Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 181.panta trešo daļu, bērnam ir tiesības, izņemot vecākus, uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm (saskarsmes tiesība).
No šīs normas satura un nozīmes izriet, ka ne tikai vecākiem, bet arī brāļiem, māsām, vecvecākiem un citām personām ir tiesības sazināties. Citu personu, normā minēto, loks, nav noteikts, taču tās pat var nebūt bērna radinieki, tomēr saskarsmes tiesību priekšnoteikums ir pietiekami ilgs uzturēšanās laiks ar bērnu nedalītā mājsaimniecībā. Brāļiem, māsām un vecvecākiem prasība par ilgstošu uzturēšanos nedalītā mājsaimniecībā likumā nav noteikta.
Tas nozīmē, ka nepilngadīga bērna pieaugušajiem brāļiem, pusbrāļiem, pusmāsām, vecvecākiem, vecvecvecākiem strīda gadījumā ir tiesības vērsties ar prasību, lai īstenot savas tiesības sazināties ar bērnu, pat ja viņi nekad nav dzīvojuši kopā ar bērnu.
Taču saskarsmes tiesības ierobežo nosacījums, ka personisko attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanai ir jāatbilst bērna interesēm. Turklāt saziņas tiesības, pirmkārt, ir bērna tiesības, nevis viņa atbildība.
Tādējādi bērna saskarsme ar personām, kuras nav bērna vecāki, bet ar kurām bērnam ir izveidojušās ciešas ģimenes attiecības, līdzīga saskarsmei ar vecākiem, ir iespējama, ja tas nav pretrunā ar bērna interesēm. Turklāt bērna intereses tiek noteiktas katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā bērna personīgās vajadzības, vecumu, veselības stāvokli, garīgās un fiziskās attīstības līmeni un citus aspektus, kas jānosaka, tostarp uzklausot bērna viedokli.
Latvijas Republikas Civillikuma 182. panta pirmā daļa paredz, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.
Personai, kuras saziņas tiesības ar bērnu ir pārkāptas, ir tiesības vērsties tiesā ar prasību pret personu, ar kuru bērns dzīvo, lai nodibinātu saziņu ar bērnu, piedāvājot savu saskarsmes variantu ar bērnu (saziņas laiks un biežums, saziņas organizēšanas metode, saziņas vieta, pienākumu noteikšana katrai pusei, saskarsmes un komunikācijas uzturēšana starp pusēm saskarsmes laikā utt.).
Tiesa, ja tas atbilst bērna interesēm, var ierobežot saskarsmes tiesību sazināties ar bērnu, un nepieciešamības gadījumā, noteikt, ka tikšanās ar bērnu var notikt tikai kontaktpersonas klātbūtnē bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā.
Aktuāli
