2022.gada 24.septembrī stājušies spēkā grozījumi Latvijas Imigrācijas likumā, kas nosaka jaunu uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtību Krievijas pilsoņiem.
Grozījumi neskar jau esošās uzturēšanās atļaujas, t.i. tie krievi, kuriem ir uzturēšanās atļauja, pamatojoties uz ieguldījumiem nekustamajā īpašumā vai Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā, joprojām var iziet ikgadējo reģistrācijas procedūru, taču ir svarīgi saprast, ka pēc piecu gadu uzturēšanās atļaujas termiņa beigām viņi varēs pretendēt uz jaunu uzturēšanās atļauju tikai uz tiem pamatiem, kas paredzēti jaunajā Latvijas Imigrācijas likuma redakcijā.
Minētie grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņi turpmāk var pieteikties uzturēšanās atļaujai Latvijā šādos gadījumos:
- ja Krievijas Federācijas pilsonis ir Latvijas pilsoņa/nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā turētāja laulātais, Latvijas pilsoņa/nepilsoņa vecāki, kas sasnieguši pensijas vecumu, un 1940.gada 17.jūnijā bija arī Latvijas pilsoņi vai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis;
- Krievijas Federācijas pilsonis varēs pieprasīt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja uzturēšanās Latvijā būs saistīta ar Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto nodarbinātību, respektīvi, ja tiek pieprasīta “zilā karte”;
- Krievijas Federācijas pilsonis varēs pieprasīt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar dalību zinātniskās sadarbības projektā vai studijām akreditētā augstskolā un šādas uzturēšanās tiesības nosaka Eiropas Savienības tiesību akti;
- ja viņiem ir piešķirts alternatīvais statuss, vai viņi ir Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa aizbildņi vai aizgādņi (aizbildnības nodibināšanas gadījumā uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus);
- Krievijas Federācijas pilsoņi var pieprasīt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja pieteikuma iesniedzējam jāpaliek Latvijā līdz krimināllietas izmeklēšanas vai izskatīšanas pabeigšanai tiesā;
- Krievijas Federācijas pilsoņiem būs tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja pretendents iepriekš ir izceļojis no Latvijas uz citu valsti un zaudējis ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā, kā arī tad, ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta ne vēlāk kā trīs gadus pēc izbraukšanas no Latvijas;
- Krievijas pilsoņiem būs tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemniekam ir citā ES valstī izsniegta derīga ES pastāvīgās uzturēšanās atļauja;
- Krievijas pilsonim būs tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam ir piešķirtas tiesības strādāt Latvijā, viņš ir strādājis Latvijā vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms otrās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, un šajā periodā viņam tika veikti ienākumu maksājumi par iedzīvotāju nodokli.
Kā redzams no likuma, tika izslēgts pamats uzturēšanās atļaujas iegūšanai, iegādājoties nekustamo īpašumu, bet tika pievienots pamats šī statusa iegūšanai caur “zilo karti” iegūšanu.
Ja Krievijas pilsonim ir augsti kvalificēta speciālista diploms vairākās profesijās (no programmētāja un finanšu analītiķa līdz fiziķim, matemātiķim un elektronikas inženierim), tad viņš var pieteikties šāda veida uzturēšanās atļaujai (“zilajai kartei”), ar nosacījumu, ka tiek pieņemts darbā Latvijā ar algu no 1532 līdz 1916 eiro.
Juridiskais birojs Inlatplus ir gatavs sniegt konsultācijas par minētajiem jautājumiem un palīdzēt saņemt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā visiem ārzemniekiem, arī Krievijas pilsoņiem.
Aktuāli
