Saistībā ar ārkārtas situāciju un saskaņā ar likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 30. pantu, laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus. Šis likuma pants var izraisīt lielas diskusijas praksē, ņemot vērā termina “nokavējuma procenti” atšķirīgu interpretāciju.
Civillikuma 1759. pantā zem termina “nokavējuma procenti” tiek apzīmēti procenti, kas maksājami bez jebkādas vienošanās, pamatojoties uz likumu, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.
Tomēr Civillikumā pastāv tāds jēdziens kā “līgumsods”, kas apzīmē kaitējumu, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.
Līgumos bieži tiek izmantoti tādi jēdzieni kā “naudas sods”, “soda naudas”, “soda procenti”.
No iepriekšminētā var secināt, ka praksē pastāv pietiekami liels skaits līdzīgu jēdzienu, kas nozīmē, ka nākotnē starp kreditoru un parādnieku var rasties strīdi par to, vai likuma pants attiecas uz viņu situāciju. Piemēram, kreditors var uzskatīt, ka likumisko procentu ierobežojums neattiecas uz nokavējuma procentiem vai soda naudām, kas noteiktas pušu līgumā. Savukārt parādnieku interesē “nokavējuma procentu” jēdziena paplašināta interpretācija un viņš uzstās, ka uz visām sankcijām attiecas likumā noteikto likumisko procentu ierobežojums. Šīs pretrunas var izraisīt ilgus tiesas procesus.
Gribētos vērst uzmanību tam, ka likumā ir noteikts likumisko procentu ierobežojums. Plašsaziņas līdzekļos bieži tiek minēts ierobežojums 6% gadā, identificējot šo jēdzienu ar likumiskajiem procentiem. Tas nav gluži tā. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā. Tas ir, ne visos gadījumos tiek ņemti vērā 6% gadā; šis ierobežojums ir spēkā tikai līgumiem ar patērētājiem.
Aktuāli
