Cilvēki, kas ir latviešu pēcnācēji, bieži uzdod tipisku jautājumu: “Mans sencis dzīvoja Latvijā un emigrēja. Vai es varu pretendēt uz Latvijas pilsonību?Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no vairākiem faktoriem: vai pretendents ir latvietis; vai viņam/viņai ir pierādījumi, kas apstiprina, ka viņa/viņas sencis bija etniskais latvietis; vai ir Latvijas iestāžu izsniegti dokumenti, kas apliecina senča eksistenci, dzīvesvietu un etnisko piederību utt.
Pretendentam ir tiesības pieteikties uz Latvijas pilsonību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- Pieteikuma iesniedzējs ir latvietis;
- Viens no viņa vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis;
- Viņa tiešais sencis dzīvoja Latvijā no 1891. līdz 1940. gadam;
- Pieteikuma iesniedzējs runā latviešu valodā.
Apskatīsim šos nosacījumus sīkāk.
Nosacījums Nr.1: “Pieteikuma iesniedzējs ir latvietis”.
Pieteikuma iesniedzējs var apgalvot, ka ir latvietis, ja viņa dokumentos ir norādīta viņa tautība “latvietis” vai nav norādīta nekāda tautība. Mūsdienu pasēs tautība parasti nav norādīta, taču attiecīgo informāciju var atrast pieteikuma iesniedzēja laulības apliecībā (kurā bieži vien ir norādīta laulāto tautība) un viņu bērnu dzimšanas apliecībās (kurās bieži vien ir norādīta vecāku tautība).
Nosacījums Nr.2: “Viens no pieteikuma iesniedzēja vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis.”
Atbilstību šim nosacījumam apliecina arī dzimtsarakstu nodaļas izsniegtie dokumenti: vecāku tautību var redzēt pieteikuma iesniedzēja dzimšanas apliecībā, kā arī laulības apliecībā. Vecvecāku tautība tiek pārbaudīta tādā pašā veidā.
Nosacījums Nr.3: “Pieteikuma iesniedzēja tiešais sencis dzīvoja Latvijā laikā no 1891. gada līdz 1940. gadam.”
Kā pierādījumu var izmantot šādus dokumentus:
- civilstāvokļa aktu (dzimšanas, laulības u. c.), ko izdevusi Latvijas Dzimtsarakstu nodaļa vai Latvijas Vēstures arhīvs;
- izrakstus no tautas skaitīšanām, kas veiktas Latvijā 1896.–1897. gadā un 1935. gadā; dokumentus par nodokļu samaksu Latvijā, par iesaukšanu armijā u. c. Šie dokumenti ir Latvijas Vēstures arhīva jurisdikcijā;
- Latvijas pilsoņa pase, kas izdota pirms Otrā pasaules kara, vai arhīva informācija, ka šāda pase faktiski ir izdota.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka visiem dokumentiem, kas apliecina senča dzīvesvietas faktu Latvijā, jābūt izdotiem kompetentās Latvijas iestādēs.
Nosacījums Nr.4: “Iesniedzējs runā latviešu valodā.”
Šo faktu var apstiprināt tikai klātienē, nokārtojot Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes organizētu eksāmenu. Nepieciešamais valodas zināšanu līmenis ir A2. Nesekmīgas nokārtošanas gadījumā eksāmenu var kārtot atkārtoti. Galvenais ir nokārtot to gada laikā no pilsonības pieteikuma iesniegšanas dienas.
Juridiskais birojs Inlatplus ar plašu pieredzi un zināšanām migrācijas tiesību jomā var sniegt pakalpojumus visu nepieciešamo juridisko procedūru veikšanai Latvijas pilsonības iegūšanai.
Aktuāli
