Vēl pirms desmit gadiem Latvijas pilsonim nevarēja būt paralēli kādas citas valsts pilsonība – to nepieļāva Pilsonības likums. Un tad 2013. gada 1. oktobrī stājās spēkā likuma grozījumi, un kopš tā laika Latvijas pilsonība ir saglabājama personām, kuras ir ieguvušas:
- citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalsts pilsonību;
- citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts pilsonību;
- Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību;
- tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu (šobrīd neviens līgums nav noslēgts);
- iepriekš neminētās valsts pilsonību, ja saistībā ar svarīgām valsts interesēm būs saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt dubulto pilsonību;
- iepriekš neminētas valsts pilsonību, ja tā iegūta automātiski (ex lege) apprecoties vai adopcijas dēļ.
Bērniem līdz 18 gadiem dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti, taču jāapzinās, ka pēc pilngadības sasniegšanas un līdz 25 gadu vecumam būs jāizdara izvēle – vai nu cilvēks saglabā Latvijas pasi, vai tomēr izvēlas “neatļautās” valsts pilsonību. Šī prasība gan neskar tos Latvijas pilsoņus, kuri Latvijas pilsonību ieguvuši kā trimdinieku pēcnācēji – t.i. tādu Latvijas pilsoņu pēcnācēji, kuri izceļojuši no Latvijas saistībā ar okupāciju laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam.
Ja pilngadīgs Latvijas pilsonis ir ieguvis tādas valsts pilsonību, ar kuru dubultpilsonība nav atļauta, viņam ir pienākums 30 dienu laikā no pilsonības iegūšanas dienas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.
Juridiskajam birojam Inlatplus ir vairāku gadu pieredze juridiskās palīdzības sniegšanā dubultpilsonības iegūšanas jomā. Esam gatavi sniegt konsultācijas visos jautājumos, kas saistīti ar dubultpilsonību, atteikšanos no Latvijas pilsonības, kā arī Latvijas pilsonības iegūšanu, pamatojoties uz to, ka esat trimdinieku pēcnācējs.
Aktuāli
