Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām
Likumā tika ieviests jauns jēdziens „riska fiziskā persona” un „riska adrese”. Šo jēdzienu definīcijas tiek norādītas likuma 1.panta 30. un 31.punktos. Minēto grozījumu sakarā jāsāk uztraukties tām komercsabiedrību amatpersonām un dalībniekiem, kuru komercsabiedrības neveic komercdarbību, kam ir lieli nodokļu parādi vai attiecībā uz tiem tika pieņemts lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu. Šādas personas tiks iekļautas riska personu sarakstā un trīs gadu laikā tās nevarēs kļūt par komercsabiedrību dalībniekiem vai amatpersonām.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Svarīgi grozījumi skar tos saimnieciskās darbības veicējus, kas agrāk bija reģistrēti vairākos statusos, piemēram, kā mirkouzņēmums un pašnodarbinātā persona. Tagad būs jāizvēlas tikai viens statuss un saskaņā ar to veikt savu darbību, kas nozīmē, ka būs jāizvēlas vienota nodokļu aprēķina sistēma.
Kā soli pretim komersantam var uzskatīt atļauju izmaksāt ārkārtas dividendes. Tās, tāpat kā parastās dividendes, jāapliek ar 10% nodokli to aprēķināšanas brīdī (ofšoriem tas ir 30%). Izskatīšanas procesā atrodas uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi par ārkārtas dividendēm, kur tiks noteikti šādu izmaksu priekšnoteikumi uzņēmumam. Tāpēc pirms izmaksāt ārkārtas dividendes, ir nepieciešams iepazīties ar virkni priekšnosacījumu, kas jāievēro. Diemžēl, kā tas dažreiz gadās, ne visi likuma grozījumi tiek pieņemti savlaicīgi, tāpēc šobrīd būtu vērts iepazīties ar grozījumu projektu, lai turpmāk nenāktos maksāt liekus nodokļus.
Tika ieviesta jauna likuma norma attiecībā uz nekustāmā īpašuma pārdošanu. Pārdoto īpašumu neapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, pat ja cilvēks nebija tur deklarēts, bet tas bija viņa vienīgais īpašums ne mazāk ka 5 gadu laikā, kā, piemēram, vasarnīca.
Būtiski grozījumi skar arī deklarēšanas laiku pārdodot nekustamo īpašumu. Ja agrāk bija nepieciešams lai persona būtu deklarēta tajā īpašumā jebkuru 12 mēnešu laikā, tagad ir nepieciešams būt deklarētam tur 12 mēnešu pēc kārtas.
Nekustamā īpašuma nodoklis.
Tika atcelts atvieglojums nekustamā īpašuma nodoklim, kurš tika piemērots uzbūvētām vai saimnieciskajai darbībai rekonstruētām ēkām 1 gada laikā no to nodošanas ekspluatācijā brīža (ar 01.01.2015!!).Ir precizēts, ka nekustamā īpašuma nodokli par valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu maksā nevis persona, kas faktiski lieto šo nekustamo īpašumu, bet tā persona, uz kuras vārda nekustamais īpašums ir ierakstīts Zemesgrāmatā.Tika ieviests nodoklis par savlaicīgi nepabeigtu būvniecību ar likmi 3% no nokavējuma pirmā mēneša līdz būvniecības objekta nodošanai ekspluatācijā.Līkuma 3.pantā par nodokļu likmēm – tika akcentēta nepieciešamība paziņot par darbības veida maiņu nekustamā īpašumu jomā.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Ļoti svarīgs jaunievedums – uzņēmuma ienākuma nodokļa minimālais apmērs sastāda 50 eiro (likuma 22.panta 2.1.punkts.).
Pie izdevumiem, kas nav saistīti arsaimniecisko darbību, papildus pieskaitāmas arī materiālās vērtības, kas tika izlietotas kukuļdošanai un citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai.Ir aizliegta zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupas ietvaros.Ir likvidēti atvieglojumi par aizdevuma nosacītiem procentiem, par lēmumu nesadalīt peļņu.Aizdevumi, kas tiek pielīdzināti pie ienākumiem. Ja par tiem tika aprēķināts nodoklis, tad tos varētu iekļaut saimnieciskajos izdevumos.Agrāk, ja juridiskā persona iegādājās nekustamo īpašumu no nerezidenta, tad izmaksājot naudu vajadzēja ieturēt 2%. Tagad nerezidentiem ir tiesības piemērot 15% likmi starpībai no ienākumiem no pārdošanas un pierādītiem izdevumiem. Viņi var izvēlēties izdevīgāko variantu: vai nu 15% vai 2% likmi.Visas izmaksas nerezidentiem no „melnā saraksta” apliekami ar 15% likmi, izņemot ārkārtas dividendes – tās apliek ar 30% likmi. Nevajag ieturēt nodokli no maksājumiem par precēm un pakalpojumiem, ja tika pierādīts, ka tie bija iegādāti pēc tirgus cenām.
Apliekamais ienākums tiek samazināts par naudas summu, kas atrodas norēķinu kontos bankas bankrota procedūras uzsākšanas brīdī, kā arī par to preču vērtību, kuras tika nogādātas bankai, bet naudas atlīdzību par tām netika saņemta bankas bankrotēšanas dēļ (norma darbojas no 2002.gada).Tagad izdevumus par automašīnām, kuras agrāk tika uzskatītas kā reprezentācijas automašīnas, bet to pirkuma summa bija mazāka par 50 000 eiro, var iekļaut izdevumos.Apliekamo ienākumu samazina par saņemto dividenžu summu, izņemot dividendes, kas tika saņemtas no ofšoriem (sākot ar 2013.gadu).
Darījumu un operāciju uzskaitei izmanto ārvalsts valūtas kursu, kas ir spēkā uz saimnieciskā darījuma dienas sākumu (sakarā ar to, ka Latvijas Banka publicē kursus tikai dienas vidū, darījuma uzskaitei izmanto iepriekšējās dienas kursu).
Pievienotās vērtības nodoklis.
Nedrīkst atskaitīt priekšnodokli par pārstāvniecības automobiļa (dārgāka par 50 000 eiro) iegādi un uzturēšanu.Nevajag dalīt izdevumus un PVN pēc 80/20 principa, ja automobili izmanto tikai apliekamajiem darījumiem. Par pieradījumu var kalpot visu braucienu uzskaite un automašīnas reģistrācija CSDD.Par precēm, kas tika nozagtas vai iznīcinātas, nepieciešams veikt PVN koriģēšanu. Korekcijas nav nepieciešamas, ja zādzības vai iznīcināšanas fakts ir pierādīts dokumentāli: tika paziņots kompetentajai iestādei un pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu ierosināt krimināllietu. Dotajā gadījumā PVN koriģē tikai ja preču zaudējumi pārsniedz plāna normas.Ir precizēts, ka faktiskās izmantošanas princips tiek piemērojams preču transportēšanas, fiksēto sakaru pakalpojumiem, kustamās mantas un transportlīdzekļu nomai, nosakot pakalpojuma sniegšanas vietu tikai gadījumos, ja šos pakalpojumus sniedz Latvijā vai trešajā valstī reģistrētajām nodokļu maksātājam. Piemēram, Latvijas komercsabiedrība iznomā iekārtas Krievijas komercsabiedrībai. Ja iekārtas ir izvestas un tām tika noformēts eksports, tad pievienotās vērtības nodokli neaprēķina, bet ja eksports iekārtām netika noformēts, tad PVN sastāda 21%.
Ar nodokli neapliek preces piegādi, ja šīs preces iegādes laikā netika atskaitīts priekšnodoklis, jo šī prece nebija paredzēta apliekamo darījumu nodrošināšanai, tai skaitā luksa klases preces, preces privātiem mērķiem un nodokļu maksātāju izklaidei. Piemēram, bija iegādāta luksa klases automašīna, kuru neizmantoja ar nodokli apliekamajiem darījumiem. Pēc tam automašīnu nolēma pārdot. Šo darījumu ar nodokli neapliek.
PVN pārmaksas atmaksas termiņš. Līdz 31.12.2013 bija 30 dienu laikā pēc Likumā noteiktā deklarācijas iesniegšanas dienas. Ar 01.01.2014. ir noteikts, ka iesniedzot deklarāciju ar nokavējumu un grozot agrāk iesniegto deklarāciju, pārmaksa tiks atmaksāta 30 dienu laikā no deklarācijas faktiskās iesniegšanas dienas.
Ar 2014.gadu stājas spēkā vairāki grozījumi gan nodokļu jomā, gan citos likumos. Saprast un ievērot visas izmaiņas nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc laipni lūgti mūsu juridiskajā biroja, mēs palīdzēsim jums tikt skaidrībā par neizprotamiem jautājumiem un centīsimies atrast optimālo risinājumu katrai situācijai.
Aktuāli
