Ja divi vai vairāki mantinieki ir mantojuši komercsabiedrības kapitāla daļas, bet nav varējuši savā starpā vienoties par mantojuma sadali, tad kapitāla daļas kļūst par kopīpašumu. Līdzmantinieki, kuriem kopīgi pieder kapitāla daļas, no daļas izrietošās tiesības (tai skaitā balsstiesības) var realizēt, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.
Kopīgā pārstāvja neesamība apdraud sabiedrības vadības institūcijas – dalībnieku sapulces – darbību, jo bez kopīgā pārstāvja iecelšanas nav iespējams kopīgi izmantot balsstiesības dalībnieku sapulcē, nav iespējams pieņemt lēmumus, kas saskaņā ar likumu ir nodoti dalībnieku sapulces ekskluzīvā kompetencē (Komerclikuma 210. pants). Tas savukārt var traucēt komercsabiedrības darbību, kā rezultātā var tikt nodarīts būtisks kaitējums uzņēmumam un tā dalībniekiem.
Viena izeja no šīs situācijas var būt prasības celšana tiesā par kopīpašuma izbeigšanu un reālu daļu sadali. Likums pieļauj, ka vienlaikus ar šādas prasības celšanu vai vēlāk ir iespējams iesniegt pamatotu pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, lūdzot tiesu uz laiku (uz iztiesāšanas laiku) noregulēt strīdīgās attiecības, ieceļot kopīgo pārstāvi.
Tādējādi, nesagaidot tiesvedības beigas, var tikt iecelts kopīgs pārstāvis, kas nodrošinās uzņēmumam nepieciešamo lēmumu pieņemšanu, tajā skaitā nepieciešamības gadījumā esošā valdes locekļa atcelšanu un jauna valdes locekļa iecelšanu.
Tā kā pagaidu aizsardzība paredzēta, lai novērstu tiesību aizskārumu vai būtiska kaitējuma nodarīšanu uzņēmumam, tad pieteikumā ir nepieciešams detalizēti pamatot, kādas tieši prasītāja tiesības var tikt pārkāptas vai kāds būtisks kaitējums viņam var tikt nodarīts, ja kopīgs pārstāvis nebūs iecelts.
Aktuāli
