t\u016bksto\u0161us. Krievijas Nodok\u013cu kodekss un jaunais Muitas kodekss ar\u012b izraisa b\u016btisku interesi.<\/p>\n\n
Starptautisk\u0101s normas Krievijas Feder\u0101cij\u0101 p\u0101rst\u0101v\u0113tas ar (gan divpus\u0113jo, gan ar\u012b daudzpus\u0113jo) starptautisko l\u012bgumu kopumu, kuri nosl\u0113gti vair\u0101ku valstu starp\u0101. Visi starptautiskie l\u012bgumi st\u0101jas sp\u0113k\u0101 ar to ratifik\u0101cijas br\u012bdi noteiktaj\u0101 k\u0101rt\u012bb\u0101. Uz divpus\u0113jiem starptautiskajiem l\u012bgumiem vajadz\u0113tu attiecin\u0101t, piem\u0113ram, 24.04.2002. L\u012bgumu starp Krievijas Feder\u0101cijas vald\u012bbu un Latvijas Republikas vald\u012bbu \u201cPar sadarb\u012bbu un savstarp\u0113jo pal\u012bdz\u012bbu muitas liet\u0101s\u201d, bet uz daudzpus\u0113jiem l\u012bgumiem \u2013 ANO Konvenciju par pre\u010du starptautisk\u0101s pirk\u0161anas-p\u0101rdo\u0161anas l\u012bgumiem (V\u012bne,11.04.1980.), kurai Krievija pievienoj\u0101s 1991.gad\u0101, bet Latvija \u2013 1998.gad\u0101.<\/p>\n\n
Visinteresant\u0101kais \u0161\u0137iet 03.02.1993. L\u012bgums starp Krievijas Feder\u0101ciju un Latvijas Republiku \u201cPar tiesisko pal\u012bdz\u012bbu un tiesiskaj\u0101m attiec\u012bb\u0101m civilliet\u0101s, \u0123imenes liet\u0101s un krimin\u0101lliet\u0101s\u201d, ko ratific\u0113jis KF 17.12.1994.feder\u0101lais likums Nr.66-FL. Taj\u0101 atrun\u0101tas pilso\u0146u un juridisko personu ties\u012bbas un pien\u0101kumi l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jvalstu teritorij\u0101, grie\u0161an\u0101s k\u0101rt\u012bba ofici\u0101lajos org\u0101nos un tiesisk\u0101s pal\u012bdz\u012bbas sa\u0146em\u0161ana, procesu\u0101lo darb\u012bbu veik\u0161ana ties\u0101s un l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jvalstu jurisdikcijas org\u0101nu spriedumu un citu l\u0113mumu izpildes k\u0101rt\u012bba. L\u012bgums nosaka ar\u012b starp l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jvalstu pilso\u0146iem nosl\u0113gto dar\u012bjumu nosl\u0113g\u0161anas k\u0101rt\u012bbu un formu, kait\u0113juma atl\u012bdzin\u0101\u0161anu, ties\u012bbsarg\u0101jo\u0161o org\u0101nu sadarb\u012bbas k\u0101rt\u012bbu un p\u0101r\u0113jos jaut\u0101jumus, kas nepiecie\u0161ami civiliz\u0113t\u0101m attiec\u012bb\u0101m Krievijas un Latvijas personu starp\u0101, kuras pastiprin\u0101tas ar abpus\u0113ju valsts piespiedu meh\u0101nismu, normat\u012bvo aktu un saist\u012bbu p\u0101rk\u0101puma gad\u012bjum\u0101. Min\u0113tais l\u012bgums tie\u0161i darbojas Krievijas teritorij\u0101, turkl\u0101t KF procesu\u0101lie likumi: Arbitr\u0101\u017eas procesu\u0101lais kodekss un Procesu\u0101lais civilkodekss paredz, ka, \u201cja ar Krievijas Feder\u0101cijas starptautisko l\u012bgumu noteikti citi tiesved\u012bbas noteikumi nek\u0101 KF likumdo\u0161an\u0101 par tiesved\u012bbu ties\u0101s paredz\u0113tie, tad ir piem\u0113rojami starptautisk\u0101 l\u012bguma noteikumi\u201d(KF APK 3.pants, 3.punkts).<\/p>\n\n
T\u0101, KF Augst\u0101kaj\u0101 ties\u0101 1999.gad\u0101 tika izskat\u012bta lieta par Latvijas Saimniecisk\u0101s tiesas 14.12.1995. l\u0113muma atz\u012b\u0161anu, saska\u0146\u0101 ar kuru no AS \u201cSojuzplodimport\u201d (Krievija, Maskava) par labu Latvijas ku\u0123niec\u012bbai sakar\u0101 ar j\u016bras p\u0101rvad\u0101juma saist\u012bbu neizpildi piedz\u012bti aptuveni 5 miljoni ASV dol\u0101ru, un par t\u0101 piespiedu izpildi. Ar Maskavas pils\u0113tas tiesas civillietu kol\u0113\u0123ijas l\u0113mumu (to bez izmai\u0146as atst\u0101jusi KF Augst\u0101k\u0101s tiesas Civillietu kol\u0113\u0123ija) Latvijas ku\u0123niec\u012bbas iesniegums ir apmierin\u0101ts. KF Augst\u0101k\u0101s tiesas Prezidijs 02.06.1999. l\u0113mumu atst\u0101ja bez izmai\u0146as, bet KF \u0122ener\u0101lprokurat\u016bras protestu \u2013 bez apmierin\u0101\u0161anas (public\u0113ts: KF Augst\u0101k\u0101s tiesas bi\u013cetens, 1999,Nr.11).<\/p>\n\n
Min\u0113t\u0101s lietas labv\u0113l\u012bgs izn\u0101kums priek\u0161 Latvijas ku\u0123niec\u012bbas ir viegli izskaidrojams, un no juridisk\u0101 viedok\u013ca tas ir likuma noteico\u0161\u0101 sp\u0113ka klasisks paraugs. Tiesa atteica prokurat\u016bras pres\u012bbu par to, ka puses esot p\u0101rk\u0101pu\u0161as KF feder\u0101l\u0101 likuma \u201cPar starptautisko komerci\u0101lo arbitr\u0101\u017eu\u201dnoteikumus, jo Latvijas Saimniecisk\u0101 tiesa esot valsts arbitr\u0101\u017eas tiesa, nevis \u0161\u0137\u012br\u0113jtiesa. Min\u0113tais likums neattiecas nedz uz str\u012bdu, nedz ar\u012b uz Latvijas Saimniecisk\u0101s tiesas l\u0113muma atz\u012b\u0161anas k\u0101rt\u012bbu Krievijas teritorij\u0101. Latvijas tiesas l\u0113muma atz\u012b\u0161anu KF teritorij\u0101 Latvijas ku\u0123niec\u012bba piepras\u012bja nevis uz KF likuma \u201cPar starptautisko komerci\u0101lo arbitr\u0101\u017eu \u201c pamata, bet gan pamatojoties uz L\u012bgumu starp KF un Latvijas Republiku par tiesisko pal\u012bdz\u012bbu un tiesiskaj\u0101m attiec\u012bb\u0101m civilliet\u0101s, \u0123imenes liet\u0101s un krimin\u0101lliet\u0101s, kur\u0161 st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 29.03.1995. Ar \u0161o l\u012bgumu tiek paredz\u0113ta vienas valsts tiesu spriedumu civilliet\u0101s un \u0123imenes liet\u0101s savstarp\u0113ja atz\u012b\u0161ana u izpilde otras valsts teritorij\u0101. Ar ties\u0101m ir j\u0101saprot nevis \u0161\u0137\u012br\u0113jtiesas, bet gan valsts tiesas, t.i., visp\u0101r\u0113jas kompetences tiesas un arbitr\u0101\u017eas (saimniecisk\u0101s) tiesas.<\/p>\n\n
KF Augst\u0101k\u0101s tiesas Prezidijs sav\u0101 l\u0113mum\u0101 nor\u0101d\u012bjis, ka KF tiesu instances izdar\u012bju\u0161as pareizu secin\u0101jumu par to, ka Latvijas Saimniecisk\u0101 tiesa ir bijusi kompetenta izskat\u012bt min\u0113to str\u012bdu, nepiekr\u012btot ar\u012b prokurora argumentam par to, ka Latvijas Saimniecisk\u0101s tiesas 14.12.1995. l\u0113muma izpilde ir pretrun\u0101 ar Krievijas Feder\u0101cijas publisko kart\u012bbu.<\/p>\n\n
Min\u0113tais atteikuma pamatojums arbitr\u0101\u017eas l\u0113muma izpild\u0113 paredz\u0113ts Krievijas Feder\u0101cijas likum\u0101 \u201cPar starptautisko komerci\u0101lo arbitr\u0101\u017eu\u201d, ta\u010du to nevajadz\u0113ja piem\u0113rot min\u0113taj\u0101 liet\u0101. T\u0101 ka Krievijas Feder\u0101cij\u0101 ar publisko k\u0101rt\u012bbu tiek saprasti pamatprincipi, kas nostiprin\u0101ti Krievijas Feder\u0101cijas Konstit\u016bcij\u0101 un Krievijas Feder\u0101cijas likumos, tad tiesa \u0146\u0113ma v\u0113r\u0101, ka, atbilst\u012bgi Krievijas likumdo\u0161anai, \u0101rvalstu un Krievijas personas ir piel\u012bdzin\u0101tas civilties\u012bbu un pien\u0101kumu zi\u0146\u0101. \u0100rvalstnieku ties\u012bbas ir aizsarg\u0101tas ar likumu. Saska\u0146\u0101 ar KF CK 1.pantu, l\u012bguma br\u012bv\u012bba, jebkuras personas patva\u013c\u012bgas iejauk\u0161an\u0101s priv\u0101taj\u0101s liet\u0101s nepie\u013caujam\u012bba, civilties\u012bbu netrauc\u0113tas \u012bsteno\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bba attiecas uz KF civil\u0101s likumdo\u0161anas pamatfaktoriem.<\/p>\n\n
Prokurora argumentus par jaut\u0101jumu nepareizu atrisin\u0101\u0161anu attiec\u012bb\u0101 uz maks\u0101jumu val\u016btu par fraktu, par pras\u012bbu noilguma termi\u0146u, par atbild\u0113t\u0101ja vainas tr\u016bkumu maks\u0101juma nenomaks\u0101 Augst\u0101k\u0101 tiesa atzina par nepamatotiem, jo, izskatot l\u016bgumu par \u0101rvalsts tiesas l\u0113muma piespiedu izpildes at\u013cauju Krievijas teritorij\u0101, tiesa nav ties\u012bga p\u0101rbaud\u012bt pa\u0161a l\u0113muma likum\u012bbu un pamatot\u012bbu, kur\u0101 nor\u0101d\u012btie jaut\u0101jumi radu\u0161i savu atspogu\u013cojumu. Augst\u0101kmin\u0113tais piem\u0113rs spilgti apliecina to, ka patreiz\u0113j\u0101 Krievijas likumdo\u0161ana, kas ietver sev\u012b ar\u012b starptautisk\u0101s normas, ir nodro\u0161in\u0101ta ar efekt\u012bvu aizsardz\u012bbas meh\u0101nismu tiesu varas person\u0101 un sp\u0113j iev\u0113rot ne tikai Krievijas saimniecisk\u0101s darb\u012bbas subjektu, bet ar\u012b \u0101rvalstu personu intereses.<\/p>\n\n
Turkl\u0101t b\u016btu j\u0101apl\u016bko ar\u012b \u0101rvalstu invest\u012bciju Krievij\u0101 aizsardz\u012bbas t\u0113mu. KF Konstit\u016bcija noteikusi feder\u0101lo likimi p\u0101r\u0101kumu p\u0101r citiem juridiskajiem dokumentiem. \u0160\u012b nost\u0101dne nosaka invest\u012bciju likumdo\u0161anas saturu un att\u012bst\u012bbu KF.T\u0101p\u0113c feder\u0101lajiem likumiem b\u016btu piev\u0113r\u0161ama galven\u0101 uzman\u012bba.To tie\u0161\u0101s iedarb\u012bbas sf\u0113r\u0101 nok\u013c\u016bst feder\u0101l\u0101s invest\u012bciju programmas, ieskaitot kapit\u0101lieguld\u012bjumu finans\u0113\u0161anu, un iev\u0113rojam\u0101 m\u0113r\u0101 ar\u012b re\u0123ion\u0101l\u0101s invest\u012bciju programmas.<\/p>\n\n
Invest\u012bciju procesa aktiviz\u0101cijas nol\u016bk\u0101 Krievij\u0101 patreiz izstr\u0101d\u0101ti jauni normat\u012bvie tiesiskie akti, kas nosaka \u0101rvalstu invest\u012bciju re\u017e\u012bmu KF, tiek reform\u0113ta nodok\u013cu sist\u0113ma, ieviesta administrat\u012bv\u0101 reforma, kuras nol\u016bks ir novest l\u012bdz minimumam ier\u0113d\u0146u un uz\u0146\u0113m\u0113ju savstarp\u0113j\u0101s attiec\u012bbas. Krievija ir parakst\u012bjusi un iev\u0113rojam\u0101 m\u0113r\u0101 ratific\u0113jusi vair\u0101k k\u0101 50 vieno\u0161an\u0101s par kapit\u0101lieguld\u012bjumu atbalst\u012b\u0161anu un savstarp\u0113jo aizsardz\u012bbu, nostiprinot taj\u0101s vissvar\u012bg\u0101k\u0101s invest\u012bciju re\u017e\u012bma nost\u0101dnes valst\u012b.<\/p>\n\n
Noteico\u0161ie likumi starptautisk\u0101s invest\u012bciju sadarb\u012bbas jom\u0101 ir feder\u0101lie likumi \u201cPar \u0101rvalstu invest\u012bcij\u0101m Krievijas Feder\u0101cij\u0101\u201d 09.07.1999. un \u201cPar kapit\u0101lieguld\u012bjumu form\u0101 \u012bstenojamo invest\u012bciju darb\u012bbu KF\u201d 25.02.1999. Likums \u201cPar \u0101rvalstu invest\u012bcij\u0101m Krievijas Feder\u0101cij\u0101\u201d nosaka \u0101rvalstu investoru ties\u012bbu pamatgarantijas uz kapit\u0101lieguld\u012bjumiem un uz no tiem sa\u0146emamiem ien\u0101kumiem un pe\u013c\u0146u, k\u0101 ar\u012b nosaka \u0101rvalstu investoru uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas noteikumus Krievijas Feder\u0101cijas teritorij\u0101. Likums virz\u012bts uz \u0101rvalstu finan\u0161u resursu piesaisti un efekt\u012bvu izmanto\u0161anu, pirmrindas tehnikas un tehnolo\u0123ijas, p\u0101rvald\u012bbas pieredzes izmanto\u0161anu, \u0101rvalstu investoru darba stabilit\u0101tes nodro\u0161in\u0101\u0161anu un \u0101rvalstu invest\u012bciju tiesisk\u0101 re\u017e\u012bma atbilst\u012bbas starptautisko ties\u012bbu norm\u0101m un invest\u012bciju sadarb\u012bbas starptautiskajai praksei iev\u0113ro\u0161anu.<\/p>\n\n
Likums t\u0101pat nosaka atvieglojumus un garantijas \u0101rvalstu ieguld\u012bt\u0101jiem, kur\u0101m piem\u012bt stimul\u0113jo\u0161s raksturs. T\u0101, min\u0113t\u0101 likuma 9.pant\u0101 teikts, ka, \u201cja sp\u0113k\u0101 st\u0101jas KF jaunie feder\u0101lie likumi un citi normat\u012bvie akti, kuri izmaina ievedmuitas nodevu (iz\u0146emot muitas nodevas, kuru piem\u0113ro\u0161anu izrais\u012bju\u0161i pas\u0101kumi Krievijas ekonomisko intere\u0161u aizsardz\u012bb\u0101, \u012bstenojot pre\u010du \u0101r\u0113jo tirdzniec\u012bbu) apm\u0113rus, feder\u0101lo nodok\u013cu (iz\u0146emot akc\u012bzes, PVN Krievijas teritorij\u0101 ra\u017eojam\u0101m prec\u0113m) apm\u0113rus un iemaksu apm\u0113rus valsts \u0101rpusbud\u017eeta fondos, vai ar\u012b sp\u0113k\u0101 eso\u0161ajos feder\u0101lajos likumos un citos normat\u012bvajos aktos tiek ieviestas izmai\u0146as un papildin\u0101jumi, kuri izraisa uz \u0101rvalstu investora darb\u012bbu gulsto\u0161\u0101s kop\u0113j\u0101s nodok\u013cu nastas palielin\u0101jumu vai nosaka aizliegumu vai ierobe\u017eojumu re\u017e\u012bmu attiec\u012bb\u0101 uz \u0101rvalstu invest\u012bcij\u0101m…, tad \u0161\u0101di jaunie feder\u0101lie likumi un citi normat\u012bvie tiesiskie akti netiek piem\u0113roti invest\u012bciju projekta atmaks\u0101\u0161an\u0101s termi\u0146a laik\u0101, ta\u010du ne vair\u0101k k\u0101 septi\u0146us gadus kop\u0161 projekta finans\u0113\u0161anas uz \u0101rvalstu invest\u012bciju r\u0113\u0137ina uzs\u0101k\u0161anas dienas.\u201d<\/p>\n\n
\u0100rvalsts investors, komerci\u0101la organiz\u0101cija ar \u0101rvalstu invest\u012bcij\u0101m, kas nodibin\u0101ta Krievijas teritorij\u0101, ar da\u013cu (ieguld\u012bjumu) stat\u016btkapit\u0101l\u0101 (salikt\u0101 kapit\u0101l\u0101) ne maz\u0101k k\u0101 10% piln\u0101 apjom\u0101, izmanto tiesisko aizsardz\u012bbu, garantijas un atvieglojumus, kas noteikti ar min\u0113to likumu.<\/p>\n\n
Cits, ne maz\u0101k svar\u012bgs likums, kas nosaka investoru, to skait\u0101 \u0101rvalstu investoru, ties\u012bbas un pien\u0101kumus Krievij\u0101, ir 25.02.1999. feder\u0101lais likums \u201cPar invest\u012bciju darb\u012bbu Krievijas Feder\u0101cij\u0101, kas \u012bstenojama kapit\u0101lieguld\u012bjumu form\u0101\u201d. Augst\u0101kmin\u0113tais likums nosaka invest\u012bciju darb\u012bbas tiesiskos un ekonomiskos pamatus, kas \u012bstenojama kapit\u0101lieguld\u012bjumu form\u0101 Krievijas teritorij\u0101, k\u0101 ar\u012b nosaka invest\u012bciju darb\u012bbas, kas \u012bstenojama kapit\u0101liguld\u012bjumu form\u0101, subjektu ties\u012bbu, intere\u0161u un mantas vien\u0101das aizsardz\u012bbas garantijas, neatkar\u012bgi no \u012bpa\u0161uma form\u0101m.<\/p>\n\n
Kapit\u0101lieguld\u012bjumu objekti Krievijas Feder\u0101cij\u0101 ir priv\u0101t\u012bpa\u0161um\u0101, valsts vai municip\u0101laj\u0101 \u012bpa\u0161um\u0101 atrodo\u0161ies da\u017e\u0101die jaunizveidojam\u0101s vai moderniz\u0113jam\u0101s mantas da\u017e\u0101die veidi.<\/p>\n\n
Attiec\u012bbas, kas saist\u012btas ar invest\u012bciju darb\u012bbu, kuru \u012bsteno \u0101rvalstu investori kapit\u0101lieguld\u012bjumu form\u0101 Krievijas teritorij\u0101, regul\u0113 KF starptautiskie l\u012bgumi, Civilkodekss, min\u0113tais likums un citi normat\u012bvie akti. Ja Krievijas starptautiskais l\u012bgums nosaka citus noteikumus nek\u0101 25.02.1999. likum\u0101 paredz\u0113tie, tad tiek piem\u0113roti starptautiskaj\u0101 l\u012bgum\u0101 noteiktie.<\/p>\n\n
Normat\u012bvie tiesiskie akti par invest\u012bcij\u0101m Krievijas Feder\u0101cijas subjektos pamatojas uz likumiem, kurus parasti pie\u0146em likumdo\u0161anas org\u0101ni.Patreiz likumi par invest\u012bciju piesaisti pie\u0146emti daudzos valsts re\u0123ionos (Maskava, Maskavas apgabals, Sanktp\u0113terburga, Murmanskas apgabals, Saratovas apgabals, Sam\u0101ras apgabals, \u010ce\u013cabinskas apgabals, Piej\u016bras novads, Zieme\u013cosetijas-Alanijas Republika, Jamalas-\u0145encu autonomais apgabals u.c.).<\/p>\n\n
T\u0101 vai cit\u0101di, \u0161odien Krievij\u0101 tiek piekopta akt\u012bva politika, kas virz\u012bta uz \u0101r\u0113j\u0101s ekonomisk\u0101s darb\u012bbas papla\u0161in\u0101\u0161anu, integr\u0101ciju pasaules ekonomik\u0101 un invest\u012bciju piesaisti da\u017e\u0101d\u0101m ra\u017eo\u0161anas nozar\u0113m. Tiek izstr\u0101d\u0101tas \u0101rvalstu biznesa atbalsta un stimul\u0113\u0161anas programmas, pie\u0161\u0137irtas valsts garantijas da\u017e\u0101diem invest\u012bciju projektiem. Ta\u010du, neraugoties uz visu to, b\u016btu j\u0101atceras, ka visefekt\u012bv\u0101kais pa\u0146\u0113miens, k\u0101 nodro\u0161in\u0101t sava biznesa dro\u0161\u012bbu, v\u0113l jo vair\u0101k \u0101rvalst\u012b, ir realiz\u0113jam\u0101 projekta visu deta\u013cu prec\u012bza un nevainojama juridisk\u0101s puses izstr\u0101de.<\/p>\n\n
Jebkuru komersantu komerci\u0101la projekta izstr\u0101des s\u0101kum\u0101, v\u0113l jo vair\u0101k, ja tas tiek realiz\u0113ts \u0101rvalst\u012b, pirm\u0101m k\u0101rt\u0101m, satrauc min\u0113t\u0101 projekta ekonomisk\u0101 puse. Viens no jebkura biznesa pl\u0101na elementiem ir pl\u0101nojam\u0101s darb\u012bbas nodok\u013cu sist\u0113ma. Nodok\u013cu aplik\u0161anas \u012bpatn\u012bbas tie\u0161i ietekm\u0113 finansi\u0101lo efektivit\u0101ti, bet bie\u017ei ar\u012b atsevi\u0161\u0137\u0101 uzn\u0113muma k\u0101 saimniecisk\u0101s dz\u012bves objekta pa\u0161u past\u0101v\u0113\u0161anas iesp\u0113ju. B\u016btu j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 tas, ka Krievijas nodok\u013cu org\u0101niem ir pie\u0161\u0137irtas ties\u012bbas piem\u0113rot likumdo\u0161anas noteikt\u0101s sankcijas uz\u0146\u0113mumiem, uzlikt administrat\u012bvos sodus to amatperson\u0101m un pilso\u0146iem, kas vainojami nodok\u013cu likumu p\u0101rk\u0101pumos, k\u0101 ar\u012b nos\u016bt\u012bt materi\u0101lus izmekl\u0113\u0161anas org\u0101niem vain\u012bgo sauk\u0161anai pie krimin\u0101latbild\u012bbas. T\u0101p\u0113c, no vienas puses, nodok\u013cu nasta var\u0113tu uz\u0146\u0113mumu padar\u012bt finansi\u0101li nesp\u0113j\u012bgu, bet, no otras \u2013 nodok\u013cu likumdo\u0161anas noteikto nodok\u013cu nomaksas k\u0101rt\u012bbas p\u0101rk\u0101pums var\u0113tu izrais\u012bt finansi\u0101la rakstura sankcijas no nodok\u013cu org\u0101nu puses un, atbilst\u012bgi, nodar\u012bt kait\u0113jumu maks\u0101t\u0101ja finansi\u0101lajam st\u0101voklim. Sakar\u0101 ar to \u0101rvalstu uz\u0146\u0113m\u0113jiem, uz\u0146\u0113mumu vad\u012bt\u0101jiem un gr\u0101matve\u017eiem vajadz\u0113tu pirmklas\u012bgi zin\u0101t Krievijas nodok\u013cu likumdo\u0161anu. Kaut ar\u012b \u0161\u0101das zin\u0101\u0161anas ieg\u016bt nepavisam nav viegli, jo patreiz\u0113j\u0101 br\u012bd\u012b nodok\u013cu normat\u012bv\u0101 b\u0101ze tikai feder\u0101laj\u0101 l\u012bmen\u012b vien sast\u0101da vair\u0101k k\u0101 4000 dokumentu, tom\u0113r m\u0113\u0123in\u0101sim noteikt pamatmomentus, kuriem b\u016btu piev\u0113r\u0161ama visliel\u0101k\u0101 uzman\u012bba. Turpm\u0101k m\u0113s detaliz\u0113t\u0101k atsegsim nodok\u013cu aplik\u0161anas speci\u0101los jaut\u0101jumus Krievijas Feder\u0101cij\u0101, to skait\u0101 muitas ties\u012bbu jaut\u0101jumus, un Krievijas nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju un fisk\u0101lo org\u0101nu savstarp\u0113j\u0101s attiec\u012bbas.<\/p>\n\n
KF likumdo\u0161ana par nodok\u013ciem un nodev\u0101m ir nep\u0101rtraukti maino\u0161ais normat\u012bvo tiesisko dokumentu mas\u012bvs, kur\u0161 ietver sev\u012b feder\u0101los likumus nodok\u013cu aplik\u0161anas jaut\u0101jumos, KF subjektu likumdo\u0161anu un viet\u0113jo pa\u0161vald\u012bbu p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas org\u0101nu normat\u012bvos tiesiskos aktus par nodok\u013ciem un nodev\u0101m. KF feder\u0101l\u0101 likumdo\u0161ana par nodok\u013ciem un nodev\u0101m sast\u0101v no Nodok\u013cu kodeksa (I un II da\u013ca) un atbilsto\u0161i tam pie\u0146emtajiem feder\u0101lajiem likumiem par nodok\u013ciem un nodev\u0101m.Nodok\u013cu kodekss nosaka nodok\u013cu un nodevu sist\u0113mu, kas iekas\u0113jami feder\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101, k\u0101 ar\u012b nodok\u013cu aplik\u0161anas un nodevu visp\u0101r\u0113jos principus Krievijas Feder\u0101cij\u0101, to skait\u0101:<\/p>\n\n
Nodok\u013cu kodeksa II da\u013ca, kas darbojas no 1.01.2001., uz \u0161odienu sast\u0101v no vair\u0101k\u0101m noda\u013c\u0101m, kuras regul\u0113 pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca, akc\u012b\u017eu, fizisko personu ien\u0101kumu nodok\u013ca un vienot\u0101 soci\u0101l\u0101 nodok\u013ca (iemaksas), organiz\u0101ciju pe\u013c\u0146as nodok\u013ca, der\u012bgo izrakte\u0146u ieguves nodok\u013ca, p\u0101rdo\u0161anu nodok\u013ca, transporta nodok\u013ca un vienot\u0101 lauksaimniecisk\u0101 nodok\u013ca apr\u0113\u0137ina un nomaksas jaut\u0101jumus.Katra noda\u013ca velt\u012bta konkr\u0113t\u0101 nodok\u013ca apr\u0113\u0137ina un nomalsas \u012bpatn\u012bb\u0101m, t\u0101 nosaka nodok\u013cu likmes, piem\u0113ram, 20% PVN vai 13% fizisko personu ien\u0101kuma nodoklim, k\u0101 ar\u012b nodok\u013cu periodus.<\/p>\n\n
\u012apa\u0161u interesi izraisa Kodeksa noda\u013cas, kas nosaka speci\u0101los nodok\u013cu re\u017e\u012bmus uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas subjektiem. Speci\u0101lie nodok\u013cu re\u017e\u012bmi, kurus paredz KF Nodok\u013cu kodeksa II da\u013cas 26.2. un 26.3.noda\u013cas, st\u0101ju\u0161ies sp\u0113k\u0101 no 1.01.2003. Un, kaut ar\u012b nodok\u013cu aplik\u0161anas jaun\u0101s, vienk\u0101r\u0161ot\u0101s sist\u0113mas pielieto\u0161anas iesp\u0113ja orient\u0113ta uz maz\u0101 biznesa uz\u0146\u0113mumiem, tom\u0113r liel\u0101ku uzman\u012bbu vajadz\u0113tu piev\u0113rst \u0161im jaut\u0101jumam, jo min\u0113t\u0101s sist\u0113mas piem\u0113ro\u0161ana \u013cautu iev\u0113rojami atvieglot nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ja dz\u012bvi. Nodok\u013cu org\u0101nu parst\u0101vjupr\u0101t, jaun\u0101s k\u0101rt\u012bbas ievie\u0161ana nodok\u013cu aplik\u0161an\u0101 \u013cauj 2-3 reizes samazin\u0101t nodok\u013cu nastu mazajiem uz\u0146\u0113mumiem, k\u0101 ar\u012b ieverojami vienk\u0101r\u0161ot gr\u0101matved\u012bbas uzskaiti un samazin\u0101t nodok\u013cu p\u0101rskatu apjomu.<\/p>\n\n
Nodok\u013cu aplik\u0161anas jauno, vienk\u0101r\u0161oto sist\u0113mu piem\u0113ro organiz\u0101cijas un individu\u0101lie uz\u0146\u0113m\u0113ji l\u012bdztekus nodok\u013cu aplik\u0161anas visp\u0101r\u0113jai sist\u0113mai, ko paredz KF likumdo\u0161ana par nodok\u013ciem un nodev\u0101m. P\u0101reju uz nodok\u013cu aplik\u0161anas vienk\u0101r\u0161oto sist\u0113mu vai atgrie\u0161anos pie nodok\u013cu aplik\u0161anas visp\u0101r\u0113j\u0101 re\u017e\u012bma \u012bsteno organiz\u0101cijas un individu\u0101lie uz\u0146\u0113m\u0113ji br\u012bvpr\u0101t\u012bgi likuma noteiktaj\u0101 k\u0101rt\u012bb\u0101.Citiem v\u0101rdiem sakot, no 1.01.2003. maz\u0101 biznesa uz\u0146\u0113mumu un individu\u0101lo uz\u0146\u0113m\u0113ju aplik\u0161ana ar nodok\u013ciem Krievij\u0101 tiek \u012bstenota, pamatojoties uz trim sist\u0113m\u0101m:<\/p>\n\n
Organiz\u0101cijai ir ties\u012bbas p\u0101riet uz nodok\u013cu aplik\u0161anas vienk\u0101r\u0161oto sist\u0113mu, ja p\u0113c t\u0101 gada 9 m\u0113ne\u0161u rezult\u0101tiem, kur\u0101 organiz\u0101cija iesniedz iesniegumu par p\u0101reju uz nodok\u013cu aplik\u0161anas vienk\u0101r\u0161oto sist\u0113mu, realiz\u0101cijas ie\u0146\u0113mums nep\u0101rsniedz 11 mln. rub\u013cu (ne\u0146emot v\u0113r\u0101 pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodokli un p\u0101rdo\u0161anu nodokli), tas ir, aptuveni 370 t\u016bkst. ASV dol\u0101ru.<\/p>\n\n
Nodok\u013cu aplik\u0161anas vienk\u0101r\u0161oto sist\u0113mu nav ties\u012bgas piem\u0113rot organiz\u0101cijas, kur\u0101m ir fili\u0101les un (vai) p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas, bankas, nevalsts pensiju fondi, invest\u012bciju fondi, un da\u017eas citas nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju kategorijas.<\/p>\n\n
Vienk\u0101r\u0161ot\u0101s nodok\u013cu sist\u0113mas piem\u0113ro\u0161ana organiz\u0101cij\u0101s paredz organiz\u0101ciju pe\u013c\u0146as nodok\u013ca, pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca, p\u0101rdo\u0161anu nodok\u013ca, organiz\u0101ciju mantas nodok\u013ca un vienot\u0101 soci\u0101l\u0101 nodok\u013ca nomaksas nomai\u0146u ar vienot\u0101 nodok\u013ca nomaksu, kas apr\u0113\u0137in\u0101ms p\u0113c organiz\u0101ciju saimniecisk\u0101s darb\u012bbas rezult\u0101tiem par nodok\u013cu periodu.<\/p>\n\n
Individu\u0101lajiem uz\u0146\u0113m\u0113jiem nodok\u013cu aplik\u0161anas vienk\u0101r\u0161ot\u0101s sist\u0113mas piem\u0113ro\u0161ana paredz fizisko personu ien\u0101kumu nodok\u013ca (attiec\u012bb\u0101 uz ien\u0101kumiem, kas g\u016bti no uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas veik\u0161anas), pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca, p\u0101rdo\u0161anu nodok\u013ca, mantas nodok\u013ca (attiec\u012bb\u0101 uz mantu, kas izmantojama uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas \u012bsteno\u0161anai) un vienot\u0101 soci\u0101l\u0101 nodok\u013ca no ien\u0101kumiem, kuri g\u016bti no uz\u0146\u0113mjdarb\u012bbas, k\u0101 ar\u012b no izmaks\u0101m un cit\u0101m atl\u012bdz\u012bb\u0101m, ko uz\u0146\u0113m\u0113ji apr\u0113\u0137ina fiziskaj\u0101m person\u0101m, nomaksas nomai\u0146u ar vienot\u0101 nodok\u013ca nomaksu, kas apr\u0113\u0137in\u0101ms p\u0113c saimniecisk\u0101s darb\u012bbas rezult\u0101tiem par nodok\u013cu periodu.<\/p>\n\n
Saska\u0146\u0101 ar KF Nodok\u013cu kodeksa II da\u013cas 346.14.pantu, par nodok\u013cu aplik\u0161anas objektu, p\u0113c nodok\u013cu maks\u0101taja izv\u0113les, tiek atz\u012bts vai nu kop\u0113jais ien\u0101kums (ie\u0146\u0113mums), vai par izdevumu lielumu samazin\u0101tie ien\u0101kumi. Ta\u010du, s\u0101kot ar 1.01.2005., visiem nodok\u013cu maks\u0101t\u0101jiem, kuri piem\u0113ro nodok\u013cu aplik\u0161anas vienk\u0101r\u0161oto sist\u0113mu, par nodok\u013cu aplik\u0161anas objektu tiks atz\u012bts vien\u012bgi par izdevumu lielumu samazin\u0101tais ien\u0101kums.<\/p>\n\n
Uz\u0146\u0113mumi un individu\u0101lie uz\u0146\u0113m\u0113ji, kas piem\u0113ro nodok\u013cu aplik\u0161anas vienk\u0101r\u0161oto sist\u0113mu, izdara apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksas par oblig\u0101to pensijas apdro\u0161in\u0101\u0161anu, k\u0101 ar\u012b nomaks\u0101 citus nodok\u013cus atbilsto\u0161i KF likumdo\u0161anai. Tiek saglab\u0101ta ar\u012b past\u0101vo\u0161\u0101 k\u0101rt\u012bba kases oper\u0101ciju veik\u0161an\u0101 un statistikas p\u0101rskatu iesnieg\u0161an\u0101.<\/p>\n\n
Nav paredz\u0113ts ar\u012b atbr\u012bvojums no nodok\u013cu a\u0123entu pien\u0101kumu izpildes atbilst\u012bgi Nodok\u013cu kodeksam.<\/p>\n\n
Nodok\u013cu likme noteikta 6% apm\u0113r\u0101 gad\u012bjumam, kad nodok\u013cu aplik\u0161anas objekts ir ien\u0101kumi, un 15% apm\u0113r\u0101 gad\u012bjumos, ja par nodok\u013cu aplik\u0161anas objektu noteikti par izdevumu lielumu samazin\u0101tie in\u0101kumi (KF Nodok\u013cu kodeksa II da\u013cas 346.20.pants).<\/p>\n\n
Nodok\u013cu maks\u0101t\u0101jiem, kuri p\u0101rg\u0101ju\u0161i uz nodok\u013cu aplik\u0161anas vienk\u0101r\u0161oto sist\u0113mu, ir oblig\u0101ti j\u0101k\u0101rto nodok\u013cu uzskaite savas darb\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101jiem, kuri nepiecie\u0161ami nodok\u013cu b\u0101zes un nodok\u013ca summas apr\u0113\u0137inam, uz ien\u0101kumu un izdevumu uzskaites gr\u0101matas pamata.<\/p>\n\n
Nodok\u013cu aplik\u0161anas sist\u0113ma vienot\u0101 nodok\u013ca veid\u0101 attiec\u012bgajam ien\u0101kumam atsevi\u0161\u0137iem darb\u012bbas veidiem tiek noteikta saska\u0146\u0101 ar KF Nodok\u013cu kodeksa II da\u013cas 26.3.noda\u013cu un iedarbin\u0101ta ar KF subjektu likumiem. Ar oblig\u0101to ien\u0101kumu tiek saprasts vienot\u0101 nodok\u013ca maks\u0101t\u0101ja potenci\u0101li iesp\u0113jamais ien\u0101kums, kas apr\u0113\u0137in\u0101ms, \u0146emot v\u0113r\u0101 faktoru kopumu, kuri tie\u0161i ietekm\u0113 min\u0113t\u0101 ien\u0101kuma g\u016b\u0161anu, un izmantojams vienot\u0101 nodok\u013ca lieluma apr\u0113\u0137inam p\u0113c noteikt\u0101s likmes. Sist\u0113mu iesp\u0113jams piem\u0113rot t\u0101diem uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas veidiem k\u0101 sadz\u012bves pakalpojumu snieg\u0161ana, to skait\u0101 apavu, ap\u0123\u0113rba, ka\u017eok\u0101du izstr\u0101d\u0101jumu, met\u0101la priek\u0161metu, pulkste\u0146u un juvelierizstr\u0101d\u0101jumu remonts, k\u0101 ar\u012b autotransporta l\u012bdzek\u013cu remonts, tehnisk\u0101 apkope un mazg\u0101\u0161ana, mazumtirdzniec\u012bbas pakalpojumi un da\u017ei citi darb\u012bbas veidi.<\/p>\n\n
Katr\u0101 Krievijas Feder\u0101cijas subjekt\u0101 likumdo\u0161anas k\u0101rt\u012bb\u0101 tiek noteikti uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas veidi no augst\u0101kmin\u0113to uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas veidu skaita, attiec\u012bb\u0101 uz kuriem tiek ieviests vienotais nodoklis.<\/p>\n\n
Organiz\u0101ciju nomaks\u0101tais vienotais nodoklis nomaina organiz\u0101ciju pe\u013cnas nodok\u013ca (attiec\u012bb\u0101 uz no uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas g\u016bto pe\u013c\u0146u, kas apliekama ar vienoto nodokli), pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca un p\u0101rdo\u0161anu nodok\u013ca (attiec\u012bb\u0101 uz oper\u0101cij\u0101m, kas ir apliekamie objekti, attiec\u012bgi, ar pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodokli un ar p\u0101rdo\u0161anu nodokli, kuras veiktas ar vienoto nodokli apliekam\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas ietvaros), uz\u0146\u0113muma mantas nodok\u013ca (attiec\u012bb\u0101 uz mantu, kas izmantojama ar vienoto nodokli apliekam\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas veik\u0161anai) un vienot\u0101 soci\u0101l\u0101 nodok\u013ca nomaksu.<\/p>\n\n
Vadoties no noteikt\u0101s likmus, vienotais nodoklis nosak\u0101ms 15% apm\u0113r\u0101 no oblig\u0101t\u0101 ien\u0101kuma. Oblig\u0101t\u0101 ien\u0101kuma lielums tiek apr\u0113\u0137in\u0101ts k\u0101 b\u0101zes ienes\u012bguma noteiktam uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas veidam un fizisk\u0101 r\u0101d\u012bt\u0101ja lieluma, kas raksturo min\u0113to darb\u012bbas veidu, reizin\u0101jums.<\/p>\n\n
\u012apa\u0161u interesi izraisa t\u0101 Nodok\u013cu kodeksa noda\u013ca, kura satur normas par nodok\u013cu ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem un atbild\u012bbu. Likumdev\u0113js \u0146\u0113mis v\u0113r\u0101 starptautisk\u0101s normas un demokr\u0101tiskos principus, kuri nosaka administrat\u012bvo un krimin\u0101latbild\u012bbu par nodok\u013cu p\u0101rk\u0101pumiem. Uz tiem var dro\u0161i attiecin\u0101t nevain\u012bbas prezumpciju. Saska\u0146\u0101 ar KF Nodok\u013cu kodeksa 108.panta 6.punktu, tiek uzskat\u012bts, ka nodok\u013cu maks\u0101t\u0101js nav vainojams nodok\u013cu p\u0101rk\u0101pum\u0101, kam\u0113r vi\u0146a vaina netiks pier\u0101d\u012bta un nest\u0101sies likum\u012bg\u0101 sp\u0113k\u0101 tiesas l\u0113mums. Nodok\u013cu maks\u0101t\u0101jam nav pa\u0161am j\u0101pier\u0101da, ka vi\u0146\u0161 nav izdar\u012bjis nodok\u013cu p\u0101rk\u0101pumu, jo nodok\u013cu org\u0101niem ir pien\u0101kums pier\u0101d\u012bt nodok\u013cu p\u0101rkapuma faktu un nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ja vainu. Ja past\u0101v nenov\u0113r\u0161amas \u0161aubas par nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ja vainu, t\u0101s tiek skaidrotas par labu \u0161ai personai.<\/p>\n\n
T\u0101, saska\u0146\u0101 ar Kodeksa 48.panta 3.punktu, pras\u012bbas pieteikumu par nodok\u013cu par\u0101da piedz\u012b\u0161anu no fizisk\u0101s personas nodok\u013cu org\u0101ns var iesniegt ties\u0101 6 m\u0113ne\u0161u laik\u0101 p\u0113c nodok\u013ca nomaksas pras\u012bbas izpildes termi\u0146a notec\u0113\u0161anas. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 KF NK 46.panta 3.punkts, kas paredz, ka, ja nodok\u013cu org\u0101ns nav realiz\u0113jis savas ties\u012bbas uz nodok\u013cu par\u0101da neapstr\u012bdamu piedz\u012b\u0161anu no juridisk\u0101s personas v\u0113rsties ties\u0101 ar analo\u0123isku pras\u012bbu attiec\u012bb\u0101 uz nor\u0101d\u012bto personu, nenosaka termi\u0146u, kura laik\u0101 \u0161\u0101da v\u0113r\u0161an\u0101s var\u0113tu tikt \u012bstenota.<\/p>\n\n
Sakar\u0101 ar to, pamatojoties uz nodok\u013cu aplik\u0161anas visp\u0101r\u012bbas un vienl\u012bdz\u012bbas pricipu (KF NK 3.panta 1.punkts), Krievijas Augst\u0101k\u0101 arbitr\u0101\u017eas tiesa paskaidroja, ka nepiecie\u0161ams vad\u012bties no likumdev\u0113ja gribas univers\u0101luma, kas izteikta Kodeksa 48.panta 3.punkt\u0101 attiec\u012bb\u0101 uz nodok\u013cu par\u0101du summu piedz\u012b\u0161anas noilgumu tiesas ce\u013c\u0101, un vad\u012bties p\u0113c past\u0101vo\u0161\u0101s nost\u0101dnes, izskatot pras\u012bbas par nodok\u013cu par\u0101du piedz\u012b\u0161anu no juridiskaj\u0101m person\u0101m.<\/p>\n\n
\u0145emot v\u0113r\u0101 to, ka min\u0113tais termi\u0146\u0161 nav atjaunojams, KF Augst\u0101k\u0101s arbitr\u0101\u017eas tiesas pl\u0113nums sav\u0101 28.02.2001.l\u0113mum\u0101 Nr.5 nor\u0101d\u012bja, ka, ja \u0161is termi\u0146\u0161 ir pag\u0101jis, tiesa atsaka nodok\u013cu org\u0101na pras\u012bbu pret juridisko, k\u0101 ar\u012b pret fizisko personu apmierin\u0101\u0161anu.<\/p>\n\n
V\u0113sturiski ir izveidojies t\u0101, ka Latvija, pateicoties savam \u0123eogr\u0101fiskajam st\u0101voklim, ir Krievijas kaimi\u0146\u0161, no vienas puses, un Eiropas Savien\u012bbas kaimi\u0146\u0161 – no otras. Iest\u0101\u0161an\u0101s vienotaj\u0101 Eirop\u0101 \u013caus tai k\u013c\u016bt par pilnties\u012bgu starptautisk\u0101s tirdzniec\u012bbas dal\u012bbnieku. Tirdzniec\u012bbas att\u012bst\u012bba ar \u201caustrumu kaimi\u0146u\u201d, visdr\u012bz\u0101k, b\u016bs neizb\u0113gams process, ko dikt\u0113s izdev\u012bgais \u0123eogr\u0101fiskais st\u0101voklis, milz\u012bgais noieta tirgus Krievij\u0101, sam\u0113r\u0101 l\u0113tais darbasp\u0113ks, zin\u0101tniskais potenci\u0101ls un iev\u0113rojamie izejvielu resursi. Un nevajadz\u0113tu atteikties no izdev\u012bgiem dar\u012bjumiem vai no biznesa un ietekmes sf\u0113ru papla\u0161in\u0101\u0161anas. Turpret\u012b profesion\u0101\u013cu uzdevums ir viet\u0113jo komersantu un \u0101rvalstu komp\u0101niju intere\u0161u maksim\u0101la aizsardz\u012bba Krievijas tirg\u016b, kompetentas juridiskas p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161ana jau realiz\u0113jam\u0101m programm\u0101m un uzs\u0101ktajiem projektiem.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Kop\u0161 90.gadu s\u0101kuma Krievij\u0101 notiku\u0161as iev\u0113rojamas izmai\u0146as sabiedriski politiskaj\u0101 iek\u0101rt\u0101, ekonomiskaj\u0101 sist\u0113m\u0101 un \u0101rpolitikas sf\u0113r\u0101. Valst\u012b tikusi ieviesta kardin\u0101la reforma past\u0101vo\u0161\u0101s likumdo\u0161anas sf\u0113r\u0101, kas piln\u012bb\u0101 izskaidrojams ar to, ka valsts cen\u0161as realiz\u0113t uzdevumus, k\u0101di ir nepiecie\u0161ami p\u0101rejai no \u201catt\u012bst\u012bta soci\u0101lisma\u201d uz ne maz\u0101k att\u012bst\u012btu kapit\u0101lismu. Tikai nu jau tiesiskas valsts form\u0101, kuras pamat\u0101 likti vis\u0101 […]<\/p>\n","protected":false},"template":"","yoast_head":"\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\t\n\t\n\n\n\t\n\t\n\t\n