Digitālā klejotāja vīza (digital nomad visa) Latvijā: pamatprasības un tiesiskie aspekti

26.03.2026 Karina Kaca, Juriste

Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kas ieviesusi īpašu migrācijas režīmu personām, kuras strādā attālināti. Tā sauktā digitālā klejotāja vīza ļauj ārvalstu pilsoņiem uzturēties Latvijā, turpinot profesionālo darbību ārpus valsts teritorijas.

No Latvijas normatīvo aktu viedokļa digitālā klejotāja vīza nav atsevišķa universāla vīzu kategorija, bet gan īpašs migrācijas režīms, kas paredzēts ierobežotam pieteicēju lokam.

Šī vīza:

  • nepiešķir tiesības strādāt pie Latvijas darba devēja;
  • neparedz saimnieciskās darbības veikšanu Latvijā;
  • ir paredzēta tikai personām, kuras gūst ienākumus ārpus Latvijas, bet vēlas teritoriāli atrasties Latvijā.

Kas var pretendēt uz digitālā klejotāja vīzu Latvijā

Kopumā Latvijas normatīvie akti pieļauj pieteikuma iesniegšanu no šādu personu kategoriju puses:

  • ārvalstu uzņēmumu darbinieki, kuri strādā attālināti;
  • frīlanseri, kas sadarbojas ar ārvalstu pasūtītājiem;
  • personas, kuras veic uzņēmējdarbību ārpus Latvijas.

Ienākumu izcelsme kā galvenais kritērijs: OECD loma

Viena no būtiskākajām prasībām digitālā klejotāja vīzas saņemšanai Latvijā ir pieteicēja ienākumu izcelsme.

Latvijas migrācijas iestādes pieprasa, lai ienākumi būtu gūti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstī.

Šis kritērijs tiek piemērots, lai:

  • novērtētu finanšu caurspīdīgumu,
  • mazinātu atbilstības (compliance) riskus,
  • apstiprinātu ienākumu avotu stabilitāti un likumību.

OECD apvieno 38 valstis ar attīstītu ekonomiku un augstiem finanšu un nodokļu regulējuma standartiem. OECD dalībvalstu vidū ir, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Vācija, Francija, Nīderlande, Japāna, Austrālija un vairākas citas valstis.

Finansiālās un citas pamatprasības

Papildus ienākumu izcelsmei pieteicējam ir jāatbilst arī citām prasībām, tostarp:

  • noteiktam minimālajam ienākumu līmenim (šī summa katru gadu tiek pārskatīta no Latvijas valdības puses, bet šobrīd tā ir 4 213 EUR mēnesī);
  • regulāru ienākumu saņemšanas apliecinājumam;
  • derīgai veselības apdrošināšanai, kas ir spēkā Latvijas un Šengenas zonas teritorijā;
  • darba vai komerciālu attiecību neesamībai ar Latvijas subjektiem.

Ir svarīgi saprast, ka digitālā klejotāja vīza nedod tiesības strādāt Latvijā!

Digitālā klejotāja vīzas pieteikums Latvijā tiek izskatīts termiņos, kas noteikti ilgtermiņa nacionālajām vīzām. Parasti lēmums tiek pieņemts līdz 30 kalendāro dienu laikā no dokumentu pieņemšanas izskatīšanai. Faktiskais izskatīšanas termiņš var tikt pagarināts gadījumos, kad nepieciešama papildu pārbaude, paskaidrojumu pieprasīšana vai pieteicēja ienākumu avotu izvērtēšana.

Digitālā klejotāja vīza tiek izsniegta uz laiku līdz vienam gadam.

Šāda veida vīza nodrošina likumīgu uzturēšanās iespēju valstī attālināti strādājošiem speciālistiem, tomēr tās saņemšanai ir nepieciešama stingra atbilstība noteiktajiem kritērijiem.

Juridiskais birojs Inlatplus ir gatavs nodrošināt pilnu juridisko atbalstu digitālā klejotāja vīzas saņemšanas procesā Latvijā, tostarp: atbilstības izvērtēšanu Latvijas normatīvo aktu prasībām, ienākumu avotu analīzi no OECD kritēriju viedokļa, dokumentu sagatavošanu un iesniegšanas procesa organizēšanu, konsultācijas par turpmāko tiesisko statusu Latvijā.

Aktuāli