Kop\u0161 Pilson\u012bbas likuma groz\u012bjumi st\u0101ju\u0161ies sp\u0113k\u0101 2013.gada 1.oktobr\u012b, Latvij\u0101 ir at\u013cauta dubultpilson\u012bba. Termins \u201edubultpilson\u012bba\u201d ir defin\u0113ts likum\u0101 k\u0101 personas pieder\u012bba pie vair\u0101ku valstu pilson\u012bbas. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka person\u0101m, uz kur\u0101m \u0161is defin\u0113jums attiecas, ir liel\u0101kas priek\u0161roc\u012bbas, sal\u012bdzinot ar citiem cilv\u0113kiem, it \u012bpa\u0161i, ja runa ir par Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalsts pilson\u012bbu. Ties\u012bbas br\u012bvi p\u0101rvietoties, dz\u012bvot un str\u0101d\u0101t jebkur\u0101 ES dal\u012bbvalst\u012b bez jebk\u0101diem ierobe\u017eojumiem \u2013 t\u0101 ir tikai da\u013ca no priek\u0161roc\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n
Sniedzot pal\u012bdz\u012bbu dokumentu noform\u0113\u0161an\u0101, m\u0113s sastopamies ar da\u017e\u0101diem jaut\u0101jumiem. Piem\u0113ram, izplat\u012bts ir viedoklis, ka dubultpilson\u012bba ir at\u013cauta tikai ar noteiktu valstu sarakstu. J\u0101, likuma tie\u0161\u0101m ir valstu saraksts, ar kur\u0101m dubultpilson\u012bba ir at\u013cauta, un proti: ES dal\u012bbvalstis, Eiropas Br\u012bv\u0101s tirdzniec\u012bbas asoci\u0101cijas dal\u012bbvalstis, NATO, Austr\u0101lijas Savien\u012bba, Braz\u012blijas Federat\u012bva Republika, Jaunz\u0113lande vai t\u0101das valstis, ar kur\u0101m Latvijas Republika nosl\u0113gusi l\u012bgumu par dubult\u0101s pilson\u012bbas atz\u012b\u0161anu. Tom\u0113r, ir ar\u012b iz\u0146\u0113muma gad\u012bjumi.<\/p>\n\n
Da\u017e\u0101du apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c dubultpilson\u012bba Latvij\u0101 tom\u0113r var\u0113tu rasties person\u0101m, kuras nav nevienas augst\u0101kmin\u0113t\u0101s valsts pilsoni. Likums paredz divas galven\u0101s kategorijas, kas at\u013cauj dubultpilson\u012bbu ar jebkuru valsti, ja pieteic\u0113js atbilst noteikt\u0101m pras\u012bb\u0101m.\u00a0<\/p>\n\n
Abas kategorijas at\u013cauj noform\u0113t Latvijas pilson\u012bbu p\u0113c p\u0113ctec\u012bbas (t\u0101 sauktais \u201ejus sanguinis\u201d princips), izvirzot sekojo\u0161as pras\u012bbas:\u00a0<\/p>\n\n
– Latvijas trimdinieki \u2013 persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.j\u016bnij\u0101, vai \u0161\u0101das personas p\u0113cn\u0101c\u0113js, kura laik\u0101 no 1940.gada 17.j\u016bnija l\u012bdz 1990.gada 4.maijam atst\u0101jusi Latviju, gl\u0101bdama no PSRS vai V\u0101cijas okup\u0101cijas re\u017e\u012bma vai tikusi deport\u0113ta un min\u0113to iemeslu d\u0113\u013c l\u012bdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvij\u0101 uz past\u0101v\u012bgu dz\u012bvi;\u00a0\u00a0– Latvie\u0161i un l\u012bvi \u2013 persona, kura ir latvietis vai l\u012bvs p\u0113c taut\u012bbas, kuras priek\u0161te\u010di 1881.gada\u0101 vai v\u0113l\u0101k, l\u012bdz 1940.gada 17.j\u016bnija, dz\u012bvoja Latvijas teritorija.\u00a0<\/p>\n\n
Cilv\u0113ku skaits, kas atbilst augst\u0101kmin\u0113to kategoriju pras\u012bb\u0101m, ir pietiekami liels. P\u0113c valsts apr\u0113\u0137iniem, to skaits var\u0113tu sast\u0101d\u012bt vair\u0101k k\u0101 15,000, ar ko ar\u012b ir saist\u012bta pieaugusi interese Latvijas pilson\u012bbai. Piepras\u012bjumu skaits, kas ir sa\u0146emti Juridiskaj\u0101 biroj\u0101 INLAT PLUS ir pieaudzis vair\u0101kk\u0101rt\u012bgi p\u0113c min\u0113to groz\u012bjumu pie\u0146em\u0161anas.\u00a0<\/p>\n\n
Ir j\u0101piebilst, ka liel\u0101kajai da\u013cai personu bie\u017ei nav visu to nepiecie\u0161amo dokumentu, lai noform\u0113tu pilson\u012bbu, k\u0101d\u0113\u013c noteikto faktu apstiprin\u0101\u0161anai ir j\u0101grie\u017eas uz arh\u012bviem, bet \u012bpa\u0161i sare\u017e\u0123\u012btos gad\u012bjumos \u2013 ar\u012b ties\u0101. Prakse r\u0101da, ka pilson\u012bbas noform\u0113\u0161anas process ir saist\u012bts ar vair\u0101k\u0101m juridisk\u0101m nians\u0113m, ar kur\u0101m tikt skaidr\u012bb\u0101 bez profesion\u0101\u013cu pal\u012bdz\u012bbas var\u0113tu b\u016bt gr\u016bti.\u00a0<\/p>\n\n
Tom\u0113r, daudzi v\u0113r\u0161as pie mums jau tad, kad ir sa\u0146\u0113mu\u0161i atteikumu re\u0123istr\u0113t pilson\u012bbu. Piem\u0113ram, m\u016bsu praks\u0113 bija gad\u012bjums, kad personai bija atteikts pilson\u012bb\u0101 t\u0101d\u0113\u013c, ka t\u0101s v\u0101rds pas\u0113 nesakrita ar v\u0101rdu dzim\u0161anas apliec\u012bb\u0101. Izr\u0101d\u0101s, ka \u0161\u012b persona, izejot naturaliz\u0101cijas proced\u016bru cit\u0101 valst\u012b 1960.gad\u0101, izv\u0113l\u0113j\u0101s pievienot otru v\u0101rdu. Protams, ier\u0113d\u0146u izpratn\u0113 tas jau ir pavisam cits cilv\u0113ks, jo form\u0101li uzv\u0101rdi nesakr\u012bt. Sa\u0146emt apstiprin\u0101jumu v\u0101rda mai\u0146ai izr\u0101d\u012bjies gr\u016bts uzdevums, jo pier\u0101d\u012bjumi tam nebija saglab\u0101ju\u0161ies. Kaut ar\u012b galu gal\u0101 izdev\u0101s atrast \u0161\u012bs probl\u0113mas risin\u0101jumu, pilson\u012bbas noform\u0113\u0161anas process tom\u0113r ievilk\u0101s.\u00a0<\/p>\n\n
Noform\u0113jot pilson\u012bbu p\u0113c p\u0113ctec\u012bbas bie\u017ei rodas probl\u0113mas ar dokumentiem, kas ir nepiecie\u0161ami noteikto faktu apstiprin\u0101\u0161anai, kas dod ties\u012bbas uz pilson\u012bbu. Gad\u0101s, ka v\u0113stures dokumentus ir sajaukti v\u0101rdi vai dzim\u0161anas dati, vai ar\u012b tie vienk\u0101r\u0161i nesakr\u012bt ar citiem dokumentiem. Bija gad\u012bjumi, kad \u0161o iemeslu d\u0113\u013c pilson\u012bbas noform\u0113\u0161anas process bija nopietni apgr\u016btin\u0101ts. L\u012bdz ar to, b\u016btu j\u0101piev\u0113r\u0161 \u012bpa\u0161a uzman\u012bba dokumentu sast\u0101d\u012b\u0161an\u0101 un sav\u0101k\u0161ana, lai lieta nebeigtos ar atteikumu.\u00a0<\/p>\n\n
Nobeigum\u0101 ir j\u0101atz\u012bm\u0113, ka l\u012bdz ar groz\u012bjumu st\u0101\u0161anos sp\u0113k\u0101, diem\u017e\u0113l, ir aktualiz\u0113jies ar\u012b cits jaut\u0101jums, un proti \u2013 Latvijas pilson\u012bbas at\u0146em\u0161ana. Tas ir saist\u012bts ar to, ka da\u017e\u0101m person\u0101m sen jau ir dubultpilson\u012bba, bet, diem\u017e\u0113l, nav ties\u012bbu uz to (vismaz, valsts izpratn\u0113). Iesp\u0113jams, \u0161is jaut\u0101jums ir aktualiz\u0113jies t\u0101d\u0113\u013c, ka tagad pilson\u012bbas at\u0146em\u0161ana notiek, Pilson\u012bbas un migr\u0101cijas lietu p\u0101rvaldei pie\u0146emot attiec\u012bgo l\u0113mumu, bet iepriek\u0161 \u0161\u012b jaut\u0101juma izlem\u0161ana bija apgabaltiesas kompetenc\u0113. Citiem v\u0101rdiem, pilson\u012bbas at\u0146em\u0161anas proced\u016bra tagad ir b\u016btiski izmain\u012bjusies.\u00a0<\/p>\n\n
M\u016bsu komp\u0101nija Juridiskais birojs INLAT PLUS jau 15 gadus specializ\u0113jas pilson\u012bbas un imigr\u0101cijas jaut\u0101jumos, sniedzot pal\u012bdz\u012bbu k\u0101 apstr\u012bdot l\u0113mumus, ar kuriem at\u0146emta pilson\u012bba, t\u0101 ar\u012b noform\u0113jot Latvijas pilson\u012bbu. \u0145emot v\u0113r\u0101 likumdo\u0161anas specifiku, lai noskaidrotu vai persona var tikt uz\u0146emta Latvijas pilson\u012bb\u0101 vai ar\u012b izvair\u012bties no pilson\u012bbas at\u0146em\u0161anas, katra situ\u0101cija ir j\u0101v\u0113rt\u0113 individu\u0101li. <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Kop\u0161 Pilson\u012bbas likuma groz\u012bjumi st\u0101ju\u0161ies sp\u0113k\u0101 2013.gada 1.oktobr\u012b, Latvij\u0101 ir at\u013cauta dubultpilson\u012bba. Termins \u201edubultpilson\u012bba\u201d ir defin\u0113ts likum\u0101 k\u0101 personas pieder\u012bba pie vair\u0101ku valstu pilson\u012bbas. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka person\u0101m, uz kur\u0101m \u0161is defin\u0113jums attiecas, ir liel\u0101kas priek\u0161roc\u012bbas, sal\u012bdzinot ar citiem cilv\u0113kiem, it \u012bpa\u0161i, ja runa ir par Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalsts pilson\u012bbu. Ties\u012bbas br\u012bvi p\u0101rvietoties, dz\u012bvot un str\u0101d\u0101t […]<\/p>\n","protected":false},"template":"","yoast_head":"\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\t\n\t\n\n\n\t\n\t\n\t\n