Ārvalstu komersantu pārstāvniecībām un filiālēm jāatklāj viņu patiesie labuma guvēji

17.09.2020 Irina Štromberga, Juriste

No 2020. gada 1. jūlija stājās spēkā grozījumi Latvijas Republikas “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam” (turpmāk – Likums), kas ārvalstu uzņēmumiem un organizācijām, kas reģistrējuši filiāli vai pārstāvniecību Latvijā, paredz jaunu pienākumu – atklāt patiesos labuma guvējus.

Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 47. un 48. punktiem, ārvalsts subjektiem ir pienākums līdz 2021. gada 1. janvārim atklāt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram informāciju par to patieso labuma guvējiem. Ja līdz minētajam datumam ārvalsts subjekts informāciju neatklāj, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izslēgs ārvalsts subjekta pārstāvniecību vai filiāli attiecīgi no Pārstāvniecību reģistra vai Komercreģistra.

Likuma 1. panta 5. punkts nosaka, ka patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē šo juridisko personu, vai kuras interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai kura tiešā vai netiešā veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Saskaņā ar Likuma 18.1 panta ceturto daļu, 18.2 panta pirmo un septīto daļām, ārvalsts subjektam ir jāsniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram šāda informācija par patiesajiem labuma guvējiem: vārds, uzvārds, personas kods (ja nav personas koda – dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas šo dokumentu izdevusi), valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu vai ārvalsts subjektu, tai skaitā norādot dalībnieka (akcionāra), biedra vai īpašnieka, ar kura starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja nav personas koda – dzimšanas datumu), bet juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kā arī īstenotās kontroles dokumentārs pamatojums.

Pamatojoties uz Likuma 18.2 panta pirmo daļu, Uzņēmumu reģistrs ir pilnvarots pieprasīt papildu dokumentus, kas pamato norādītās informācijas patiesumu.

Trešo valstu teritorijā izdotiem dokumentiem, kā arī trešo valstu teritorijā izgatavotu dokumentu oriģinālu kopijām jābūt apliecinātām ar apostille (ja šīs valstis ir parakstījušas Hāgas konvenciju) vai legalizētām (ja šīs valstis nav parakstījušas Hāgas konvenciju).

Ja personas identifikācijai patiesā labuma guvēja rezidences valsts teritorijā un Latvijas Republikas teritorijā tiek izmantoti dažādi dokumenti (piemēram, dažās valstīs pilsonim tiek izsniegta atsevišķa ceļošanas pase), iepriekš minētā informācija jānorāda no tā dokumenta, kas apliecina patiesā labuma guvēja identitāti Latvijas Republikas teritorijā (ceļošanas pase).

Juridiskajam birojam Inlatplus ir liela pieredze dažādas informācijas reģistrēšanā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un esam gatavi sniegt nepieciešamo juridisko palīdzību patieso labuma guvēju reģistrēšanā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Aktuāli