Termiņuzturēšanās atļaujas noformēšana investoriem

Pašreizējie Latvijas spēkā esošie normatīvie akti paredz šādus pamatojumus, lai investori iegūtu termiņuzturēšanās atļauju:

1. Ja ārvalstnieks ir ieguldījis uzņēmuma pamatkapitālā to palielinot, vai ieguldījumu pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, ir samaksājis valsts budžetā 10 000 EUR, kā arī ar nosacījumu, ka veiktais ieguldījums ir vismaz:

• 50 000 EUR un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Saistībā ar ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā termiņuzturēšanās atļauju izsniedz ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem ir veicis šajā punktā noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 EUR.
• 100 000 EUR un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro.
• 100 000 eiro un tas veikts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā, nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro;

2. Ja ārvalstnieks Rīgā vai Jūrmalā, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 EUR, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām — ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 EUR, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

• viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu,
• kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,
• nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju,
• nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 EUR. Ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas vai Jūrmalas, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 EUR. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 EUR vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, — katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 125 000 EUR,
• ārvalstnieks, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, samaksā valsts budžetā 5% no nekustamā īpašuma vērtības,
• nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme.

3. Ja ārvalstnieks ir reģistrēts Latvijas komercreģistrā kā valdes loceklis vai padomes loceklis, prokūrists, administrators vai uzņēmuma likvidators, kuriem ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu vai kā persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komerciālā uzņēmuma darbība vai ārvalsts komersanta filiāle tiek ierakstīts komercreģistrā vismaz 1 gadu pirms termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, un šis uzņēmums veic aktīvu ekonomisko darbību, kas sekmē Latvijas valsts ekonomikas attīstību.

4. Ja ārvalstnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis.

5. Ja ārvalstniekam ir pakārtotas saistības pret kredītiestādi Latvijā par summu ne mazāk kā 280 000 EUR, darījuma ar kredītiestādi noslēgšanas termiņš nav mazāks par 5 gadiem, un viņš ir iemaksājis valsts budžetā iemaksu 25,000 EUR apmērā.

6. Ja ārvalstnieks īpašam nolūkam ir iegādājies valsts bezprocentu vērtspapīrus ar nominālvērtību 250 000 EUR un iemaksājis valsts budžetā 38 000 EUR.

Pašreizējie Latvijas spēkā esošie normatīvie akti paredz arī citus pamatojumus, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju, kurus var izmantot ārvalstnieks viņa un viņa darbības likuma prasībām atbilstības gadījumā.