2023.gada 19.aprīlī stājās spēkā Latvijas likums “Par Valsts aizsardzības dienestu”, saskaņā ar kuru pilsoņi – vīrieši – ir pakļauti obligātajam dienestam 1 gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Pilsonis, kurš pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), ir pakļauts dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes beigšanas. Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) un nav beidzis izglītības iestādi pirms 24 gadu vecuma sasniegšanas, viņš ir pakļauts dienestam viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.
Iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir pakļauti pilsoņi – vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004.gada 1.janvāra.
Pirmais iesaukums tiks uzsākts 2023. gada 1. jūlijā.
Šis likums noteica trīs valsts aizsardzības militārā dienesta veidus:
- 11 mēnešus Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā;
- piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu;
- piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku daļā, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes ilgums ir vismaz 180 dienas.
Otrais un trešais dienesta veids stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Saskaņā ar iepriekš minētā likuma 8.panta 1.daļu uz izsniegšanu neattiecas:
Valsts aizsardzības dienestam nav pakļauts:
1) pilsonis, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienesta noteiktajām prasībām;
2) pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, bērna otra vecāka nāves gadījumā vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizbildnību, vai otrs vecāks ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā, kā arī pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ir vienīgais aizbildnis vai audžuģimenē ir vienīgais aprūpētājs;
3) pilsonis, kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto vai vecākiem, ja viņš ir vienīgais aizbildnis;
4) pilsonis, kuram ir arī citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja viņš pildījis militāro dienestu ārvalstīs vai pildījis ārvalstīs civilās aizsardzības dienestu (alternatīvo dienestu), izņemot gadījumu, kad viņš valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi;
5) pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents;
6) pilsonis, kurš nepārtraukti ir bijis profesionālajā dienestā ne mazāk kā 11 mēnešus;
7) Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs ir nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā divus gadus;
8) pilsonis, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
9) pilsonis, kurš par šīs daļas 8. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvots no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
10) pilsonis, ja viņš ir bērna invalīda vecāks, aizbildnis vai audžuvecāks.
Izsaukums dienestam tiek veikts, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas lēmumu, norādot dienesta vietu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai. Par neierašanos uz pārbaudi izsaukumā norādītajā vietā un laikā bez attaisnojoša iemesla iesaucamajam tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro.
Līdz 2027.gadam valsts aizsardzības dienestā netiek iesaistīti pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir paziņojuši PMLP dzīvesvietas adresi.
Lēmumu par valsts aizsardzības dienesta izsaukšanu var pārsūdzēt kontroles komisijā, bet komisijas lēmumu – administratīvajā tiesā.
Aktuāli
