Uzturēšanās atļauja Latvijā pandēmijas apstākļos

16.09.2021 Karina Kaca, Juriste

Neskatoties uz to, ka nu jau vairāk nekā pusotru gadu visa pasaule ir spiesta dzīvot saskaņā ar jaunajiem Covid diktētajiem noteikumiem, interese par terminēto uzturēšanās atļaujas (TUA) saņemšanu Latvijā joprojām pastāv. Tātad, kas šajā jomā ir mainījies salīdzinājumā ar “pirmskovida” laikmetu?

Pirmkārt, dokumentus pirmreizējai uzturēšanās atļaujai tagad var iesniegt tikai caur Latvijas vēstniecību (agrāk noteiktām personu kategorijām – tai skaitā investoriem nekustamajā īpašumā vai Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā – bija tiesības iesniegt dokumentus Latvijā – tieši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), bet nu vairs ne).

Vienīgais izņēmums paredzēts to valstu pilsoņiem, ar kurām Latvijai ir

bezvīzu režīms (Izraēla, ASV, Kanāda, Ukraina u.c.).

Ja šādas valsts pilsonis atrodas Latvijā, tad dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai viņš var iesniegt pa pastu uz jebkuras PMLP filiāles adresi – ar parastu, neierakstītu vēstuli.

Kas attiecas uz tiem ārvalstniekiem, kuriem jau ir uzturēšanās atļauja Latvijā un kuri iesniedz dokumentus savas uzturēšanās atļaujas ikgadējai reģistrācijai, šobrīd viņi to var izdarīt vai nu elektroniski, izmantojot savu elektronisko parakstu (kas tika izsniegts viņiem kopā ar uzturēšanās atļaujas ID karti), vai nosūtot dokumentus pa pastu uz jebkuras PMLP filiāles adresi – ar parastu, neierakstītu vēstuli.

Ņemot vērā Latvijas valdības ieviestos ierobežojumus, šobrīd ieceļot Latvijā ir kļuvis daudz sarežģītāk, lai nofotografētos un saņemtu uzturēšanās atļaujas karti pēc tam, kad no PMLP ir saņemts pozitīvs lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu (vai ikgadēju reģistrāciju).

Ja ārzemnieks ir vakcinēts ar Eiropas Savienības atzītu vakcinu un viņam ir atbilstošs ES digitālais Covid sertifikāts, tad problēmu nav – cilvēks iebrauc Latvijā un burtiski nākamajā dienā var atnākt uz PMLP, lai nofotografētos. Taču, ja ārzemnieks vispār nav vakcinēts vai ir vakcinēts ar Eiropas Savienībā neatzītu vakcīnu, tad, ierodoties Latvijā,

viņam būs jāievēro 10 dienu pašizolācija.

Izņēmums no šī noteikuma ir gadījumi, kad ārzemnieks ierodas no t.s. zema riska valsts (t.i., 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits nepārsniedz 75 gadījumu skaitu uz 100,000 iedzīvotājiem), šajā gadījumā pašizolācijas režīmu var neievērot pat tad, ja persona nav vakcinēta vai vakcinēta ar vakcīnu, kas nav atzīta ES.

Aktuāli saraksti tiek publicēti Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā un tiek atjaunoti katru piektdienu, kas iebraucējiem rada lielas neērtības, jo var gadīties, ka laikā, kamēr cilvēks plānoja ceļojumu, pierakstījās uz noteiktu datumu uz fotografēšanu PMLP un pirka aviobiļetes, droša valsta, no kuras viņš plānoja ielidot, ir pārcēlusies no „zaļā” saraksta uz augsta riska valstu sarakstu.

Tā kā PMLP labi apzinās, ka daudziem ārzemniekiem pašreizējā situācijā ieceļošana Latvijā uz fotografēšanu un uzturēšanās atļaujas kartes saņemšanu pagaidām vēl nav iespējama vai ir ļoti apgrūtināta, dažām personu kategorijām, kuras ir saņēmušas uzturēšanās atļauju (runa galvenokārt ir par investoriem, kuri tika piešķirta uzturēšanās atļauja, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Latvijā), tika pagarināts (nu jau vairāk nekā vienu reizi) periods, kurā ārzemnieks var saņemt uzturēšanās atļaujas karti.

Pirms pandēmijas likumā bija skaidri noteikts, ka PMLP lēmuma par uzturēšanās atļaujas sākotnējo izsniegšanu vai ikgadējo reģistrāciju derīguma termiņš ir 3 mēneši no šī lēmuma pieņemšanas dienas, un ja ārzemnieks jebkādu iemeslu dēļ nepaspēja ierasties PMLP šo trīs mēnešu laikā pēc ID kartes, tad lēmums tika atcelts un ārzemniekam nācās atkārtoti iziet dokumentu iesniegšanas procedūru no paša sākuma.

Pašlaik tiek piemērots šāds noteikums: lēmuma derīguma termiņā neietilpst laika posms līdz 2021. gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka

trīs mēnešu periodu sāk skaitīt no 2022. gada 1. janvāra,

un ārzemniekam ir iespēja ierasties Latvijā, lai nofotografētos un saņemtu uzturēšanās atļaujas karti, līdz 2022. gada marta beigām. Iespējams, ka šis periods arī tiks pagarināts, ja epidemioloģiskā situācija pasaulē neuzlabosies.

Kas attiecas uz visu pārējo, lielos vilcienos uzturēšanās atļaujas pretendentiem nekas nav mainījies – uzturēšanās atļaujas saņemšanas pamati (kā arī iesniegšanai nepieciešamo dokumentu saraksts) palika tādi paši kā pirms pandēmijas.

SVARĪGI! Jāatceras, ka no 2019. gada 1. aprīļa visi augstākās izglītības diplomi, kā arī dokumenti, kas attiecas uz civilstāvokļa aktiem (dzimšanas apliecības un laulības apliecības), kā arī izziņas par nesodāmību, ko izdevušas attiecīgās iestādes valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, pamatojoties uz Hāgas konvenciju, atceļot 1961. gada 5. oktobra prasību par ārvalstu oficiālo dokumentu legalizāciju,

attiecīgās valsts kompetentajā iestādē jāapstiprina ar Apostille.

Īsi apskatīsim dažus šobrīd populārākos pamatus uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

TUA uz darba attiecību pamata

Pirms kāda laika izsaukuma noformēšanas kārtība topošajam darbiniekam-ārzemniekam tika nedaudz vienkāršota – ja agrāk vakancei vismaz 1 mēnesi bija jāatrodas Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļa vietnē, tad tagad šis periods ir samazināts līdz 10 dienām.

Minimālā alga darbiniekam-ārvalstniekam šobrīd ir

1143 eiro (bruto),

un katru gadu 1. aprīlī Latvijas Centrālā statistikas pārvalde šo summu pārskata.

Lai topošais darbinieks varētu iesniegt Latvijas vēstniecībā dokumentus priekš uzturēšanās atļaujas, darba devējam vispirms jānoformē šim darbiniekam izsaukums. Pirms pandēmijas izsaukumu varēja noformēt, personīgi ierodoties PMLP, bet kopš pagājušā gada marta to var izdarīt tikai elektroniski, izmantojot elektronisko parakstu, jeb autorizējoties caur savu internetbanku.

TUA valdes loceklim

Lai ārzemnieks varētu pretendēt uz TUA kā Latvijas kompānijas valdes loceklis, ir jāievēro šādas prasības:

1) kompānijai jāpastāv ne mazāk kā vienu gadu pirms TUA pieprasīšanas;
2) kompānija veic aktīvu saimniecisku darbību;
3) darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai.

Minimālā alga valdes loceklim-ārvalstniekam šobrīd ir 2286 eiro (bruto), un katru gadu 1. aprīlī Latvijas Centrālā statistikas pārvalde šo summu pārskata.

Svarīgs moments: pēc gada, izejot ikgadējo TUA reģistrāciju, PMLP skatīsies, cik daudz nodokļus Latvijas kompānija iepriekšējā gada laikā ir samaksājusi Latvijas budžetā.

Likums nosaka minimālo summu 21,350 eiro gadā.

Ja uzņēmuma samaksātā nodokļu summa ir mazāka par iepriekš minēto minimumu, tad valdes locekļa TUA tiks anulēta.

SVARĪGI! Bieži vien Latvijas kompāniju attieksme pret šāda veida TUA ir piesardzīga, jo kompānijas dalībnieki nevēlas piešķirt paraksta tiesības jaunieceltajam ārvalstu valdes loceklim. Tomēr pastāv veids, kā apiet šo bīstamo vietu:

Imigrācijas likums ļauj ne tikai valdes loceklim, bet arī padomes loceklim

pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Šajā gadījumā ārzemnieks kā padomes loceklis oficiāli būs uzņēmuma valdē, bet viņam nebūs tiesību parakstīties kompānijas vārdā un tādējādi viņš nevarēs ietekmēt nekādu lēmumu pieņemšanu.

TUA uz nekustamā īpašuma iegādes pamata

Lai varētu pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijā pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ārzemniekam vienā no Latvijas lielajām pilsētām jāiegādājas viens funkcionāli saistīts nekustamā īpašuma objekts (izņemot neapbūvētu zemi) vismaz 250,000 eiro vērtībā, kas atbilst šādām prasībām:

a) nav nekustamā īpašuma nodokļa parāda;
b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā;
c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju;
d) nekustamā īpašuma kopējā kadastrālā vērtība iegādes brīdī nav mazāka par 80 000 eiro;
e) īpašumā nav lauksaimniecības zemes vai meža.

PMLP Pozitīva lēmuma gadījumā par TUA izsniegšanu investoram būs jāmaksā

valsts nodeva Latvijas budžetā 5% apmērā no īpašuma vērtības.

TUA uz investīciju pamata Latvijas kompānijas pamatkapitalā

Lai ārzemnieks varētu pieprasīt uzturēšanās atļauju, veicot ieguldījumu kompānijas pamatkapitālā 50 000 eiro apmērā, ir jāievēro šādas prasības:

a) Tas var būt ieguldījums jau esošajā kapitālsabiedrībā vai ieguldījums kapitālsabiedrībā, kas izveidots no nulles;
b) kapitālsabiedrībā jānodarbina ne vairāk kā 50 darbinieki, un gada apgrozījums nedrīkst pārsniegt 10 miljonus eiro;
3) Pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas par TUA izsniegšanu investoram Latvijas budžetā būs jāiemaksā 10,000 eiro.

Svarīgs moments: pēc gada, izejot ikgadējo TUA reģistrāciju, PMLP skatīsies, cik daudz nodokļus Latvijas kompānija iepriekšējā gada laikā ir samaksājusi Latvijas budžetā.

Likums nosaka minimālo summu 40,000 eiro gadā.

Ja uzņēmuma samaksātā nodokļu summa ir mazāka par iepriekš minēto minimumu, tad investora TUA tiks anulēta.

SVARĪGI! Kopā ar ārzemnieku arī viņa laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem ir tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju. Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas bērns turpina saņemt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, ja viņš/viņa nav precējies(-usies) vai nav nodibinājis(-usi) atsevišķu mājsaimniecību.

Ņemot vērā savu ilggadējo praktisko pieredzi un zināšanas,

Juridiskais birojs Inlatplus

ir gatavs sniegt kvalitatīvu juridisko palīdzību visos jautājumos, kas saistīti ar TUA saņemšanu uz dažādiem pamatiem, kā arī palīdzēt ar kompāniju atvēršanu Latvijā, pilnībā organizēt nekustamā īpašuma darījumu, konsultēt visos darbiekārtošanas jautājumos Latvijā un sniegt jebkurus citus juridiskos pakalpojumus.

Aktuāli