Atgūt parādu no kompānijas, kas iet uz maksātnespēju, ir uzdevums, kurā atbilde pavisam nav viennozīmīga. Turklāt šī uzdevuma izpildes gaitā priekšlaicīgi šķirties no savas naudas draud pašam kreditoram. Par tipiskākiem riskiem stāsta juridiskās kompānijas Inlat Plus valdes loceklis Aleksandrs Ļenkovskis.
Sekot līdzi termiņiem
Kreditoram uzmanīgi jāseko saviem debitoriem. Ja kompānija tiek pasludināta par maksātnespējīgu, par to tiek publicēts atbilstošs sludinājums laikrakstā “Lavijas Vētnesis”. Šobrīd likums nosaka, ka kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš ir no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem. Turklāt pēdējos gados tiesa parasti nosaka vienu mēnesi ilgu termiņu.
Kas var notikt, ja jūsu kompānija pieteiks savas pretenzijas pēc šī termiņa? Administrators iekļaus to sarakstā, bet jau otrā kārtā, un vēl bez balsstiesībām kreditoru sapulcēs. Un būtībā tā būs pat ne otrā, bet gan piektā kārta. Pirmajā, kā zināms, nāk pati maksātnespējas administrācija, pēc tam darbinieki, tad valsts, pirmās kārtas kreditori (kas paspēja noteiktajā termiņā), un tikai pēc tam – jūs. Diez vai kompānijai būs palicis kaut kas vērtīgs uz to brīdi, kad pienāks kārta norēķināties ar jums.
Bez tam, ja parāda summa ir ievērojama un ja jūs uzspēsiet nokļūt pirmās kārtas kreditoru sarakstā, tad jūs iegūsiet tiesības ietekmēt administratora darbības.
Padoms:
Uzņemieties pienākumu reizi mēnesī pārbaudīt savus parādniekus Maksātnespējas reģistra datu bāzē (atrodas Uzņēmumu reģistra vietnē – http://www.ur.gov.lv/rus/neplatezosposobnosti.html). Vismaz pašus lielākos vai aizdomīgākus.
Jābrīdina
Cita situācija, kad jūs paši redzat, ka firma nevar ar jums norēķināties, un sniedzat tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu par šīs kompānijas maksātnespēju. Šeit ir svarīgi pareizi noformēt vēstuli-pretenziju, kurā jūs paziņojat parādniekam par saviem nodomiem. Pats galvenais – tajā jābūt skaidri rakstītam brīdinājumam, ka ja debitors nereaģēs uz šo vēstuli trīs nedēļu laikā, tad jūs kā kreditors iesniegsiet tiesā pieteikumu par tā atzīšanu par maksātnespējīgu. Pie tam, tajā jānorāda parāda summa un citi fakti, kas saistīti ar lietu.
Šis dokuments parādniekam obligāti jāsūta ar ierakstītu, apdrošinātu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu. Ja vēstule ir apdrošināta, tiek aprakstīts tās saturs: jānorāda, ka tas ir brīdinājums par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.
Ja tas netiks izdarīts, turpmāk notikumi var attīstīties pēc diviem scenārijiem. Pirmais: tiesa nepieņems jūsu pieteikumu, aizbildinoties ar to, ka netika ievērotas visas nepieciešamās procedūras. Bet valsts nodevu simts latu apmērā jūs jau samaksājāt! Nāksies atkal rakstīt vēstuli, gaidīt trīs nedēļas un vērsties tiesā. Var gadīties, ka firmas-parādnieka īpašnieki līdz tam brīdim jau ir izveduši visus aktīvus no kompānijas, un tad jūsu iniciatīvai nebūs nekādas jēgas. (Bet atkal – valsts nodeva jau ir samaksāta!)
Otrs variants vēl sliktāks. Tiesa kaut kāda iemesla dēļ nepievērš uzmanību tam, ka brīdinājuma vēstule netika pienācīgā kārtā noformēta un nosūtīta, un tomēr uzsāk tiesvedību. Nu un jau tiesas sēdes laikā tiesnesis atzīst kreditora pieteikumu par nepamatotu (un tas viss formalitāšu neievērošanas dēļ!). Šajā gadījumā kreditors zaudē ne vien summu, ko viņš iztērējis valsts nodevas samaksai, bet arī ap 800 latu – administratora algai, kuru kompānijai ieceļ tajā brīdī, kad tiek ierosināta lieta par kompānijas maksātnespēju.
Parādnieks nepierīt
Kad parādnieks saņem brīdinājuma vēstuli, viņam trīs nedēļu laikā vai nu jāsamaksā jums parāds, vai nu jāizklāsta savi pamatoti iebildumi.
Ja tas nenotiek, kreditors var griezties tiesā. Un tagad nedaudz paspriedīsim: kādus iebildumus var uzskatīt par pamatotiem? Tas jāizlemj pašam kreditoram, bet tikai viņam jāņem vērā, ka tiesnesis var viņam nepiekrist.
Un ja tiesnesis uzskatīs, ka debitora iebildumi bija pamatoti, bet kreditors vienalga iesūdzēja viņu tiesā, tad skaties otro variantu no iepriekšējas nodaļas: kreditors zaudē kopumā ap 900 latu ar nulles rezultātu parāda piedzīšanas lietā.
Pie tam, prakse rāda, ka noteikta parādnieku daļa tieši tā arī rīkojas. Vienalga kāds ir parāds, viņi vienalga ir kategoriski pret. Piemēram, raksta, ka prece (vai pakalpojums), ko piegādāja kreditors, izrādījās nekvalitatīvs, ka viņiem kaut kas nepatika utml.
It īpaši šādā veidā cieš kompānijas, kurām parādā ir 1,5-2 tūkstošus latu. To parādnieki domā šādi: neies taču viņu kreditors tiesāties tādas summas dēļ! Es labāk pagaidīšu un neņemšu no apgrozījuma šo naudu… Un nemaksā. Bet kreditors domā: ja tiesāties ir neizdevīgi, tad es vismaz pabiedēšu viņu ar maksātnespējas atzīšanas briesmām!.. Pie tam kreditori bieži aizmirst, ka ir liela starpība starp firmas nevēlēšanos apmaksāt rēķinus un tās maksātnespēju. (Šajā gadījumā kreditors uz savu vēstuli-pretenziju saņem no kompānijas iebildumus. Skat, mūs aktīvi ir lielāki par mūsu parādsaistībām! Mums viss ir labi.)
Tomēr gadās tik spītīgi biznesmeņi, kuri vēlas par katru cenu sodīt savus parādniekus, pat zaudējot (ar ļoti lielu iespējamību) tos pašus 900 latus. Citreiz viņiem pat veicās: bija gadījums, kad vienu veiksmīgu lielu kompāniju atzina par maksātnespējīgu tieši tāda divus tūkstošus maza parāda dēļ. Vienkārši administrators dokumentos konstatēja, ka firma atradās maksātnespējas stāvoklī kādu laiku atpakaļ. Un tam, ka uzņēmums uz doto brīdi veiksmīgi izkļuva no finanšu bedres, jau nebija nekādas nozīmes…
Padoms:
Ar dokumentu palīdzību fiksēt darbu nodošanu pasūtītājam, it īpaši, ja runa ir par pakalpojumiem, “kurus nevar pataustīt”. Piemēram, mārketinga attīstības plāna sastādīšana.
Administrators iebilst
Cits kreditoram bīstams moments parādās tad, kad administrators pieņem pieteikumus no kreditoriem. Viņš to vienkārši var nepieņemt, neatzīstot, tādā veidā parāda esamību. Piemēram, administrators teiks, ka it kā dokumentos atrada sūdzības par sniegto pakalpojumu kvalitāti, un viņš uzskata, ka par šiem kreditora prasījumiem pastāv strīds. Risiniet tos, lūdzu, tiesā.
Tad nākas pārsūdzēt administratora darbības tiesā. Turklāt, ja tiesa piekritīs administratora viedoklim, kompānijai nāksies aizstāvēt savas tiesības, lai tās prasījums tiktu iekļauts kopējā kreditoru sarakstā uz tiesas procesa pamata uz vispārējiem noteikumiem. Bet tas nozīmē, ka atkal būs papildus izdevumi valsts nodevām (kreditoru sarakstā iekļauj bez maksas) ar pavisam neskaidrām perspektīvām vairākus gadus tiesāties ar kompāniju, kas jau atzīta par maksātnespējīgu!
Maksātnespēja kā šantāža
Šī gada sākumā veiksmīgi beidzās situācija, kad liels Latvijas uzņēmumu – zivju pārstrādes rūpnīcu Kolumbija Ltd – gandrīz nepasludināja par maksātnespējīgu smieklīga (salīdzinājumā ar tās miljonu lielu apgrozījumu) parāda dēļ. To izdarīja kompānija AB Sistmas, kas vēl 2005.gadā rūpnīcā veica remontdarbus. Kā vēlāk paskaidroja Kolumbija Ltd valdes loceklis Igors Krupniks, viņi bija neapmierināti ar remonta kvalitāti un tāpēc nolēma neapmaksāt pilnā apmērā izpildītos darbus. Un, lūk, četriem gadiem aizritot, kompānija AB Sistmas vērsās tiesā. Nevis ar pretenziju saistībā ar nesamaksātajiem 2 607 latiem, bet uzreiz ar pieteikumu atzīt zivju pārstādes uzņēmumu par maksātnespējīgu. Maksātnespējas lieta tika ierosināta, kompānijas konti tika arestēti!
Jāteic, šim pieteikumam bija būtiskas sekas. “Tagadējos apstākļos šāda informācija ir liels trieciens!” – stāstīja Igors Krupniks. Uzņēmumam atteicās izsniegt preču kredītus uz parastajiem nosacījumiem. Nācās aizņemties papildus 200 tūkstošus.
Kompānija Kolumbija Ltd nolēma, ka lietderīgāk būs samaksāt veco parādu, tādējādi liedzot iespēju pasludināt maksātnespēju. Tam piekrita arī tiesneši, pie tam sodot prasītāju – remonta kompāniju – uz 900 latiem (tiesas izdevumu summa) par nepamatota pieteikuma iesniegšanu.
Igors Krupniks AB Sastmas darbības nosauca par “legālo šantāžas mēģinājumu”. No sevis gribam piebilst: šantāža tomēr izdevās!
Aktuāli
