Laiku pa laikam cilvēki interesējas par iespēju sadalīt īpašumu pēc laulības šķiršanas. Daži ir pārliecināti, ka laulāto īpašumu var sadalīt tikai līdz laulības šķiršanai vai kopā ar laulības šķiršanu (“Pretējā gadījumā nešķirs!”), citi pauž viedokli, ka tas nav nekas briesmīgs, ja esat aizmirsuši sadalīt kādu īpašumu pirms laulības šķiršanas, sakot, ka šo jautājumu var atrisināt arī vēlāk.
Mēģināsim noskaidrot, kas par to ir teikts likumā un tiesu praksē.
Galvenais tiesību akts, kas regulē laulāto mantiskās attiecības Latvijas Republikā, ir Latvijas Republikas Civillikums, bet procesuālais likums, kas reglamentē civiltiesisko strīdu izšķiršanas kārtību Latvijas Republikas tiesās, ir Latvijas Republikas Civilprocesa likums.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 77. pantu:
“Tiesa laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu. Notārs laulību nešķir, ja laulātie nav apliecinājuši, ka laulība ir izirusi un nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali”.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Civilprocesa likuma 238. panta pirmās daļas 6. punktu:
“Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas)”.
No pirmā acu uzmetiena, no iepriekš minētajām normām var secināt, ka sadalīt laulāto kopīgo īpašumu ir iespējams tikai vienlaicīgi ar prasību par laulības šķiršanu (laulības šķiršanas gadījumā pie notāra – vienlaicīgi ar pieteikuma iesniegšanu notāram par laulības šķiršanu). Patiešām, pirms laulības šķiršanas, tiesai un notāram ir jāpārliecinās, ka visi jautājumi, kas izriet no ģimenes tiesībām, starp laulātajiem ir atrisināti (nokārtoti), un nepastāv strīdi, tostarp par kopīpašuma sadalīšanu. Šis ir viens no nosacījumiem laulības šķiršanai, un bez tā laulības šķiršana nav iespējama.
Tomēr 2007. gadā Latvijas Republikas Augstākā tiesa veica tiesu prakses apkopojumu, kas izriet no laulāto mantiskajām attiecībām, un uz jautājumu par to, vai ir iespējams iesniegt prasību par laulāto kopīpašuma sadali pēc laulības šķiršanas, ja, šķirot laulību, ir norādīts, ka nav strīdu par īpašuma sadalīšanu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts norādīja:
“Kā redzams no tiesu prakses, šādas prasības tiek celtas, un nav nekāda pamata apgalvot, ka tas nebūtu iespējams, jo jāņem vērā – ja, šķirot laulību, strīda par mantas sadali nav bijis, tāds strīds var rasties vēlāk. Turklāt Civilprocesa likuma 238.pants nenosaka aizliegumu celt prasību arī pēc tam. Minētais pants vairāk uzskatāms kā norādījums tiesai, ka nevar atteikties pieņemt prasību par laulības šķiršanu, ja tiek prasīta arī laulāto kopīgās mantas sadale. Tajā pašā laikā ir iespējams, ka puses gan ir noslēgušas vienošanos par kopīgas mantas sadali, uz ko tiek arī norādīts prasībā, bet laulības šķiršanas lietas izskatīšanas laikā, neskatoties uz vienošanās spēkā esamību, otrs laulātais lūdz kopīgas mantas sadali”. (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesu prakses apkopojums „Tiesību normu piemērošana laulāto mantiskajās attiecībās”, 2007.gads, 6-7.lpp).
Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti un esošā tiesu prakse ļauj iesniegt prasību par laulāto kopīpašuma sadalīšanu pēc laulības šķiršanas, un nav nekāda pamata apgalvot, ka tas nebūtu iespējams.
Aktuāli
