Dubultpilsonības saņemšana

22.11.2018 Karina Kaca, Juriste

Kopš Pilsonības likuma grozījumi stājušies spēkā 2013.gada 1.oktobrī, Latvijā ir atļauta dubultpilsonība. Termins „dubultpilsonība” ir definēts likumā kā personas piederība pie vairāku valstu pilsonības. Jāatzīmē, ka personām, uz kurām šis definējums attiecas, ir lielākas priekšrocības, salīdzinot ar citiem cilvēkiem, it īpaši, ja runa ir par Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonību. Tiesības brīvi pārvietoties, dzīvot un strādāt jebkurā ES dalībvalstī bez jebkādiem ierobežojumiem – tā ir tikai daļa no priekšrocībām.

Sniedzot palīdzību dokumentu noformēšanā, mēs sastopamies ar dažādiem jautājumiem. Piemēram, izplatīts ir viedoklis, ka dubultpilsonība ir atļauta tikai ar noteiktu valstu sarakstu. Jā, likuma tiešām ir valstu saraksts, ar kurām dubultpilsonība ir atļauta, un proti: ES dalībvalstis, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, NATO, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīva Republika, Jaunzēlande vai tādas valstis, ar kurām Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu. Tomēr, ir arī izņēmuma gadījumi.

Dažādu apstākļu dēļ dubultpilsonība Latvijā tomēr varētu rasties personām, kuras nav nevienas augstākminētās valsts pilsoni. Likums paredz divas galvenās kategorijas, kas atļauj dubultpilsonību ar jebkuru valsti, ja pieteicējs atbilst noteiktām prasībām. 

Abas kategorijas atļauj noformēt Latvijas pilsonību pēc pēctecības (tā sauktais „jus sanguinis” princips), izvirzot sekojošas prasības: 

– Latvijas trimdinieki – persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, vai šādas personas pēcnācējs, kura laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam atstājusi Latviju, glābdama no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma vai tikusi deportēta un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi;  – Latvieši un līvi – persona, kura ir latvietis vai līvs pēc tautības, kuras priekšteči 1881.gadaā vai vēlāk, līdz 1940.gada 17.jūnija, dzīvoja Latvijas teritorija. 

Cilvēku skaits, kas atbilst augstākminēto kategoriju prasībām, ir pietiekami liels. Pēc valsts aprēķiniem, to skaits varētu sastādīt vairāk kā 15,000, ar ko arī ir saistīta pieaugusi interese Latvijas pilsonībai. Pieprasījumu skaits, kas ir saņemti Juridiskajā birojā INLAT PLUS ir pieaudzis vairākkārtīgi pēc minēto grozījumu pieņemšanas. 

Ir jāpiebilst, ka lielākajai daļai personu bieži nav visu to nepieciešamo dokumentu, lai noformētu pilsonību, kādēļ noteikto faktu apstiprināšanai ir jāgriežas uz arhīviem, bet īpaši sarežģītos gadījumos – arī tiesā. Prakse rāda, ka pilsonības noformēšanas process ir saistīts ar vairākām juridiskām niansēm, ar kurām tikt skaidrībā bez profesionāļu palīdzības varētu būt grūti. 

Tomēr, daudzi vēršas pie mums jau tad, kad ir saņēmuši atteikumu reģistrēt pilsonību. Piemēram, mūsu praksē bija gadījums, kad personai bija atteikts pilsonībā tādēļ, ka tās vārds pasē nesakrita ar vārdu dzimšanas apliecībā. Izrādās, ka šī persona, izejot naturalizācijas procedūru citā valstī 1960.gadā, izvēlējās pievienot otru vārdu. Protams, ierēdņu izpratnē tas jau ir pavisam cits cilvēks, jo formāli uzvārdi nesakrīt. Saņemt apstiprinājumu vārda maiņai izrādījies grūts uzdevums, jo pierādījumi tam nebija saglabājušies. Kaut arī galu galā izdevās atrast šīs problēmas risinājumu, pilsonības noformēšanas process tomēr ievilkās. 

Noformējot pilsonību pēc pēctecības bieži rodas problēmas ar dokumentiem, kas ir nepieciešami noteikto faktu apstiprināšanai, kas dod tiesības uz pilsonību. Gadās, ka vēstures dokumentus ir sajaukti vārdi vai dzimšanas dati, vai arī tie vienkārši nesakrīt ar citiem dokumentiem. Bija gadījumi, kad šo iemeslu dēļ pilsonības noformēšanas process bija nopietni apgrūtināts. Līdz ar to, būtu jāpievērš īpaša uzmanība dokumentu sastādīšanā un savākšana, lai lieta nebeigtos ar atteikumu. 

Nobeigumā ir jāatzīmē, ka līdz ar grozījumu stāšanos spēkā, diemžēl, ir aktualizējies arī cits jautājums, un proti – Latvijas pilsonības atņemšana. Tas ir saistīts ar to, ka dažām personām sen jau ir dubultpilsonība, bet, diemžēl, nav tiesību uz to (vismaz, valsts izpratnē). Iespējams, šis jautājums ir aktualizējies tādēļ, ka tagad pilsonības atņemšana notiek, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieņemot attiecīgo lēmumu, bet iepriekš šī jautājuma izlemšana bija apgabaltiesas kompetencē. Citiem vārdiem, pilsonības atņemšanas procedūra tagad ir būtiski izmainījusies. 

Mūsu kompānija Juridiskais birojs INLAT PLUS jau 15 gadus specializējas pilsonības un imigrācijas jautājumos, sniedzot palīdzību kā apstrīdot lēmumus, ar kuriem atņemta pilsonība, tā arī noformējot Latvijas pilsonību. Ņemot vērā likumdošanas specifiku, lai noskaidrotu vai persona var tikt uzņemta Latvijas pilsonībā vai arī izvairīties no pilsonības atņemšanas, katra situācija ir jāvērtē individuāli.

Aktuāli