2023.gada 8.jūlijā Latvijas Saeima pieņēma vairākus grozījumus Repatriācijas likumā un Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā.
Šo grozījumu būtība ir tāda, ka turpmāk repatrianta statuss dod tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, nevis pastāvīgo, kā tas bija līdz šim. Pastāvīgās uzturēšanās atļauja tiks piešķirta pēc 5 gadu pastāvīgās uzturēšanās Latvijā, ar nosacījumu, kā pretendents apgūs latviešu valodu vismaz A2 līmenī. Dzīvesvieta Latvijā tiek uzskatīta par pastāvīgu, ja pretendents nav bijis prom no Latvijas 6 mēnešus pēc kārtas vai vairāk nekā 1 gadu kopumā 5 gadu laikā. Attiecīgi, ja šis nosacījums nav izpildīts, tad pēc 5 gadiem būs atkārtoti jāpieprasa termiņuzturēšanās atļauja uz nākamajiem pieciem gadiem.
Šo izmaiņu mērķis ir pārtraukt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu tām personām, kuras saņem repatrianta statusu, lai neatgrieztos Latvijā, bet gan tikai kā līdzeklis brīvai pārvietošanai Šengenas zonā.
Turklāt šie grozījumi paredz no 2024.gada 1.janvāra pilnībā atcelt Repatriācijas likumu.
Tāpat kā līdz šim, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi var pretendēt uz uzturēšanās atļauju Latvijā, ja ir pierādījumi, ka viņu senči un/vai viņi paši pieder pie latviešu etniskās grupas, bet turpmāk tā būs termiņuzturēšanās atļauja uz 5 gadiem, nevis pastāvīgās.
Aktuāli
