Latvijas Pilsonības likums paredz īpašu pilsonības atjaunošanas mehānismu personām, kuru ģimenes 20. gadsimta okupāciju laikā bija spiestas atstāt Latviju. Runa ir par tā dēvētajiem Latvijas trimdiniekiem — Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam pameta Latviju, glābjoties no nacistiskās vai padomju okupācijas, vai tika deportēti no Latvijas un līdz neatkarības atjaunošanai neatgriezās pastāvīgā dzīvesvietā Latvijā.
Daudziem šo personu pēcnācējiem Latvijas pilsonība ir īpaši nozīmīga tieši kā otrā pilsonība, jo tā ļauj atjaunot tiesisko saikni ar Latviju, neatsakoties no jau esošās pilsonības.
Tā kā Latvijas aneksija un tai sekojošās okupācijas (padomju, nacistiskā un atkārtoti padomju) nepārtrauca Latvijas Republikas pastāvēšanu de jure, personas, kuras minētajā laikposmā okupācijas režīmu dēļ pameta valsti, kā arī viņu pēcnācēji netiek pielīdzināti emigrantiem vārda parastajā izpratnē. Viņiem likumā ir paredzēts Latvijas pilsonības atjaunošanas mehānisms, nevis pilsonības iegūšana vispārējā migrācijas kārtībā, t.e. vispirms saņemot termiņuzturēšanās atļauju, tad pastāvīgo uzturēšanās atļauju un tikai pēc tam pilsonību naturalizācijas ceļā.
Uz pilsonības atjaunošanu var pretendēt personas, kuras 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi un okupāciju periodā pameta Latviju, kā arī viņu tiešie pēcnācēji (bērni, mazbērni un turpmākās paaudzes lejupējā līnijā), kas dzimuši ārpus Latvijas.
Šai pieteicēju kategorijai Latvijas likums pieļauj savas esošās pilsonības saglabāšanu un Latvijas pilsonības kā otrās pilsonības iegūšanu. Tā ir viena no būtiskajām atšķirībām starp šo mehānismu un naturalizāciju.
Neraugoties uz to, ka tiesības uz pilsonības atjaunošanu ir nostiprinātas likumā, to īstenošana praksē reti ir formāla procedūra. Pat arhīva dokumentu esamības gadījumā ne vienmēr ir acīmredzams, kā tieši kompetentās iestādes tos interpretēs.
Juridiskais birojs Inlat Plus sniedz juridisko palīdzību lietās, kas saistītas ar Latvijas pilsonības atjaunošanu piespiedu emigrantu pēcnācējiem — sākot no tiesiskā perspektīvu izvērtējuma un beidzot ar klienta interešu pārstāvību kompetentajās iestādēs. Sākotnējā analīze ļauj noteikt, vai konkrētā situācija atbilst likumā paredzētajam mehānismam, kādi pastāv tiesiskie un pierādījumu riski un kā vislietderīgāk izstrādāt lietas stratēģiju.
Aktuāli
