Kultūras objektiem ir īpaša nozīme – tie atspoguļo valsts kultūru un identitāti un dažkārt tiem ir ne tikai kultūras, bet arī augsta materiālā vērtība.
Arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo kultūras pieminekļu elementi, vēsturiskās relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespiesti darbi, kinodokumenti, fotodokumenti, video dokumenti, skaņu ieraksti tiek uzskatīti par kultūras objektiem Latvijā.
Lai novērstu iespējamu krāpšanu, kultūras priekšmetu pārvietošanās pāri Eiropas Savienības ārējām robežām ir stingri reglamentēta, bet paši kultūras priekšmeti jāatspoguļo muitas deklarācijā.
Kultūras priekšmetu ievešana Latvijā
Kultūras objektiem, kas tiek ievesti Latvijā no kādas ES valsts teritorijas un par kuriem ir dokumenti, kas apliecina īpašumtiesības vai atļauju eksportēt no ES valsts, nav nepieciešama muitošana, un attiecībā uz tiem netiek piemēroti Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.846 noteikumi par mākslas priekšmetu izvešanu no Latvijas teritorijas.
Kultūras priekšmetiem, kas Latvijā tiek ievesti no trešo valstu teritorijas, jāveic muitošanas procedūras.
Ja kultūras priekšmeti tika ievesti no trešo valstu teritorijas un tiem netika veiktas muitas procedūras, tad, pirmkārt, par muitošanai pakļauto vērtību ievešanu Latvijas teritorijā, slēpjot šīs vērtības no muitas kontroles vai par nedeklarēšanu, var uzlikt administratīvo naudas sodu ar šo vērtību konfiskāciju, un, ja nedeklarēto vērtslietu vērtība ir vienāda vai pārsniedz desmit minimālās algas, tad personu var saukt pie kriminālatbildības.
Turklāt, ja šādas vērtslietas tiek izvestas no Latvijas, uz tiem attiecas Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.846 noteikumi par mākslas priekšmetu izvešanu no Latvijas teritorijas.
Lai novērstu nelegāli izvestu kultūras priekšmetu ievešanu un uzglabāšanu Latvijas teritorijā no trešajām valstīm, tiek piemēroti Padomes un Parlamenta Regulas (ES) Nr. 2019/880 par kultūras priekšmetu ievešanu un importu noteikumi. Saskaņā ar minētās regulas noteikumiem:
- attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kas ir vecāki par 250 gadiem, jāuzrāda importa atļauja (licence);
- attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kas ir vecāki par 200 gadiem, kuru vērtība ir 18 000 eiro un vairāk – jāuzrāda importētāja paziņojums (importer statement).
Nodevas un nodokļi
Iebraucot Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, personīgajā bagāžā nemaksājot nodokļus ir atļauts ievest personīgajai lietošanai paredzētās lietas vai dāvanas, ja to kopējā vērtība uz vienu iebraucēju nepārsniedz:
300 eiro – ja ceļotājs iebrauc pa sauszemi;
430 eiro – ja ceļotājs iebrauc pa gaisu vai jūru.
Kopējā vērtībā neietilpst:
- personīgās bagāžas vērtība, kuru ceļotājs uz laiku ir ievedis (pagaidu ievešana) vai atvedis atpakaļ pēc pagaidu izvešanas;
- personīgai lietošanai nepieciešamo zāļu vērtība;
- tabakas un alkoholiskie izstrādājumi ievērojot noteiktos ierobežojumus.
Tādējādi kultūras priekšmeti tiek ieskaitīti personīgo lietu, pašu patēriņam paredzēto lietu kopējā vērtībā.
Priekšmetu izskatam un daudzumam jābūt tādam, lai neliecinātu par ievešanu komerciāliem nolūkiem (piemēram, ne vairāk kā trīs viena veida vienības).
Ja ievestās bagāžas vērtība pārsniedz iepriekš minētās summas, būs jāsastāda deklarācija un jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis no bagāžas vērtības. Ievedmuitas nodeva ir 0%.
Ir arī muitas procedūra pagaidu ievešanai.
Pagaidu ievešana – kultūras priekšmetu ievešana Latvijā no trešajām valstīm uz laiku, kas nepārsniedz 2 gadus (24 mēnešus), un to atgriešana pilnā apjomā.
Saskaņā ar ES Regulu 2015/2446 un ES Regulu Nr. 952/2013 pagaidu ievešanai var piemērot atšķirīgu nodokļu režīmu:
- nemaksājot nodokli,
- ar daļēju nodokļa samaksu,
- vienkāršota vai parasta procedūra.
Elektroniskajai deklarēšanai piemēro vienkāršoto režīmu, ja ir pilnīgs atbrīvojums no nodokļiem. Jebkurā gadījumā jāsaņem atļauja pagaidu ievešanai no muitas iestādes.
Piemērojot pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju nodokļa samaksu, nodokli aprēķina pēc likmes 3% no aprēķinātās PVN summas par vienu mēnesi.
Piemērs: kultūras priekšmetu vērtība ir 10 000 eiro, un tos ieved uz 6 mēnešiem.
Nodokļu aprēķins: 10 000 x 21% x 3% x 6 (mēneši) = 378 eiro.
Izvedot atpakaļ kultūras priekšmetus, var pieprasīt nodokļu atmaksu, aizpildot īpašu pieteikuma veidlapu. Jāpatur prātā, ka personai, kas pieprasa nodokļu atmaksu, jāatbilst vienam no šiem kritērijiem:
- ir reģistrēta Uzņēmējdarbība ārpus ES,
- atbilst nodokļu maksātāja statusam ārpus ES,
- netika reģistrēts Latvijas PVN maksātāju reģistrā,
- neveica ar nodokli apliekamus darījumus Latvijas teritorijā (t.i., neveica darījumus, kuru summa pārsniedz 40 000 eiro),
- neveica saimniecisko darbību Latvijā, kas būtu reģistrējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Kultūras objektu eksports no Latvijas
Pastāv procedūras pastāvīgai un pagaidu izvešanai no Latvijas.
Pagaidu izvešana – kultūras priekšmetu izvešana no Latvijas uz laiku, kas nepārsniedz 3 gadus (36 mēnešus), un to atgriešana pilnā apjomā un labā stāvoklī kompetentās institūcijas (Latvijā – Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija) noteiktajā termiņā.
Kultūras priekšmetu pastāvīgai vai pagaidu izvešanai no Latvijas ir nepieciešama atļauja šādos gadījumos:
- kultūras priekšmeti, kas ir vecāki par 50 gadiem un saistīti ar Latvijas kultūrvēsturi – tos ražojuši atsevišķas personas un uzņēmumi, kas reģistrēti Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, un tie nepieder to autoriem un ražotājiem;
- kultūras objekts, kas ir vecāks par 100 gadiem, neatkarīgi no izcelsmes valsts.
Izvešanas atļauja nav nepieciešama, ja kultūras priekšmets ir ievests no ES dalībvalsts un tam ir dokumenti, kas apliecina īpašumtiesības.
Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 116/2009 par kultūras vērtību izvešanu dažu kultūras priekšmetu izvešanai ārpus ES ir nepieciešams kompetentās iestādes apstiprinājums. Latvijā tā ir Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Kultūras priekšmetu kategorijas, kuru izvešanai nepieciešama šī atļauja, nosaka šī regula (Nr. 116/2009).
Piemēram:
- ilustrācijas un gleznas, kas pilnībā izveidotas ar rokām jebkurā tehnikā un no jebkura materiāla, ir vecākas par 50 gadiem un nepieder to autoriem, un kuru vērtība ir no 150 000 eiro un vairāk;
- darbi akvareļu, guaša un pasteļtoņu tehnikā, kas radīti ar rokām no jebkura materiāla, vecāki par 50 gadiem un nepieder to autoriem, un kuru vērtība ir no 30 000 eiro un vairāk;
- mozaīkas no jebkura materiāla un jebkuras tehnikas zīmējumi, kas izgatavoti ar rokām no jebkura materiāla, vecāki par 50 gadiem un nepieder to autoriem, un kuru vērtība ir 15 000 eiro un vairāk;
- gravējumu, izdruku, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī to attiecīgās plāksnes, kuru vērtība ir 15 000 tūkstoši eiro un vairāk, plakātu oriģināli, kas vecāki par 50 gadiem un nepieder to autoriem.
Kultūras priekšmeta vērtība tiek noteikta izvešanas pieteikuma iesniegšanas laikā.
Kultūras priekšmetu pārdošana Latvijā
Ja fiziskā persona ir nolēmusi pārdot savus (personīgos) kultūras priekšmetus Latvijas teritorijā, jāņem vērā šādi apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, personīgā kustamā īpašuma (fiziskai personai piederošā kustamā īpašuma) pārdošana netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, izņemot ienākumus no pārdošanai ražotu vai iegādātu lietu pārdošanas un ienākumus no kapitāla pieauguma.
Ja darījuma vai vairāku darījumu summa gadā sastāda vai pārsniedz 10 000 eiro, pārdevējam ir pienākums deklarēt darījumu (vai darījumus) un sniegt pierādījumus, ka pārdošanas priekšmets bija pārdevēja īpašums.
Vairāk nekā trīs kultūras priekšmetu pārdošanu var uzskatīt par fiziskās personas saimniecisko darbību.
Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, fiziskās personas saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kuras mērķis ir preču ražošana, darba veikšana, tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana par atlīdzību. Fiziskās personas saimnieciskā darbība tiek klasificēta kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šiem kritērijiem:
- darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos);
- ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas;
- darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.
Šajā gadījumā fiziskās personas pienākums ir reģistrēt saimniecisko darbību Latvijas nodokļu dienestā un maksāt nodokli par starpību starp kultūras priekšmeta iegādes, pārvadāšanas, muitas procedūru un ienākumu no kultūras priekšmeta pārdošanas izmaksām.
Jebkurā gadījumā pirms noteikta veida preču ievešanas un pārdošanas vēlams konsultēties ar juristu, jo katram gadījumam ir savas nianses un atšķirības.
Juridiskais birojs Inlatplus, kam ir liela pieredze, jebkurā laikā var sniegt kvalificētu juridisko palīdzību visos klienta interesējošajos jautājumos.
Aktuāli
