Latvijas mantojuma tiesībās ir paredzēti trīs mantošanas pamati: likums, testaments un mantojuma līgums.
Pēc likuma manto testatora pārdzīvojušais laulātais un radinieki. Testatora radinieki manto noteiktā secībā, rindas kārtībā.
Mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:
1) mantojuma atstājēja tuvākie lejupējie radinieki (bērni, mazbērni, u.t.t.);
2) mantojuma atstājēja tuvākie augšupējie radinieki (vecāki, vecvecāki), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;
3) mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
4) pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radnieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.
Apakšējās šķiras mantinieks nemanto, kamēr ir dzīvs kāds no augstākas šķiras mantiniekiem. Šajā sakarā, ja mantojuma atstājējam ir palikuši, piemēram, bērni un vecāki, vecāki nemantos, ja bērni būs izteikuši savu gribu mantot.
Likumā noteikto mantošanas kārtību var mainīt ar testamentu vai mantojuma līgumu.
Testators saskaņā ar testamentu un līgumu savam nāves gadījumam var brīvi rīkoties ar visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas.
Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.
Galvenā atšķirība starp mantojuma līgumu un testamentu ir tā, ka līgumu nevar vienpusēji lauzt vai noraidīt.
Testamenti var būt vai nu publiski (sastādīti vai nu pie notāra, vai bāriņtiesā), vai privāti (kurus testators ir sastādījis pilnīgi patstāvīgi un parakstījis ar savu roku). Mantojuma līgumu sastāda tikai notariāla akta veidā pie notāra.
Ja mantojuma līgums attiecas uz nekustamo īpašumu, tad, lai tas būtu spēkā attiecībā uz trešajām personām, tas ir jāieraksta zemesgrāmatā. Šajā gadījumā testatoram nav tiesību atsavināt vai apgrūtināt īpašumu bez līgumiskā mantinieka piekrišanas.
Ja mantojumā ir iekļauts nekustamais īpašums Latvijā, tad neatkarīgi no tā, kur mantojuma atstājējs ir miris, mantojuma lieta ir jāatver pie notāra Latvijā un mantojuma process notiek pēc Latvijas mantojuma tiesībām.
Juridiskā biroja Inlatplus sniegto juridisko pakalpojumu klāstā ietilpst arī pakalpojumi klienta interešu pārstāvniecībai Latvijas teritorijā atklātajās mantojuma lietās.
Pateicoties ilggadējai pieredzei un mūsu speciālistu profesionalitātei, Juridiskais birojs Inlatplus ir gatavs saviem klientiem, t.sk. dzīvojošajiem ārpus Latvijas, sniegt pakalpojumus attiecībā uz mantojuma lietas atklāšanu pie Latvijas notāra vai tiesā, sniegt juridisko atbalstu visā mantojuma kārtošanas procesa gaitā, mantojuma apliecības saņemšanā un īpašuma tiesību reģistrācijā attiecībā uz mantoto īpašumu.
Aktuāli
