Daudzi Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi ir saskārušies ar nepatīkamu situāciju. Pirms gada vai pusotru gada viņi nomainīja gāzes skaitītājus savā objektā, bet šodien viņi pēkšņi saņēma no gāzes piegādātāja sūdzību, kurā teikts, ka noņemtais skaitītājs tika nodots pārbaudei, un ekspertīzes laikā ir konstatēti plombas bojājumi (piemēram, skrambas), kas, pēc eksperta domām, norāda uz mēģinājumu iejaukties skaitītāja darbībā.
Un tad, pamatojoties uz šo ekspertīzi un vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, pakalpojumu sniedzējs pieprasa patērētājam samaksāt ļoti ievērojamu summu, kas tiek noteikta un prasībā norādīta kā “gāzes patēriņa pārrēķins”.
Saskaņā ar šo noteikumu 89.punktu, pārrēķina summa tiek aprēķināta šādi. Par pamatu tiek ņemta gāzes skaitītāja maksimālā caurlaidspēja (kubikmetri stundā), kas tiek reizināta ar 24 stundām, pēc tam ar dienu skaitu norēķinu periodā. Tad no saņemtā reizinājuma tiek atskaitīta summa, kuru patērētājs jau ir samaksājis par gāzi šajā norēķinu periodā. Iegūtā starpība tiek reizināta ar tarifu, kas bija spēkā tajā mēnesī, kad patērētājs patērējam noņēma skaitītāja rādījumus, un tad produkts tiek reizināts vēl ar diviem. Rezultāts ir “astronomiskā” summa, kuru gāzes piegādātājs pieprasa apmaksāt lietotājam.
Šāds aprēķins, kā likums, tiek veikts pareizi, taču nav iespējams piekrist visiem pamatojumiem, kas norādīti gāzes piegādātāja pieprasījumā.
Minēto noteikumu 87.punkts, uz kuru atsaucas gāzes piegādātājs izstādot pretenziju, skan šādi: „Ja, pārbaudot lietotāja dabasgāzes sistēmu, sadales sistēmas operators konstatē, ka patvaļīgi ierīkots pieslēgums pirms komercuzskaites mēraparāta vai lietotājs dabasgāzi lieto bez komercuzskaites mēraparāta, vai komercuzskaites mēraparāts vai plomba ir bojāta un kādas minētās darbības dēļ ir samazināts dabasgāzes patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja dabasgāzi lietot bez maksas, sistēmas operators par konstatēto faktu sastāda aktu divos eksemplāros. Vienu akta eksemplāru glabā sadales sistēmas operators, otrs tiek nodots lietotājam vai tā pārstāvim.” Pamatojoties uz šāda akta tiek izveidots lietotājam adresēts pieprasījums samaksāt ievērojamas summas.
Tādējādi, pēc gāzes piegādātāja domām, ir pietiekami piefiksēt skaitītāja vai plombas bojājumu faktu, veicot atbilstošu ekspertīzi, kas var liecināt par mēģinājumu iejaukties skaitītāja darbībā, nolūkā gāzi izmantot bez maksas, un tas jau ir iemesls piegādātājam izstādīt lietotājam pretenziju ar prasību samaksāt gāzes patēriņa pārrēķinu par periodu, kas tiek aprēķināts par gadu pirms skaitītāja noņemšanas.
Gāzes piegādātāja veiktajā ekspertīzē netiek uzdots jautājums, cik sen plomba tika bojāta, vai šie bojājumi norāda uz reālu iejaukšanos skaitītāja darbībā un kādi gāzes apjomi tika zaudēti (un ne tikai par iespējamu mēģinājumu vai netīšu bojājumu). Tajā pašā laikā tiek ignorēts fakts, ka visā šī skaitītāja darbības laikā gāzes patēriņš bija vienmērīgs, patēriņa apjoms nesamazinājās. Tas ir, piegādātāju nemaz neinteresē, vai ir notikusi gāzes zādzība, vai skaitītāja/plombas bojājuma raksturs norāda uz radīto iespēju patērēt gāzi bez maksas. Vai ir bojājumi uz plombas vai uz skaitītāja? Tad maksā!
Ministru kabineta noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 87.punkts tiek izmantots tikai tādēļ, lai aprēķinātu prasījuma summu un izstādīt to gāzes lietotājam apmaksai. Vainas noteikšanai nepietiek tikai ar skaitītāja/plombas bojājuma fakta fiksēšanu un pārrēķina veikšanu. Šajā situācijā būtu loģiski un pareizi:
a) fiksēt skaitītāja vai plombas bojājuma negatīvās sekas (skaitītāja rādījumu samazināšanās, fakts, ka tiek radīta iespēja izmantot gāzi bez maksas vai gāzes zādzība);
b) noteikt cēloņsakarību starp plombas bojājuma faktu un iepriekšminētajām negatīvajām sekām.
Tikai ar Ministru kabineta noteikumu izmantošanu nepietiek, lai noteiktu vainu un pamatotu gāzes piegādātāja prasības samaksāt aprēķināto pārrēķinu.
Tomēr piegādātājs veiksmīgi piemēro šo praksi. Patiešām, tie paši Ministru kabineta noteikumi Nr.78, gāzes piegādātājam kā gāzes sadales sistēmas operatoram, nosaka tiesības nekavējoties pārtraukt gāzes piegādi, ja ir atklāts pārkāpums, kura dēļ lietotājam ir samazinājies aprēķinātās gāzes daudzums vai tika radīta iespēja patērēt gāzi bez maksas. Tāpēc, ja lietotājs nepiekrīt piegādātāja prasībai, pastāv gāzes piegādes pārtraukuma risks, kas var ievērojami kaitēt uzņēmuma darbībai vai privāta objekta darbībai.
Tādējādi patērētājs šajā situācijā ir nostādīts izvēles priekšā: vai nu aizstāvēt savu nevainīgumu tiesā, vienlaikus riskējot palikt bez gāzes uz visu tiesas procesu laiku, vai arī noslēgt mierizlīgumu ar gāzes piegādātāju, samaksājot tamm daļu no aprēķinātās pārrēķina summas.
Tomēr ar to ir iespējams cīnīties, jo pēdējais vārds vienmēr paliek tiesneša ziņā, un būtu netaisnīgi uzlikt uz kāda atbildību par pārkāpumu, ko šī persona nav izdarījusi. Pirmstiesas process ir arī laba iespēja pierādīt, ka neesat iesaistīts pārkāpumā, un atrisināt strīdu ar gāzes piegādātāju uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem. Piegādātāja prasība ir tikai vienas puses viedoklis, kuram var nepiekrist un aizstāvēt savu pozīciju līdz galam.
Aktuāli
