Dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt. (Latvijas Republikas Likums. Civillikums, 1919. pants).
Pastāvot vienam no iepriekš minētajiem apstākļiem, dāvinātājs var vērsties tiesā ar prasību atcelt dāvinājumu. Ir jāsaprot, ka dāvinātājam būs jāiesniedz tiesai rakstiski pierādījumi par šo apstākļu esamību (piemēram, administratīvā pārkāpuma protokols, kas apstiprina dāvinātāja bojāto īpašumu) vai jāpierāda tas ar liecību (piemēram, tuvumā dzīvojoša kaimiņa apstiprinājums, ka dāvinātājam, kurš atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī, nav sniegta nepieciešamā palīdzība).
Tiesība atsaukt dāvinājumu nepāriet uz dāvinātāja mantiniekiem. Tāpēc radinieki pēc dāvinātāja nāves nevarēs atgriezt uzdāvinātu lietu. Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Praksē neatņemamās daļas izmaksā naudas ekvivalentā, pamatojoties uz tiesas lēmumu.
Likumā ir vēl viens gadījums, kad dāvinājumu var atsaukt. Ja bezbērnu dāvinātājam vēlāk piedzimst bērni, tad viņš var atsaukt savu dāvinājumu tiktāl, cik tas vajadzīgs vēlāk dzimušo bērnu neatņemamām daļām. Tāpēc, vēršoties tiesā, dāvinātājam šī vajadzība būs jāpierāda. Pretējā gadījumā prasība var tikt noraidīta vai vispār netiek izskatīta.
Tiesība atsaukt dāvinājumu arī paredzēta laulātam dāvinātājam. Laulātais dāvinātājs var atsaukt pēc saderināšanās vai laulības laikā izdarītu dāvinājumu:
- ja apdāvinātais laulātais mirst, neatstājot lejupējos;
- ja laulības iziršanu ar savām darbībām veicinājis tikai apdāvinātais;
- ja laulība atzīta par neesošu un dāvinot dāvinātājs atvainojami maldījies par laulības esamību.
Aktuāli
