Ko darīt, ja nedrīkst tirgot, bet ir jāmaksā par nomu?

12.02.2021 Aleksandrs Koposovs, valdes loceklis

Kā zināms, Latvijā iestājoties ārkārtējās situācijas režīmam, tika pieņemti likumi, kas nosaka mazumtirdzniecības aizliegumu virknei preču, izņemot pārtiku un atsevišķas preču kategorijas. Atļauto produktu saraksts ir pietiekami neliels. Šo ierobežojumu rezultātā daudzi veikali tirdzniecības centros bija spiesti slēgties ciet un pārtraukt savu darbību. Bet kā būtu ar nomas maksu? Pienākumu maksāt nomas maksu saskaņā ar nomas līgumu neviens nav atcēlis. Ja līdzējies neizdodas vienoties, kā jārīkojas un kādas tiesību normas var aizsargāt nomnieku?

Ja noslēgtais nomas līgums nesatur nosacījumus, pēc kuriem puses varētu vadīties, lai izvairītos no strīdīgas situācijas, tad vienīgā izeja varētu būt LR Civillikuma normu piemērošana un tiesas lēmums.

Citu variantu nav.

Saskaņā ar Civillikuma 2147.p., pienākums maksāt nomas vai īres maksu atkrīt un jau samaksātie maksājumi jādod atpakaļ, ja nomājamā lieta palikusi nelietota tāda notikuma dēļ, kuram nav devis iemeslu nomnieks un kurš noticis bez viņa vainas. Pie šādiem notikumiem pieder gadījums, kad nomnieks vai nepārvaramas varas dēļ zaudē iespēju lietu lietot.

Diemžēl, likums nesniedz jēdziena “nepārvarama vara” atšifrējumu. Diezgan bieži šādu definīciju var ieraudzīt līgumos, kur puses patstāvīgi uzskaita apstākļus, kurus tās uzskata par nepārvaramu varu un kuriem iestājoties, līdzēji var atteikties no līguma. Pirmkārt, ir jāskatās tieši līguma nosacījumi, un, ja līgumā tiek noteikti nepārvarama varas apstākļi, tad, atkāpjoties no līguma, ir jāvadās tieši no tā, kas norādīts līgumā. Bet ko darīt, ja līgumā par to nekas nav minēts? Vai ieviestais ārkārtējais režīms tiek atzīts par nepārvaramas varas apstākli, kā rezultātā iznomāto telpu izmantošana līgumā paredzētajiem mērķiem ir kļuvusi neiespējama?

Ieviešot ārkārtējo režīmu, likumdevējs to nav minējis nevienā likumā.

Tāpēc vienīgā iespēja, ja puses nespēj vienoties par pieņemamiem nosacījumiem turpmākai sadarbībai, var būt vēršanās tiesā ar lūgumu atzīt radušos apstākļus par nepārvaramu varu un atbrīvot nomnieku no nomas maksas maksāšanas līdz brīdim, kad tiks atcelts aizliegums tirgot konkrēto preču veidu. Izšķirošo lēmumu šajā lietā pieņems tikai tiesa.

Tā kā tiesvedība prasa ļoti daudz laika un var paiet ne viens vien gads, kamēr tiks pieņemts galīgais tiesas lēmums, prasības pieteikumu var iesniegt jau tagad, tādējādi nododot strīdu ar iznomātāju tiesai un nemaksājot nomas maksu. Protams, pastāv risks, ka iznomātājs uzskatīs nomnieka argumentus par nepamatotiem un uzsāks līguma laušanas procedūru. Bet likuma norma pastāv, un to var izmantot.

Vienīgais jautājums ir – vai tiesa atzīs šos apstākļus par nepārvaramu varu vai ne.

Kā būtu pareizi jārīkojas pašā sākumā? Ir jāsagatavo un jāiesniedz iznomātājam juridiski pamatots un pareizi sastādīts iesniegums, kurā nomnieks paziņo par savām tiesībām nemaksāt nomas maksu līdz nepārvaramas varas apstākļu darbības beigām. Nesaskaņu gadījumā strīds būs jāizšķir tiesas ceļā.

Nav tik svarīgi, cik ilgi turpināsies šis process. Strīdam par noteiktu nomas periodu (vai bija nepieciešams maksāt vai nē) nevajadzētu ietekmēt turpmākās nomas tiesiskās attiecības. Pēc aizlieguma atcelšanas noma var turpināties, un nomas maksu var turpināt maksāt, bet attiecībā uz strīdīgo periodu puses var vērsties tiesā un lūgt panākt atbilstošu tiesas lēmumu.

Ja tiesa nostāsies nomnieka pusē, tad pienākums maksāt nomas maksu atkritīs. Tomēr, ja tiesa šajā gadījumā uzskatīs, ka nomniekam nepastāv tiesības nemaksāt nomas maksu, tad tā būs jāmaksā. Pie nokavētās summas var pielikt klāt likumiskos procentus par nokavējumu (6% gadā) un līgumsodu, bet ne vairāk kā 10% no parāda pamatsummas.

Aktuāli