Latvijas Republikas Ministru kabinets, turpmāk tekstā MK, 2020. gada 12. martā pieņēma lēmumu Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas vēlāk tika grozīts un papildināts ar 2020. gada 13. marta MK rīkojumu Nr.104 un 2020. gada 14. marta MK rīkojumu Nr.105, turpmāk tekstā – MK rīkojums, saskaņā ar kuru visā valstī līdz 2020. gada 14. aprīlim tika izsludināta ārkārtas situācija nolūkā ierobežot Covid-19 vīrusa izplatību ārkārtējās situācijas darbības laikā.
Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kas piešķir valsts varas iestādēm papildu pilnvaras, kā arī paredz vairākus ierobežojumus gan attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām, gan uz privātpersonām.
Izsludinātā ārkārtējā situācija un pieņemtie ierobežojumi, iespējams, jau ir izraisījuši vai tuvākajā laikā radīs negatīvas sekas uzņēmējiem (ražošanas apturēšana, pakalpojumu sniegšanas un preču piegādes grūtības utt.).
Vai izsludinātā ārkārtējā situācija var būt nepārvaramās varas apstāklis (Force Majeure), un vai tā var kalpot par pamatu līguma saistību pārtraukšanai vai izbeigšanai?
Latvijas Republikas likumos “nepārvarama vara” nav definēta. MK rīkojumā arī nekas nav teikts par to, vai ārkārtējā situācija ir nepārvarama vara (Force Majeure).
Saskaņā ar vispārējo noteikumu, par pamatu atbrīvojumam no saistību izpildes var būt likumi vai līgumā paredzētie nosacījumi, kas izslēdz pušu saistību izpildi un/vai izslēdz soda sankciju piemērošanu par saistību neizpildi.
Saskaņā ar Civillikumu (turpmāk tekstā – Civillikums), zaudējums ir nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. Nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina. Tādēļ, ja nejaušs šķērslis kavē kādu izpildīt uzņemto saistību, jāatzīst, it kā viņš būtu to izpildījis. (Civillikuma 1773. un 1774.panti).
Saskaņā ar Civillikuma 1657.pantu, tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām, kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.
Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 2147.pantu, pienākums maksāt nomas vai īres maksu atkrīt un jau samaksātie maksājumi jādod atpakaļ, – viens un otrs pilnīgi vai pa daļai – ja nomājamā vai īrējamā lieta palikusi nelietota tāda notikuma dēļ, kuram nav devis iemeslu nomnieks vai īrnieks un kurš noticis bez viņa vainas. Pie tādiem notikumiem pieder gadījums, kad nomnieks vai īrnieks nepārvaramas varas dēļ zaudē iespēju lietu lietot.
MK rīkojumā uzskaitītos pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot Covid-19 vīrusa izplatību, var uzskatīt par objektīvu faktoru, kas tieši ietekmē iepriekš noslēgto līgumu izpildi. Komersantiem, kuru darbības sfēru tieši ietekmē noteiktie ierobežojumi (izglītības, izklaides, atpūtas, kultūras un sporta pasākumu organizēšana, ceļojumu pakalpojumi, pasažieru pārvadājumi utt.), ir tiesības atkāpties no līgumsaistību izpildes, neuzņemoties atbildību par zaudējumu atlīdzināšanu.
Ja pastāv pieņēmumi, ka noslēgtie līgumi šo apstākļu esamības dēļ netiks izpildīti, ja iespējams, steidzami bija jāsagatavo un jānosūta otrai pusei paziņojums par šo apstākļu iestāšanos, to sekām un paredzamo laika posmu šo seku novēršanai. Atkarībā no līgumu veida līguma saistību izpildi var vai nu atlikt (izpildes atlikšana uz vēlāku datumu), vai arī mainīt izpildes veidu, vai arī pilnībā izbeigt saistību izpildi. Ja paziņojums otrai pusei netika nosūtīts savlaicīgi, tad atsauce uz nepārvaramu varu, apsverot strīdu nākotnē, var netikt atzīta par labu iemeslu atteikties izpildīt saistības. Kavēšanās saistību izpildē, kas notika pirms paziņojuma nosūtīšanas, nav attaisnojošs iemesls.
Savukārt, saņemot paziņojumu par nepārvaramās varas iestāšanos, ir rūpīgi jāizvērtē apstākļi, uz kuriem atsaucas otrā puse, jo īpaši: vai pastāv cēloņsakarība starp apstākļiem un nespēju izpildīt saistības.
Tiesību teorijā nepārvaramas varas jēdziens ir balstīts uz četriem elementiem:
- notikums, kuru nevar novērst un kura sekas nevar pārvarēt,
- līguma noslēgšanas laikā persona, rīkojoties saprātīgi, nevarēja paredzēt notikumu,
- notikums nav noticis personas vai viņas kontrolē esošas personas vainas dēļ,
- notikums padara saistību izpildi ne tikai apgrūtinošu, bet arī neiespējamu.
Ja otrās puses paziņotais apstāklis atbilst visiem iepriekšminētajiem kritērijiem, ir jāatzīst nepārvaramas varas esamība.
Globāla vīrusa parādīšanās un izsludinātā ārkārtējā situācija, kuras mērķis ir ierobežot tā izplatību, automātiski nav universāls pamats, lai pārtrauktu vai apturētu jebkādu līgumsaistību izpildi. Ieviestajiem pasākumiem nevajadzētu būt par attaisnojumu, lai komersantus atbrīvotu no jebkādu viņiem neizdevīgu vai neērtu pienākumu izpildes. Katrs gadījums ir jāizskata individuāli, ņemot vērā to, vai ir alternatīvi saistību izpildes veidi vai saprātīgi mehānismi, kā izpildīt līgumsaistības, pat ja tas rada zaudējumus un pārkāpj norunātos termiņus.
Aktuāli
