2022.gada 9.aprīlī stājās spēkā grozījumi Latvijas Imigrācijas likumā, kas paredz apturēt (līdz 2023.gada 30.jūnijam) pirmreizējo uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar atsevišķiem izņēmumiem.
Izņēmuma gadījumi, citu starpā, ir šādi:
- uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta, pamatojoties uz laulību ar Latvijas pilsoni/nepilsoni, vai ar ārzemnieku, kuram ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijā;
- Uzturēšanās atļauju pieprasa Latvijas pilsoņa/nepilsoņa vecāki, kuri sasnieguši Latvijā noteikto pensijas vecumu;
- uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis;
- uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar nodarbinātību, kas noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, vai ja nepieciešama speciālistu vai vadītāju nodarbinātība uzņēmumā, kurā vismaz 51 procents ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kapitāla vai kuru tiešā vai netiešā veidā kontrolē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts valstspiederīgais kā patiesais labuma guvējs un kurš pārceļ darbību uz Latvijas Republiku no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas;
- uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar studijām akreditētā studiju programmā Latvijas Republikā akreditētā augstskolā vai koledžā.
Jāņem vērā, ka jaunie grozījumi neskars tos Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kuriem jau ir uzturēšanās atļauja Latvijā, jo tiek apturēta tieši pirmreizējo uzturēšanās atļauju izsniegšana, kas likuma izpratnē nozīmē sekojošos gadījumus:
1) uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kuram Latvijas Republikā nav bijusi piešķirta uzturēšanās atļauja;
2) uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī no iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām ir pagājušas vairāk nekā 90 dienas;
3) uzturēšanās atļauju ārzemnieks pieprasa atkārtoti, pamatojoties uz investīcijām (SIA pamatkapitālā, nekustamajā īpašumā, kredītiestādē), bet ir mainījies investīciju objekts.
Jaunie grozījumi paredz arī, ka ārzemniekiem var atteikt izsniegt uzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas var anulēt jau esošās uzturēšanās atļaujas gadījumos, kad kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, ir sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ārzemnieks pats ir veicis šādu darbību vai ir citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm.
Aktuāli
