Kā saņemt dīkstāves pabalstu sakarā ar COVID-19 krīzi

Vairs nevienam nav šaubu par to, ka COVID-19 krīze ir ārkārtīgi negatīvi ietekmējusi pasaules ekonomiku, un joprojām turpina to ietekmēt. Dažas nozares ir krīzes mazāk skartās, bet citas – ļoti nopietni, un bez valdības atbalsta vairākiem uzņēmējiem pašreizējos apstākļos neiztikt. Lai operatīvi reaģētu uz COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, š. g. 20. martā ir pieņemts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tas paredz viarākus atbalsta pasākumus nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām.

Pamatojoties uz šo likumu, Ministru kabinets ir izstrādājis Noteikumus Nr.165 par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (turpmāk tekstā – Noteikumi), kas ir stājušies spēkā 28.martā.

Noteikumi paredz kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus. Tie nosaka arī kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Par dīkstāves pabalstu Noteikumu izpratnē uzskata pabalstu, ko izmaksā, ja krīzes skartais darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam.

Dīkstāves pabalstam ir tiesīgi pieteikties šādas krīzes skarto darba devēju un nodokļu maksātāju kategorijas:

• ja viņu ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30%;
• ja viņu ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 20%, ja viņi atbilst vismaz vienam no trim kritērijiem:

a) uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10% no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā,

b) vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro vai

c) gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.

Dīkstāves pabalsta piešķiršanai darba devējam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. Par laika posmu no šī gada 14. marta līdz 31. martam iesniegums jāiesniedz līdz 25. aprīlim, bet turpmāk – līdz nākamā mēneša 25. datumam. Iesniegumā jānorāda sekojošā informācija:

• krīzes skartā darba devēja nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;
• dīkstāves periods;
• pamatojums par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;
• informācija par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, dīkstāves periods un bankas konta numurs);
• apliecinājums, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

Darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi.

VID izmaksā dīkstāves pabalstu par vienu kalendāro mēnesi piecu kalendāro dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

VID dīkstāves pabalstu nepiešķir:

• ja krīzes skartais darba devējs nav iesniedzis VIDā visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas;
• ja krīzes skartajam darba devējam pieteikuma iesniegšanas dienā nodokļu parāds ir vairāk nekā 1000 EUR un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums;
• ja krīzes skartais darba devējs ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;
• ja krīzes skartajam darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
• ja krīzes skartais darba devējs iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 EUR apmērā;
• ja krīzes skartais darba devējs nav iesniedzis VIDā pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs, vai VID, izvērtējot darba devēja iesniegumu, konstatē, ka darbinieka dīkstāves iestāšanās nav saistīta ar krīzes ietekmē radītajiem apstākļiem;
• ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc 2020. gada 1. martā;
• krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem;
• par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts;
• darbiniekiem, kuri vienlaikus ir nodarbināti valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā, saņem vecuma vai izdienas pensiju vai veic saimniecisko darbību;
• valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās un to kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem;
• krīzes skartajam darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātajam;
• ja krīzes skartajam darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz trīs procentus no darba devēja attiecīgā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem;
• ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 EUR, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 EUR.