2018.gada 18.jūlijā spēkā stājušies kārtējie grozījumi Imigrācijas likumā. Tajos nav nekā sensacionāla, taču ir dažas nianses, kurām vērts pievērst uzmanību:
- Imigrācijas likums (turpmāk tekstā – Likums) ievieš jaunu definīciju: students (iepriekšējā redakcijā šis jēdziens netika noformulēts). Tātad, students Likuma izpratnē ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā. Un, ja agrāk ir bijušas šaubas, vai uz uzturēšanās atļauju var pretendēt students, kas mācās koledžā (nevis augstskolā), tagad atbilde uz šo jautājumu ir skaidra: jā, var.
- Vēl kāds svarīgs grozījums, kas arī attiecas uz studentiem. Iepriekšējā Likuma redakcijā bija noteikts, ka uzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku. Jaunajā redakcijā šis formulējums tiek papildināts ar sekojošo frāzi: uz laiku, kas par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijas Republikā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku. Visticamāk, šis grozījums ir ieviests Likumā nolūkā dot studentam pietiekami daudz laika, lai pēc studiju pabeigšanas paspētu atrast darbu Latvijā vai nodibinātu savu kompāniju.
- Likums jaunā redakcijā ir parūpējies arī par „mūžīgajiem” studentiem, kuri ir stājušies Latvijas augstskolās ar vienīgo nolūku saņemt uzturēšanās atļauju, nevis pašu mācību dēļ. Tagad Likums stingri nosaka, ka studentam var atteikt piešķirt uzturēšanās atļauju (vai atteikt pagarināt jau esošo uzturēšanās atļauju), ja students nav sasniedzis pietiekamu progresu studijās, uz ko norāda viens vai vairāki no šādiem apstākļiem:
b) pēdējo piecu gadu laikā pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas vismaz divas reizes uzsācis studijas studiju programmā un tās pārtraucis pirms studiju programmas sekmīgas pabeigšanas,
c) studijas vienā studiju programmā vairāk nekā par vienu gadu pārsniedz studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas nav ilgāks par trim gadiem, vai vairāk nekā par diviem gadiem pārsniedz studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas ir ilgāks par trim gadiem. - Jauni grozījumi būtiski atvieglo uzturēšanās atļauju saņemšanu ārvalstu aviosabiedrību pārstāvjiem. Kā zināms, 2017.gada februārī Likums padarīja daudz sarežģītāku uzturēšanās atļauju saņemšanas procedūru ārvalstu komersantu pārstāvjiem, paredzot veselu virkni jaunu prasību gan attiecībā uz pašu ārvalstu komersantu (jābūt reģistrētam ārvalstī vismaz piecus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas), gan attiecībā uz tā pārstāvniecību Latvijā (pēdējā gada laikā nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku, tā gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro), turklāt uzturēšanās atļauja šādam pārstāvim tika izsniegta tikai uz diviem gadiem (nevis uz četriem, kā tas bija agrāk), plus pēc šādas uzturēšanās atļaujas termiņa beigām ārzemnieks turpmāko divu gadu laikā nebija tiesīgs pieprasīt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju uz tāda paša pamata.
Tagad jaunajā redakcijā Likumā ir parādījies jauns apakšpunkts, kas tieši attiecas uz ārvalstu aviosabiedrības pārstāvi: uzturēšanās atļauja tiek piešķirta uz četriem gadiem, ja ārzemnieks ir Latvijas Republikā reģistrētas ārvalsts aviosabiedrības pārstāvniecības pārstāvis. Un vairs nekādu papildus prasību nedz attiecībā uz gada apgrozījumu, nedz uz minimālo darbinieku skaitu, plus tiek noņemts ierobežojums atkārtoti pieprasīt uzturēšanās atļauju divu gadu laikā.
Aktuāli
